Apskatīt Dienvidamerika izejas kodu

{{Kontinenta infokaste
|title               = Dienvidamerika
|image               = [[Attēls:South America (orthographic projection).svg|250px]]
|area                = {{nobr|17 840 000 km<sup>2</sup>}}
|population          = {{nobr|410 013 492 (2015)}}
|density             = 21,4 cilv./km<sup>2</sup>
|demonym             = 
|countries           = 13
|list_countries      = 
|dependencies        = 3
|unrecognized        = 
|languages           = [[spāņu valoda|spāņu]], [[portugāļu valoda|portugāļu]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] u.c.
|time                = [[UTC-2]] līdz [[UTC-5]]
|internet            = 
|cities              = {{plainlist|
* {{flaga|BRA}} [[Sanpaulu]]
* {{flaga|ARG}} [[Buenosairesa]]
* {{flaga|BRA}} [[Riodežaneiro]]
* {{flaga|PER}} [[Lima]]
* {{flaga|COL}} [[Bogota]]
* {{flaga|CHI}} [[Santjago]]
* {{flaga|VEN}} [[Karakasa]]
* {{flaga|COL}} [[Medeljina]]
* {{flaga|BRA}} [[Beluorizonti]]
* {{flaga|COL}} [[Kali (pilsēta)|Kali]]
}}
|peak                = 
|organization        = 
}}

'''Dienvidamerika''' ir viens no [[kontinents|kontinentiem]]. No austrumiem to apskalo [[Atlantijas okeāns]], bet no rietumiem [[Klusais okeāns]], ziemeļos — [[Karību jūra]]. No [[Ziemeļamerika]]s to atdala [[Panamas kanāls]], kas atrodas [[Panama|Panamā]].

Dienvidamerika ir ceturtais lielākais kontinents pasaulē pēc teritorijas ({{nobr|17 818 508 km<sup>2</sup>}}) un piektais lielākais pēc iedzīvotāju skaita (410 miljoni iedzīvotāju 2015. gadā).

== Vēsture ==
Pirms eiropiešu ierašanās Dienvidameriku apdzīvoja dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņu]] ciltis. Andu reģionā līdz 16. gadsimtam tām izdevās radīt augsti attīstītu [[inki|inku]] civilizāciju. 16. gadsimtā sākās [[Spānija|spāņu]] un [[Portugāle|portugāļu]] iekarojumi, un Dienvidamerikā izveidojās  Spānijas un Portugāles kolonijas. Kontinentā ieviesās [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[portugāļu valoda]], [[kristietība]], eiropeiskās sociālās attiecības. Līdz 19. gadsimta sākumam Dienvidamerikā bija izveidojušās nācijas, tāpēc 19. gadsimta pirmā puse pagāja karos par neatkarību.

19. un 20. gadsimtā neatkarību ieguva šādas Dienvidamerikas valstis:

* {{Argentīna}} 1810. gadā (kā Laplatas Apvienotās provinces līdz 1831), pirms tam [[Spānijas Laplata]]s vicekaralistes daļa
* {{Čīle}} 1810. gadā (pasludināta 1818), pirms tam [[Spānijas Peru]] vicekaralistes daļa (ģenerālkapitānija)
* {{Paragvaja}} 1811. gadā (pasludināta 1842), pirms tam Laplatas vicekaralistes daļa
* {{Kolumbija}} 1819. gadā (kā Lielkolumbija), pirms tam [[Spānijas Jaungranāda]]s vicekaralistes daļa
* {{Venecuēla}} 1821. gadā (līdz 1830. gadam Lielkolumbijas daļa), pirms tam Jaungranādas vicekaralistes daļa (ģenerālkapitānija)
* {{Panama}} 1821. gadā (līdz 1903. gadam Lielkolumbijas daļa), pirms tam Jaungranādas vicekaralistes daļa
* {{Ekvadora}} 1822. gadā (līdz 1830. gadam Lielkolumbijas daļa), pirms tam Jaungranādas vicekaralistes daļa
* {{Brazīlija}} 1822. gadā (atzīta 1825), pirms tam Apvienotās Portugāles, Brazīlijas un Algarves karalistes daļa
* {{Peru}} 1824. gadā, pirms tam Spānijas Peru vicekaralistes daļa
* {{Bolīvija}} 1825. gadā, pirms tam Laplatas vicekaralistes daļa (Sukres karaliskā audience)
* {{Urugvaja}} 1825. gadā (atzīta 1828), pirms tam Laplatas vicekaralistes daļa, tad Brazīlijas impērijas daļa
* {{Gajāna}} 1966. gadā, pirms tam [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kolonija
* {{Surinama}} 1975. gadā, pirms tam [[Nīderlandes Karaliste]]s daļa

== Ģeogrāfija ==

Caur visam kontinentam gar rietumu piekrasti stiepjas [[Andi|Andu kalni]], kuru nosaukums tulkojumā no indiāņu valodas nozīmē "vara kalni", jo tur ir atrastas lielas [[varš|vara]] rūdas atradnes. Andos atrodas lielākais augstkalnu ezers [[Titikakas ezers]], kura platība ir 8300 kilometri un dziļums ir 250 m. Uz austrumiem no Andiem kontinenta ekvatoriālajā daļā plešas milzīgi [[Mitrais tropu mežs|tropu mežu]] masīvi, kas tiek intensīvi izcirsti, radot draudus visas pasaules [[ekosistēma]]i.

Dienvidamerikas garākā un ūdeņainākā upe ir [[Amazone]]. Amazones baseina platība ir 7,2 miljoni kvadrātkilometru. 85% šīs teritorijas klāj ekvatoriālie meži. Upes nosaukums cēlies no kareivīgu sieviešu cilts nosaukuma — [[amazones]].

Kontinenta galējie punkti ir:
* ziemeļu — [[Galjinasa rags]] [[Gvahiras pussala|Gvahiras pussalā]] [[Kolumbija|Kolumbijā]],
* dienvidu — [[Hornas rags]] [[Vulastona salas|Vulastona salās]] [[Čīle|Čīlē]] vai [[Frovorda rags]] kontinentālajai daļai,
* rietumu — [[Parinjasa rags]] [[Peru]],
* austrumu — [[Seišasa rags]] [[Brazīlija|Brazīlijā]].

=== Reljefs ===
Dienvidamerika virsas augstuma ziņā ir pretstatiem bagāts kontinents. Tā rietumdaļā stiepjas viena no pasaules augstākajām kalnu grēdām [[Andi]]. Bet ziemeļaustrumos plešas pasaulē lielākā zemiene — [[Amazones līdzenums]].

[[Attēls:Ausangate-hillside-MT.jpg|thumbnail|[[Andi]] — pasaules garākā kontinentālā kalnu grēda]]
Kopumā Dienvidamerikas reljefā saskatāmas trīs meridiānu virzienā izvietotas joslas. Kontinenta austrumdaļā atrodas plakankalnes, vidusdaļā — zemienes, bet rietumos — augsti kalni. Tas labi redzams kontinenta fizioģeogrāfiskajā kartē.

Dienvidamerikas "mugurkaulu" veido Andu kalni Klusā okeāna piekrastē. Daudzas to virsotnes ir augstākas par 6 km. Andi ir jauni kalni un vēl turpina veidoties arī mūsdienās. Par to liecina biežās zemestrīces šajā rajonā un darbīgie vulkāni.

Amazones līdzenums ir līdzena. Tādēļ [[Amazone]] un tās daudzās pietekas ļoti plaši pārplūst. Daudzviet līdzenums ir pārpurvojusies. Līdzīgi apstākļi ir arī otrajā lielākajā Dienvidamerikas zemienē — [[Laplatas zemiene|Laplatas zemienē]]. Pa to plūst [[Parana]] ar savām pietekām.

Savdabīga ir Gvajānas plakankalnes virsa. To veido augstas galdveida virsotnes ar stāvām, vietām gandrīz kilometru augstām sienām. No šīm virsotnēm lejup plūstošajās upēs ir izveidojušies augsti ūdenskritumi. Tāds ir arī pasaules augstākais ūdenskritums [[Anhels]]. Tā augstums ir 1054 m.

Kontinenta austrumdaļā atrodas [[Brazīlijas plakankalne]]. To pārsvarā veido seni ieži, tāpēc tās virsa ir samērā izlīdzināta.

=== Derīgie izrakteņi ===
Dienvidamerika ir bagāta ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem — ar [[salpetris|salpetri]], [[nafta|naftu]], [[alumīnijs|alumīnija]], vara, [[dzelzs]] un [[mangāns|mangāna]] rūdām, ar [[zelts|zeltu]] un [[platīns|platīnu]]. Brazīlijas plakankalnes austrumdaļā ir nozīmīgas dzelzs rūdas atradnes. Pēc dzelzs daudzuma rūdā šīs ir vienas no bagātākajām atradnēm pasaulē. Kontinenta ziemeļaustrumu daļā ir lielas [[boksīti|boksītu]] (alumīnija rūdas) iegulas. Andu priekškalnēs un [[Orinoko zemiene|Orinoko zemienē]] ir naftas atradnes.

Andi ir bagāti ar dažādu metālu rūdām. Jau pats šo kalnu nosaukums tulkojumā no inku valodas nozīmē "vara kalni". Kalnu centrālajā daļā ir arī alvas rūda, daudzviet — zelts, platīns un citu metālu rūdas.

Klusā okeāna piekrastē ([[Čīle|Čīlē]]) ir lielas salpetra atradnes. Salpetri izmanto kā [[minerālmēslojums|minerālmēslojumu]], no tā izgatavo arī dažādas ķīmiskas vielas.

=== Klimats ===
[[Attēls:South America Köppen Map.png|thumbnail|175px|Dienvidamerikas karte pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s]]
Arī Dienvidameriku, tāpat kā Āfriku un Austrāliju, var nosaukt par karsto kontinentu. Taču salīdzinājumā ar abiem pārējiem kontinentiem Dievidamerikā mitruma ir vairāk. Šo mitrumu kontinentiem atnes pastāvīgie vēji — pasāti — kas pūš no Atlantijas okeāna. Turklāt gar Dienvidamerikas austrumu piekrasti plūst siltā Gvajānas un siltā Brazīlijas straume, kas veicina nokrišņu veidošanos. Pasāti samērā brīvi iekļūst kontinentā, bet īpaši tālu — [[Amazones līdzenums|Amazones līdzenumā]]. Vairāk uz dienvidiem vējus nedaudz aiztur Brazīlijas plakankalne.

Bet no Klusā okeāna vēsajām un līdz ar to arī sausajām gaisa masām, kas veidojas virs aukstās Peru straumes, kontinentu sargā augstās Andu grēdas. Šīs straumes ietekmē ir izveidojies tikai nelielais [[Atakamas tuksnesis]] kontinenta rietumu piekrastē. Kopumā var teikt, ka Dienvidamerikā nevalda liels sausums un sausie apgabali ir nelieli.

Dienvidamerikas teritorijas lielākā daļa atrodas karstajā joslā, tātad ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu klimatiskajā joslā. Neliela kontinenta daļa plešas subtropu, bet vēl mazāka — mērenajā joslā. Mērenajā joslā valda rietumu vēji, taču tie neiekļūst kontinentā un atdod mitrumu Andu pretvēja nogāzēm. Andos valda augstkalnu klimats — katrā augstuma kilometrā gaisa temperatūra pazeminās apmēram par 6 °C. Sniegi un ledāji sastopami kalnu virsotnēs gan kontinenta dienvidos, kur Andi ir zemāki, gan pie ekvatora, kur gaisa temperatūra kalnu piekājē ir ļoti augsta, taču arī kalni šeit ir ļoti augsti.

== Saimniecība ==
Kontinentā ir daudzas un dažādas dabas bagātības, tāpēc ir iespēja attīstīties arī visdažādākajiem saimniecības veidiem. Bagātīgi ir derīgo izrakteņu krājumi, īpaši [[Brazīlija|Brazīlijā]] un Andos. [[Klusais okeāns|Klusā]] un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē un upēs iedzīvotāji nodarbojas ar zvejniecību. Labākās zvejas vietas ir [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrastē. Visvairāk zivju nozvejo Peru iedzīvotāji. Taču apmēram reizi 5 gados nozveja krasi samazinās, jo Peru aukstās straumes vietā no ziemeļiem ieplūst siltāki ūdeņi. Tie izraisa klimata pārmaiņas. Peru iedzīvotāji šo dabas parādību sauc par [[El Ninjo]].

Pie upēm darbojas hidroelektrostacijas. Enerģijas ieguvei izmanto arī naftu un akmeņogles. Tropisko mežu kokiem ir vērtīga koksne, no tiem iegūst arī dažādas vielas — [[hinīns|hinīnu]] medikamentiem, kaučuku dažādu izstrādājumu izgatavošanai. Lamas Andu kalnu iedzīvotājus gan "baro" gan "apģērbj" gan noder par transporta līdzekli. No Dienvidamerikas ir nākuši [[kartupeļi]], [[kukurūza]], [[kokvilna]], [[zemenes]] un citi augi. Dienvidamerikā audzē arī dažādus ievestus augus, galvenokārt [[kafijkoks|kafijkokus]]. Audzē arī daudzus liellopus un aitas.

Vairākās Dienvidamerikas valstīs audzē narkotiskos augus. Pasaulē šādu augu audzēšana atļauta tikai medicīnas vajadzībām, taču [[Peru]], [[Kolumbija]], [[Bolīvija]] un citas valstis nelegāli tirgo no šiem augiem iegūtās narkotiskās vielas un gūst lielus ienākumus. Galvenokārt tas ir [[kokaīns]]. Lielākā narkotisko augu un tieši — kokaīnkrūmu audzētāja Dienvidamerikā ir Peru.

== Dienvidamerikas valstis ==

{| class="wikitable" border="1" cellpadding="4" cellspacing="0" style="border:1px solid #aaa; border-collapse:collapse"
|- bgcolor="#ECECEC"
! Teritorijas nosaukums
! Platība<br />(km²)
! Iedzīvotāju skaits<br />(aptuveni)
! Iedzīvotāju blīvums<br />(uz km²)
! [[Galvaspilsēta]]
|-
| {{ARG}}
| align="right" | 2 766 890
| align="right" | 40 134 425
| align="right" | 14.5
| [[Buenosairesa]]
|-
| {{BOL}}
| align="right" | 1 098 581
| align="right" | 9 119 152
| align="right" | 8,4
| [[Sukre]]
|-
| {{BRA}}
| align="right" | 8 514 877
| align="right" | 190 732 694
| align="right" | 22
| [[Brazilja]]
|-
| {{CHL}}
| align="right" | 756 950
| align="right" | 17 031 873
| align="right" | 22
| [[Santjago]]
|-
| {{ECU}}
| align="right" | 256 370
| align="right" | 13 755 680
| align="right" | 53,8
| [[Kito]]
|-
| {{GUY}}
| align="right" | 214 999
| align="right" | 858 8631
| align="right" | 3,5
| [[Džordžtauna (Gajāna)|Džordžtauna]]
|-
| {{COL}}
| align="right" | 1 141 748
| align="right" | 44 087 000
| align="right" | 24
| [[Bogota]]
|-
| {{PAN}}
| align="right" | 75 517
| align="right" | 3 608 431
| align="right" | 54,2
| [[Panama (pilsēta)|Panama]]
|-
| {{PRY}}
| align="right" | 406 752
| align="right" | 6 158 000
| align="right" | 15
| [[Asunsjona]]
|-
| {{PER}}
| align="right" | 1 285 220
| align="right" | 29 132 013
| align="right" | 22
| [[Lima]]
|-
| {{SUR}}
| align="right" | 163 820
| align="right" | 491 989
| align="right" | 2,9
| [[Paramaribo]]
|-
| {{URY}}
| align="right" | 176 215
| align="right" | 3 477 778
| align="right" | 19
| [[Montevideo]]
|-
| {{VEN}}
| align="right" | 916 445
| align="right" | 28 199 822
| align="right" | 30,2
| [[Karakasa]]
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Dienvidamerika-aizmetnis}}
{{Kontinenti}}
{{Pasaules reģioni}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dienvidamerika]]
[[Kategorija:Kontinenti]]
[[Kategorija:Pasaules iedalījums]]