Dižsporu atmatene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dižsporu atmatene
Agaricus urinascens
Dižsporu atmatene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaDižsporu atmatene (A. urinascens)
Dižsporu atmatene Vikikrātuvē

Dižsporu atmatene jeb, kā drukas kļūdas rezultāts, dižporu atmatene[1] (Agaricus urinascens jeb Agaricus macrosporus (F.H. Møller & Jul. Schäff.) Pilát,[2] agrāk arī Agaricus albertii un Agaricus crocodilinus var. collinus) ir liela Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Taksonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Analoģisku latīnisku nosaukumu Agaricus macrosporus Mont. cits autors XIX gadsimtā bija devis arī citai sēņu sugai, un tā kā gan Latvijas, gan ārzemju avoti bieži vēl lieto novecojušo apzīmējumu macrosporus, tad šeit pārpratumu novēršanai pēc sēnes latīņu nosaukuma seko arī autoru uzvārdi. Šī otrā suga tagad saucas Lentinus strigosus.[3]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižsporu atmatenes ilgi saglabā plīvuru
Tāpat kā vairums atmateņu, arī šī suga bieži aug lielās grupās
Paaugušām dižsporu (un arī citām) atmatenēm lapiņas sāk brūnēt
  • Cepurīte: krāsa sākumā balta, vecumā nedaudz dzeltenīga, iespiedumu vietās dzeltējoša, īpaši tuvu cepurītes maliņai. Virsmiziņa šķiedraina līdz zvīņaina. Forma sākumā ilgi gandrīz lodveida, vēlāk zvanveida, izplesti plakana un vidū ieliekta. Uz cepurītes malas parasti saskatāmas daļējā plīvura atliekas. Platums parasti līdz 12, bet labās augtenēs līdz 25 cm. Mīkstums balts, biezs, bojājumu vietās vāji dzeltē vai brūnē, ar vāju riekstu garšu un anīsa vai mandeļu smaržu, bet vecām, pāraugušām sēnēm ar urīna smaku, kas atspoguļota arī pašreizējā sēnes latīniskajā vārdā.
  • Lapiņas: sākumā bālganas, vēlāk pelēcīgi sārtas un vecākām sēnēm tumši brūnas, šauras, brīvas, ciešas.
  • Kātiņš: balts, bieži ar dzelteniem vai brūnganiem plankumiem, zem gredzena klāts ar sīkām pārslām, sākumā blīvs, vēlāk šūnains vai ar dobumu. Uz kātiņa divkāršs nokarens, biezs, iešķelts gredzens ar brūnējošu maliņu. Garums līdz 10 cm, resnums 2—4 cm.
  • Sporas: olveida, brūnas, masā melnganas, ar dīgšanas atveri un vairākiem eļļas pilieniem katrā sporā, 8—12/5—7,5 µm.[4]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humusa saprofīte. Aug trūdvielām bagātās augsnēs, ganībās un pļavās, bieži tuvu jūrai, no jūlija līdz oktobrim.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunas sēnes ēdamas bez iepriekšējas novārīšanas. Pāraugušās, kuras sākušas nepatīkami smakot, lietot pārtikā nav ieteicams. Tāpat kā citas atmatenes, paaugstināti akumulē kadmiju, kam ir liela nozīme šo sēņu attīstībā.[5] Ir izdarīti mēģinājumi audzēt šo sugu mākslīgi ar parastajām komerciālajām tehnoloģijām, kuri bijuši visumā veiksmīgi, tomēr ražība un ātraudzība dižsporu atmatenei bijusi zemāka nekā parasti audzētajām atmateņu sugām.[6]

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižsporu atmatene pieder pie dzeltējošo atmateņu grupas, kuras ir lielas, dzeltē iespiedumu vietās un ar to atšķiras no citām. Vēl šai grupā ietilpst tāpat ēdamās cildenā atmatene, tīruma atmatene, dzeltējošā atmatene, sajaukšanai ar kurām ir tīri zinātniska, bet ne kulināra nozīme, un atsevišķi stāvošā indīgā atmatene, kuras mīkstums, īpaši kātiņa pamatnē, griezuma vietā koši dzeltē daudz stiprāk nekā citām atmatenēm un kurai ir nepatīkama karbola smaka. Mušmires, ieskaitot nāvīgi indīgo balto mušmiri, atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]