Diskusija:Acetonciānhidrīns

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

ScAvanger, vai nevarētu uzrakstīt ko tā viela dara (cik bīstama tā ir ja evakuē iedzīvotājus ? pirmās ziņas bija, ka noplūdusi zilskābe, kas izskatījās ļoti drūmi) ~~Xil (saruna) 05:45, 23 jūlijā, 2009 (UTC)

Rakstā jau ir rakstīts, ka tas reaģē ar ūdeni, veidojot zilskābi. -Yyy 05:49, 23 jūlijā, 2009 (UTC)
Noplūdis ir tas pats bēdīgi slavenais acetona ciānhidrīns. Latviski par to nekā vairāk nav, jāmeklē kādi ārzemju linki. --ScAvenger 05:55, 23 jūlijā, 2009 (UTC)
Ļoti izsmeļoši, bez ūdens nekas nenotiek ? Te virmo iformācija, ka "ja līs būs sūdi, bet citādi viss kārtībā". LETA raksta, ka uzsūcoties caur ādu ir nāvēošs un kā ar sprādzienbīstamību ? Un kas attiecās uz zilskābi - cik bīstama tā ir šķidrā veidā ? ~~Xil (saruna) 05:57, 23 jūlijā, 2009 (UTC)
Viela bīstama gan ar, gan bez ūdens; sprādzienbīstamība, manuprāt, kā jau jebkurai viegli uzliesmojošai vielai; zilskābe ir indīga jebkādā veidā. LETAs informācija par šo vielu ņemta no Vikipēdijas :) --ScAvenger 07:05, 23 jūlijā, 2009 (UTC)

Sanāk kā anekdotē par sinoptiķu biroju un indiāņiem - mūsu variācijā LETA ņem no vikipēdijas informāciju, piedzejo ko klāt, bet mēs atjauninam informāciju balstoties uz LETA rakstiem. --Krishjaanis 07:20, 23 jūlijā, 2009 (UTC)

Dati par ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām nav ņemti no LETAs, savukārt attiecībā uz notikušo avāriju, LETA, protams, ir puslīdz drošs avots. --ScAvenger 07:24, 23 jūlijā, 2009 (UTC)
LETA informācija tikai daļēji ir no Vikipēdijas :) Redzi mūsu problēma - cilvēki šeit meklē informāciju un neko daudz neatrod. Starp citu, mana domu gaita bija sekojoša - mani palūdza palīdzēt sakopot informāciju, ātri sameklējot to Vikipēdijā es attiecīgi meklēju kāda ir vielas ietekme uz cilvēkiem un dabu un cik plašā apkārtnē tā var būt bīstama - tanī brīdī ziņas bija, ka izlijusi zilskābe, neatradu neko par šķidras zilskābes ietekmi, bet secināju, ka ja būtu karsts tā pārvērstos gāzē un drošvien būtu lielas nepatikšanas. Pa to laiku ziņas tika papildinātas ar informāciju, ka tā ir cita viela ar kuras kaitīgumi ir skaidrs vēl mazāk (lai gan izskatījās mazāk bīstami plašai apkārtnei) - nu labi pārvēršas zilskābē, bet ko tas nozīmē ? Vai tā, ūdenī esot, kaut kādā veidā var pārvērsties gāzē un nobeigt visus klātesošos vai arī varbūt svaigā gaisā zilskābei vispār nevar būt tik liela koncentrācija ? Un, neatkarīgi no zilskābes, kāds ir iespējamais dabas piesārņojums ? ~~Xil (saruna) 07:26, 23 jūlijā, 2009 (UTC)
Par piesārņojumu var spriest pēc 1990. gadā notikušās noplūdes Daugavā "rezultātiem". Kaitējums var būt ļoti liels, tomēr ar laiku radusies zilskābe sadalās (ātrums atkarīgs no temperatūras, CO2 satura ūdenī, kā arī gaisa mitruma, ja zilskābes tvaiki nonākuši gaisā). Varētu būt runa par pāris nedēļām. Vai tā, ūdenī esot, kaut kādā veidā var pārvērsties gāzē un nobeigt visus klātesošos - es neesmu speciālists par zilskābi un vienmēr esmu centies no tās turēties tālāk :) Principā, acetona ciānhidrīnam reaģējot ar lielu daudzumu ūdens, radusies zilskābe gaisā nonāks maz, jo izšķīdīs ūdenī. Ja ūdens būs nedaudz, zilskābe var iztvaikot, bet nav lielas starpības, vai ieelpo zilskābes tvaikus, vai paša ciānhidrīna tvaikus. --ScAvenger 07:41, 23 jūlijā, 2009 (UTC)
Reku Zicmanis jau nointervēts. --ScAvenger 07:45, 23 jūlijā, 2009 (UTC)
Interviju jau izlasīju, tu nekā daudz vairāk kā šinī rakstā nav (LETA ir izcēlusies pusi tā atkal aizpildot ar infu no šī raksta, neieliekot atsauci). 1990. gada avārija notika novembrī, kad noteikti nebija karsts :) Tātad tā var tapt ieelpota arī ne kā gāze (cik saprotu šai te vielai ir augsta viršanas temperatūra, tātad gāzē tā tik vienkārši nepārvēršas) ? Ok, bet es tā saprotu, ka īpaši tālu tā izplatīties nevar, vienkārši jāturas pa gabalu no upes, ja tā ir piedraņķēta, ja es visu saprotu pareizi, tad paldies par apgaismošanu ~~Xil (saruna) 07:53, 23 jūlijā, 2009 (UTC)
Tās vielas iztvaikošana ir pietiekama, lai tiešā tuvumā varētu saindēties arī istabas temperatūrā. Nav jau pagaidām īsti nekas zināms - cik daudz indes nonācis augsnē un ūdenī, kāds bijis iemesls cisternas uzkaršanai (nesaprotu, kas tā par "ķīmisku reakciju" - pat ja drošības vārsts bijis bojāts, ar ko tad ciānhidrīns reaģējis). Tas nereaģē ar ūdeni strauji un ar eksploziju - hidrolīze notiek pamazām. --ScAvenger 08:14, 23 jūlijā, 2009 (UTC)