Dievmātes Patvēruma katedrāle (Maskava)

Dievmātes Patvēruma katedrāle Rogožskas kapos
Dievmātes Patvēruma katedrāle Rogožskas kapos
	Dievmātes Patvēruma katedrāle Rogožskas kapos
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Maskava, Krievija
Koordinātas	55°44′22″N 37°42′20″E / 55.73944°N 37.70556°EKoordinātas: 55°44′22″N 37°42′20″E / 55.73944°N 37.70556°E
Piederība konfesijai	Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca
Arhitektūras apraksts
Arhitekts	Matvejs Kazakovs
Arhitektūras stils	klasicisms
Celtniecības sākums	1791. gads
Celtniecības beigas	1792. gads

Dievmātes Patvēruma katedrāle ir galvenais Krievijas Pareizticīgās vecticībnieku baznīcas dievnams, kas atrodas Maskavā, Rogožskas slobodā.

Līdz Kristus Glābēja katedrāles atjaunošanai 1990. gados tas bija lielākais darbojošais dievnams Maskavā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1771. gada mēra epidēmijas laikā visi pilsētas kapi tika pārnesti aiz toreizējās pilsētas robežas. Blakus Rogožskas postenim izveidojās vecticībnieku kapi, bet vēlāk arī ciemats ap to. Pēc 20 gadiem ciemata iedzīvotājiem radās vēlēšanās uzcelt dievnamu. Projekts tika pasūtīts arhitektam Matvejam Kazakovam, kurš bija ieplānojis uzbūvēt milzīgu baznīcu klasicisma stilā. Tika iegūta Maskavas pilsētas valdības atļauja un 1791. gadā tika uzsākta būvēšana, taču vēlāk radās problēmas.

Sanktpēterburgas vecticībnieki lūdza atļauju uzbūvēt vecticībnieku dievnamu arī galvaspilsētā, taču to aizliedza Sanktpēterburgas metropolīts Gabriēls (Petrovs). Metropolīts nosūtīja sūdzību imperatorei Katrīnai II, kurā izstāstīja, ka Maskavas dievnams, kuram jau tika uzceltas sienas, ir lielāks par Uspenskas katedrāli Kremlī un šādā veidā vecticībnieki pazemo valdošo baznīcu. Katrīna II lika Maskavas ģenerālgubernatoram atrisināt šo problēmu. Rezultātā baznīcas projekts tika rediģēts — noņemta altāra apsīda, samazināta baznīcas smaile, bet piecu kupolu baznīcas vietā tika uzcelta baznīca ar vienu kupolu.

1856. gada 7. jūlijā, pēc metropolīta Filarēta (Drozdova) sūdzības, dievnama altāri tika aizzīmogoti, kalpot un ieiet tajos tika aizliegts. Zīmogi tika noņemti 1905. gada aprīli, šo notikumu vecticībnieki joprojām atzīmē kā svētkus. Par godu altāru zīmogu noņemšanai tika uzcelts Kristus Augšāmcelšanās zvanu tornis.

1929. gadā bija plānots baznīcu slēgt, taču tas netika realizēts.

Baznīcas apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēka ir būvēta klasicisma stilā. Tajā ir trīs portāli - rietumu (centrālā ieeja), dienvidu un ziemeļu. Baznīcai nav apsīdas. Iekša ir trīs altāri: centrālais - Dievmātes Patvēruma, ziemeļu - Svētā Nikolas Brīnumdarītāja, dienvidu - Svētā Radoņežas Sergija.