Dienvidlatvijas kāple
Izskats
Dienvidlatvijas kāple ir tektoniska struktūra Baltijas sineklīzē Latvijas dienvidrietumu malā. Ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona. Kristāliskā pamatklintāja virsma Dienvidlatvijas kāplē pazeminās no 1300 metriem z.j.l. pie Jelgavas uz dienvidrietumiem līdz 1900 metriem z.j.l. pie Papes. Kāples robežās atrodas Bernātu un Priekules pacēlumi, kā arī Bārtas ieliece, kuru augstumi mainās vairāk, kā 200 metrus. Bez to šeit ir sastopami arī vairāki lokāli pacēlumi. Dienvidlatvijas kāple ar tās struktūrelementiem iezīmējas gan Kaledonijas, gan Hercīnajā stuktūrkompleksā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 236. lpp.
Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |