Dienvidsudānas autonomais reģions

Karte, kurā Dienvidsudāna (sarkanā krāsā) attēlota Sudānas teritorijā (tumši brūnā krāsā)

Dienvidsudānas autonomais reģions (angļu: Southern Sudan Autonomous Region) bija autonoms reģions Sudānā, kas pastāvēja divos dažādos periodos — no 1972. līdz 1983. gadam un no 2005. līdz 2011. gadam. Tas tika izveidots, lai nodrošinātu Dienvidsudānas iedzīvotājiem pašpārvaldi pēc ilgstošiem konfliktiem starp Sudānas centrālo valdību un dienvidu reģioniem.

Pirmais autonomijas periods sākās pēc 1972. gada Adisabebas vienošanās, kas izbeidza Pirmo Sudānas pilsoņu karu. Reģionam tika piešķirtas tiesības uz vietējo pārvaldi, bet tas joprojām palika Sudānas Republikas sastāvā.

1983. gadā Sudānas valdība atcēla dienvidu autonomiju un sadalīja reģionu vairākās provincēs. Šis lēmums, kā arī citi politiski un reliģiski faktori, veicināja Otrā Sudānas pilsoņu kara sākumu.

Otrais autonomijas periods sākās pēc 2005. gada Visaptverošais miera līguma, kas noslēdza Otrā Sudānas pilsoņu kara galveno posmu. Tika izveidota Dienvidsudānas autonomā valdība ar plašām pašpārvaldes tiesībām un paredzēts referendums par reģiona nākotni.

2011. gada janvārī notika neatkarības referendums, kurā Dienvidsudānas iedzīvotāju vairākums nobalsoja par atdalīšanos no Sudānas. 2011. gada 9. jūlijā Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti.

Vēsture

Dienvidsudānas autonomijas ideja radās saistībā ar politiskajām, etniskajām un reliģiskajām atšķirībām starp Sudānas ziemeļu un dienvidu daļām. Dienvidos dzīvoja galvenokārt nilotu un citu Āfrikas tautu pārstāvji, savukārt valsts ziemeļos dominēja arābu un musulmaņu politiskā elite.

Pēc Sudānas neatkarības iegūšanas 1956. gadā dienvidu reģionos pieauga neapmierinātība ar centrālās valdības politiku. Šī spriedze noveda pie Pirmā Sudānas pilsoņu kara, kas ilga līdz 1972. gadam.

Adisabebas vienošanās piešķīra Dienvidsudānai autonomiju un izveidoja Dienvidu reģiona pārvaldes institūcijas. Tomēr 1983. gadā autonomija tika atcelta, un tas kļuva par vienu no galvenajiem Otrā Sudānas pilsoņu kara iemesliem.

Pēc 2005. gada miera līguma Dienvidsudāna ieguva plašu autonomiju, tai skaitā savu valdību, parlamentu un drošības struktūras. Šis periods kļuva par pārejas posmu līdz pilnīgai neatkarībai 2011. gadā.