Diskusija:Šikoku

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jānomaina virsraksts uz `Sikoku`, lai saskaņotu ar saturu.--JT 06:28, 7 janvārī, 2012 (UTC) Jau darīts.--JT 10:55, 7 janvārī, 2012 (UTC)

Edgara Kataja grāmatā Japāna krustām šķērsām (R.:Valters&Rapa, 2003) ir Sikoku - gan kartēs, gan tekstā.--JT 19:20, 7 janvārī, 2012 (UTC)

bet tā nav Lielajā pasaules atlantā un Pasaules uzziņu atlantā. --Biafra 21:23, 7 janvārī, 2012 (UTC)
... kuru mēs izmantojam par paraugu! --Digital1 15:37, 12 janvārī, 2012 (UTC)
iespējams, pie šā jautājuma vajadzētu vēl atgriezties. Man šķiet (!), ka te varētu būt vērojams krievu un angļu valodas iespaids, kurās reizumis ir būtiskas atšķirības no līdzīgas (bet ne identas!) latviešu izrunas (un attiecīgi rakstības): `ain, cvai - policaj, drai, fīr - oficīr` (angļu / krievu versijās) un `ein, cvei - policej, drei, fīr - oficīr` (latviski). Domāju, ka japāņu vārdu atveids ar skaidru -`š` (Micubiši vai pat Mitcubiši, Šinohara, Fukušima)varētu būt pārspīlēts, jo patiesībā vairāk ticu Katajam, kurš ziņo, ka tas ir `viegls, maigs` mīkstinājums. Tādēļ Katajs japāņu mūzikas instrumentu (pēc būtības - Eiropas lautas radinieku) ieteic saukt par `sjamisenu vai samisenu` (latviešu presē sastopams gan `šamisens`, gan pat `šjamisens`, kas nu gan izklausās pēc dubults neplīst principa). Attiecīgi - sistēmiski skatot - būtu jālatvisko Micubisi, Sinohara, Fukusima (katastrofas sakarā krievu presē Krievijā bija vienīgi `Fukušima`; latviski - apmēram puse uz pusi Fukušima / Fukusima). Sens piemērs no šīs jomas - Hiroshima, latviski taču Hirosima?

Un vēl - būtu svarīgi papētīt, kurš/ kuri speciālisti Lielajā pasaules atlantā (man nav pieejams) latviskojuši japāņu vietvārdus, jo reizēm šādus darbus uzņemas vai nu paši ģeogrāfi vai valodas speciālisti ar plašu diapazonu (no 7-8- valodām, kas man vienmēr šķitis aizdomīgi...). Savukārt Pasaules uzziņu atlantā visdrīzāk vienkārši dublē iepriekšminēto izdevumu (ar papildinājumiem un jaunievedumiem, bet bez principiālas pārlūkošanas - praksē visbiežāk notiek tā). Šajā sakarā būtu interesanti, vai tur ir adekvātais `Bergamo`, vai nepareizais, aiz pārpratuma (itāļu vārdam - uzsvars uz priekšpēdējās zilbes!) dotais `Bergāmo`. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka jārosina grāmatas / brošūras Japāņu īpašvārdu latviskā atveide tapšana, taču tai jābūt līdzsvarotai, izdiskutētai un jābalstās uz fakta, ka tiešas foniskas un fonētiskas atbilsmes daudzos gadījumos nebūs principā.--JT 10:33, 8 janvārī, 2012 (UTC)

Paskatīju to Pasaules uzziņu atlantu. Varbūt, ka to veidojuši labi ģeogrāfi, kartogrāfi etc., taču tas ir pilnīgi nenostrādāts, nesakārtots. Es uz tādu nepaļautos nu nemaz. Tikai viens piemērs: 234.lpp. minēta Kološvāra - Kluža Napoka; 286.lpp. Kluža-Napoka (ar defisi); 287.lpp. Kolosvāra [!] - Kluža-Napoka. Un patiesībā tā (ungāriski) ir Koložvāra! Tas nav nopietns avots!--JT 15:35, 12 janvārī, 2012 (UTC)
vai es vienīgais esu ievērojis ka lietotāja JT devuma 95% ir diskusijas, kuras bieži ir diskutēšanas pēc? un parasti pārlec no tēmas uz tēmu, un tad vēl uz nākošo. kāds šīm Kološvārām sakars ar Šikoku? beidz kult tukšus salmus, radi rakstus; iemantosi autoritāti, varēsi uzstādīt savus noteikumus. pagaidām bara "vadošais tēviņš" citvalodu atveidošanas ziņā ir Kikos un autoritatīvākie avoti "Jāņa sētas" atlanti. nekā labāka ģeogrāfisko nosaukumu atveidošanas lauciņā Latvijā nav. lai gan arī tur kļūdu, protams, netrūkst. tomēr noteikti ir mazāk kā Vikipēdijā. strādājam kopā lai tā kļūtu labāka! --Biafra 21:00, 12 janvārī, 2012 (UTC)
mazāk emociju, vairāk pragmatisma būs te: Diskusija:Šova. --Biafra 11:56, 13 janvārī, 2012 (UTC)