Dienvidatlantijas grēda
Dienvidatlantijas grēda ir Atlantijas okeāna vidusokeāniskā grēda, daļa no Vidusatlantijas grēdas no Romanša dziļvagas pie ekvatora līdz trijpunktam pie Buvē salas Dienvidu okeānā, kur pāriet Āfrikas—Antarktīdas grēdā.[1] Veido tektonisko plātņu nobīdes zonu, kas atdala Dienvidamerikas un Āfrikas plātnes. Stiepjas 10 500 kilometru garumā, tai raksturīga paaugstināta vulkāniskā un tektoniskā aktivitāte, pa to ejošajam tektoniskajam lūzumam ik gadus paplašinoties par 2,5 cm. Lielākā daļa grēdas vidusdaļas atrodas ap 2500 m dziļi, tās malām nolaižoties līdz aptuveni 5000 m dziļumam.
Grēdas virsūdens daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Debesbraukšanas sala (Grīnmauntins, 859 m vjl),
- Svētās Helēnas sala (Diānas smaile, 820 m vjl),
- Tristana da Kuņas salas (Karalienes Mērijas smaile, 2062 m vjl),
- Gofa sala (Edinburgas smaile, 910 m vjl),
- Buvē sala (Ūlavtopens, 780 m vjl).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Dienvidatlantijas grēda». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 168. lpp.