Dienvidazerbaidžāņu valoda
| Dienvidazerbaidžāņu valoda تۆرکجه / تورکی | ||
|---|---|---|
| Dienvidazerbaidžāņu valodas izplatības areāls: |  | |
| Valodu lieto: | Irāna, daļēji Irāka un Turcija | |
| Pratēju skaits: | aptuveni 14–20 miljoni | |
| Valodu saime: | Tjurku Oguzu Azerbaidžāņu Dienvidazerbaidžāņu valoda | |
| Rakstība: | Persiešu-arābu raksts | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | — | |
| ISO 639-2: | aze | |
| ISO 639-3: | azb | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Dienvidazerbaidžāņu valoda (dienvidazerbaidžāņu: تورکی, Türki; تۆرکجه, Türkcə) ir tjurku valoda vai, atkarībā no lingvistiskās klasifikācijas, azerbaidžāņu valodas dienvidu varietāšu kopums. To galvenokārt lieto Irānas ziemeļrietumos, īpaši Austrumazerbaidžānas, Rietumazerbaidžānas, Ardabīlas un Zendžānas provincēs, kā arī Teherānā un citās Irānas daļās.
Dienvidazerbaidžāņu valoda ir cieši radniecīga Ziemeļazerbaidžānas standartvalodai, ko lieto Azerbaidžānas Republikā. Abu varietāšu runātāji lielā mērā spēj savstarpēji saprasties, taču starp tām pastāv atšķirības fonoloģijā, vārdu krājumā, rakstībā un standartizācijas vēsturē.
Izplatība
[labot | labot pirmkodu]Lielākais dienvidazerbaidžāņu valodas runātāju skaits dzīvo Irānā. Valoda tradicionāli ir izplatīta vēsturiskajā Irānas Azerbaidžānas reģionā, kura nozīmīgākā pilsēta ir Tebrīza.
Mazākas valodas lietotāju kopienas sastopamas arī citās Irānas provincēs, kā arī kaimiņvalstīs. Precīzu runātāju skaitu noteikt ir sarežģīti, un dažādos avotos sniegtie aprēķini ievērojami atšķiras.
Klasifikācija
[labot | labot pirmkodu]Dienvidazerbaidžāņu valoda pieder tjurku valodu saimes oguzu valodu atzaram. Tā ir cieši radniecīga turku, turkmēņu un citām oguzu valodām.
Lingvistiski dienvidazerbaidžāņu un ziemeļazerbaidžāņu valodu bieži uzskata par vienas azerbaidžāņu valodas galvenajām varietātēm. To atšķirīgo attīstību būtiski ietekmēja politiskās robežas starp Irānu un teritorijām, kas 19. gadsimtā nonāca Krievijas Impērijas sastāvā.
Rakstība
[labot | labot pirmkodu]Irānā dienvidazerbaidžāņu valodas rakstīšanai galvenokārt izmanto modificētu persiešu-arābu rakstu. Vienota un vispārpieņemta ortogrāfijas norma nav tik nostiprināta kā Azerbaidžānas Republikā lietotajai standartvalodai.
Azerbaidžānas Republikā azerbaidžāņu valoda kopš 20. gadsimta beigām tiek rakstīta galvenokārt ar latīņu rakstu. Rakstības sistēmu atšķirības ir viena no redzamākajām abu azerbaidžāņu valodas galveno varietāšu atšķirībām.
Valodas īpatnības
[labot | labot pirmkodu]Dienvidazerbaidžāņu valodai raksturīgas tjurku valodām tipiskās īpašības, tostarp aglutinācija un patskaņu harmonija. Gramatiskās nozīmes galvenokārt tiek izteiktas ar vārda saknei pievienotiem sufiksiem.
Ilgstošā valodu kontakta dēļ dienvidazerbaidžāņu valodas vārdu krājumu un atsevišķas sintaktiskās konstrukcijas ievērojami ietekmējusi persiešu valoda. Leksikā sastopami arī daudzi arābu valodas cilmes vārdi, no kuriem ievērojama daļa valodā ienākusi ar persiešu valodas starpniecību.
Mūsdienās
[labot | labot pirmkodu]Dienvidazerbaidžāņu valoda ir plaši lietota ikdienas saziņā Irānas azerbaidžāņu apdzīvotajos reģionos. Vienlaikus Irānas valsts pārvaldē un lielākajā daļā formālās izglītības dominē persiešu valoda.
Valoda tiek izmantota arī literatūrā, mūzikā, plašsaziņas līdzekļos un digitālajā vidē. Tās rakstiskajā lietojumā sastopamas vairākas ortogrāfiskas tradīcijas.