Dignāja
| Dignāja | |
|---|---|
| Mazciems | |
 | |
  Dignāja | |
| Koordinātas: 56°17′44″N 26°10′16″E / 56.29556°N 26.17111°EKoordinātas: 56°17′44″N 26°10′16″E / 56.29556°N 26.17111°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Jēkabpils novads |
| Pagasts | Dignājas pagasts |
| Iedzīvotāji (2009) | |
| • kopā | 36 |
| Pasta nodaļa | LV-5215 |
Dignāja ir ciems Jēkabpils novadā, Dignājas pagasta centrs. Dignājas apkārtē atrodas Dignājas pilskalns, līdz 14. gadsimtam te pastāvējusi Dignājas viduslaiku pils. No Dignājas pār Daugavu uz Līvāniem ved pārceltuve.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Arheoloģiskie izrakumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dignājas pilsētiņa bija nocietināta un saimnieciskajā dzīvē tai bija novadam stratēģiska nozīme. Tā atradās plašā, plakanā divpakāpju paugurā Dignājas pagasta Kusiņu saimniecības tīrumā, 300 m no Daugavas kreisā krasta. Paugura pamats — dolomītu klints 15 m virs pārpurvotas pļavas. Pilsētiņa aizņēma 65x35 m plašu klintāju upes krastā.
Dignājā atrasti kaula žebērkļi, pogas, adatas un saspraudes, akmens cirvju lauskas, metāla liešanas tīģeļi, māla sprēslīcas, tekstilās un citu veidu keramikas lauskas.
Jaunie laiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Reformācijas gaitā 1567. gadā Kurzemes hercogs izdeva pavēli dibināt Dignājā luterāņu draudzi un baznīcu. 1650. gadā Dignājā bijusi dzelzs kausētava. Tolaik šeit bija iecerēts būvēt pilsētu pie kanāla, kas savienotu Daugavas un Lielupes baseinus, taču tas netika uzbūvēts politisku iemeslu dēļ.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Vietvārdu datubāze
- ↑ «Slēgta Dunavas pārceltuve». Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas (latviešu). Skatīts: 2023-06-06.
- ↑ Lūcija Ķuzāne, “Sēlijas vēsturiskā hronika”. Latvijas Kultūras fonds, “Sēļu zeme”, 1995., Rīga, 130.-155. lpp.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |