Dilatācijas kardiomiopātija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Dilatācijas kardiomiopātija ir sirds patoloģija, ko raksturo sirds kambaru, it īpaši kreisā sirds kambara, tilpuma pieaugums un sirds mazspēja, kas visbiežāk izpaužas sistoliskās funkcijas traucējumā. Par primāro tiek uzskatīta forma, kas nav saistīta ar citu organisku sirds bojājumu. 20-35% tādu gadījumu ģimenes anamnēzē atklāj līdzīgus simptomus kādam no slimnieka pirmās pakāpes radiniekiem (tēvs, brālis). To pamatā ir ģenētiskā mutācija[1]. Sekundārā forma attīstās kā citu slimību komplikācija. Tās var būt kā ģenētiskās slimības (piemēram, progērija), tā virālās infekcijas (infekciozā mononukleoze, riketsioze), autoimūnās slimības (sistēmiskā sarkanā vilkēde, sklerodermija), intoksikācijas (ķīmijterapija, alkohols) [2]. Ilgtermiņa prognoze ir atkarīga no slimības iemesla, smaguma un funkcionālā traucējuma pakāpes. Dilatācijas kardiomiopātija ir viens no pirmajiem sirds transplantācijas iemesliem bērniem[3].

Epidemioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dilatācijas kardiomiopātija ir reta slimība, tās izplatību vērtē kā vienu gadījumu uz 2500 iedzīvotāju, bet šķiet, ka ne visi gadījumi tiek uzskaitīti[1]. Saskaņā ar pediatrijas kardiomiopātijas reģistra datu bāzi, šāda veida miopātijas tiek konstatētas aptuveni vienam no 200 000 bērnu, ar aptuveni vienu jaunu gadījumu uz 160 000 bērnu katru gadu Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā aptuveni veido 55-60% no visiem bērnu kardiomiopātijas gadījumiem[3].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Cardiomyopathy, familial dilated. Matthew RG Taylor, Elisa Carniel and Luisa Mestroni.». US National Library of Medicine National Institute of Health. Orphanet J Rare Dis. 2006. Skatīts: 2014. gada 16. jūlijā.
  2. «Une forme d’insuffisance cardiaque expliquée par l’analyse du génome .». INSERM. Skatīts: 2014. gada 16. jūlijā.
  3. 3,0 3,1 «DILATED CARDIOMYOPATHY». American Stroke Association. Skatīts: 2014. gada 16. jūlijā.