Diskusija:Krievu skolu aizstāvības štābs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Nekur neatradu, ka štābs deklarē, ka tā mērķis ir krievu valoda kā otra valsts valoda Latvijā, tāpēc vajadzētu citātu. Taisnība, ir atsauce uz Buzajevu, kurš esot teicis par krievu valodu kā oficiālo, bet, cik saprotu, tas nav visa štāba viedoklis --Feens 12:43, 21 janvārī, 2006 (UTC)

Godātais Neonz,
vairāki Jūsu izdarītie grozījumi, maigi sakot, izraisa manī šaubas. "krievu valodas pasludināšanu par 2. valsts valodu" - manis norādītajā štāba mājaslapā ir Krievu skolu aizstāvju Pirmā un Otrā kongresa pamatdokumenti. Ne vārda par 2. valsts valodu tur nav, un būtu dīvaini, ja būtu, jo štāba visaktīvākajai partijai - PCTVL - šādu programmas prasību arī nav (tas var būt atsevišķu štābistu un "bišu" viedoklis, bet tie ir mazākumā, kā rāda dokumenti).
"Tā kā tas netika reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā, to var uzskatīt par nelegālu organizāciju" Valdošā koalīcija arī ir zināmu organizāciju grupa, kas nav reģistrēta UR, bet veic zināmas darbības, tai ir Koalīcijas padome... Vai tā ir „nelegālā organizācija”? („var uzskatīt par” ir enciklopēdijai pārāk vispārīgs apzīmējums, un "nelegāls" atšķirībā no "nav reģistrēta" manā versijā ir vārds ar izteikti negatīvu nokrāsu). +
„23. maija un 4. septembra pasākumos piedalījās pēc štāba palēsēm vairāk par 10 000 dalībnieku), noorganizēja apmēram 107 000”, ko Jūs dzēsāt. Informācijas avots atrodams raksta galā – štāba hronika. Informācija par nepārbaudāmo skaitli sniegta it kā korekti – ar atsauci uz ieinteresēto avotu. Kas jums izraisīja vēlmi to dzēst? +
"(un valdība pirmoreiz daudzu gadu garumā organizēja šai dienā koncertu galvaspilsētas centrā)", arī jūsu dzēsts. Vai tad IZM rīkoja koncertus 1. septembrī 2003., 2002. utt. gados? Vai arī tas nav ievērojams pretpasākums štāba mītiņam? +
"Latviešu leģiona veterānu piemiņas pasākumiem", kur jūs ielikāt "piemiņu" un dzēsāt "līdzjutējus". Bieži to uzskata par politiskiem pasākumiem (ko es neierakstīju, lai nestrīdētos) — piemiņai saprotama vieta būtu Lestenē vai Brāļu kapos. Vai viennozīmīga šo pasākumu vērtēšana kā „piemiņas” ir korekta? Pats datums ir saistīts ar visai agresīvo "piemiņu" - 16.03.1944. kaujas notika ārpus Latvijas. Beidzot, 16. marta gājienus Rīgā un Liepājā organizē tādas organizācijas kā Visu Latvijai, NSS un Klubs415. Tās nav veterānu organizācijas, bet pirmās 2 — tieši politiskās partijas, VL un K415 bija radītas vispār kā jaunatnes organizācijas.
P.S. Feens — valsts valoda un oficiālā valoda ir atšķirīgi jēdzieni, prasību par oficiālo es arī savā versijā pieminu, tā ir norādītajos dokumentos. --217.198.224.13 15:32, 21 janvārī, 2006 (UTC)
Tātad:

a)

1.variants - Štābs - kustība Latvijā par skolu izglītību krievu valodā. Radās kā vairāku sabiedrisko organizāciju koalīcija, tās darbam pievienojās arī pie organizācijām nepiederoši cilvēki. Nav reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā. Kustības līderi - Jurijs Petropavlovskis, Aleksandrs Kazakovs, Genadijs Kotovs.

2.variants - nereģistrēta organizācija Latvijā, kas sākotnēji cīnījās par krievu mācībvalodas saglabāšanu valsts skolās, taču pašreiz izvirzījusi arī citus mērķus, piemēram, krievu valodas pasludināšanu par otro valsts valodu Latvijā.

Esmu par 1.variantu šādā redakcijā":
kustība Latvijā par valsts finansēto skolu izglītību krievu valodā. Radās kā vairāku (vajag uzskaitījumu) sabiedrisko organizāciju koalīcija, tās darbam pievienojās arī pie organizācijām nepiederoši cilvēki. Nav reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā. Kustības līderi - Jurijs Petropavlovskis, Aleksandrs Kazakovs, Genadijs Kotovs.----Feens 17:06, 21 janvārī, 2006 (UTC)

b)

Tā kā tas netika reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā, to var uzskatīt par nelegālu organizāciju.

Subjektīvs spriedums, kurš neko nepasaka. Ierosinu svītrot.--Feens 17:06, 21 janvārī, 2006 (UTC)
Pēc LR likumdošanas, jebkura organizācija ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, citādi to var uzskatīt par nelegālu organizāciju un tās darbību - par nelegālu darbību. Manuprāt, tas ir atzīmēšanas vērts fakts. --neonz 22:47, 21 janvārī, 2006 (UTC)
Nav LR pašreiz tik totalitāra, lai katru puķu audzētāju grupu, kas regulāri sanāk kopā, būtu jāreģistrē... Ja vēlaties pamatot reģistrācijas nepieciešamību, būtu loģiski sniegt norādi uz konkrētu normatīvo aktu. "Uzskatīt par nelegālu" var - bet tas būs tikai jūsu viedoklis. Likumam turpretī — kas nav aizliegts (piemēram, nereģistrēti militāri grupējumi), ir atļauts. --217.198.224.13 23:32, 21 janvārī, 2006 (UTC)
Manuprāt ir starpība starp nelegālu un nereģistrētu organizāciju. Pēc manas saprašanas tas ir tā:
nereģistrēta ir organizācija, kura darbojas bez reģistrācijas attiecīgās valsts iestādēs, rezultātā tā nevar kļūt par juridisku personu ar visiem tās plusiem un mīnusiem.
nelegāla ir nelikumīga organizācija, tas ir - tā darbojas pretēji valsts (tiesas) noteiktajam lēmumam par aizliegumu darboties vai likvidēšanos. Ja, piemēram, Štābu ar tiesas lēmumu pasludinātu par pretlikumīgu organizāciju, un tas turpinātu darboties, tad, jā, tas kļūtu par nelegālu.
Ja Feens nodibinātu biedrību Feens un citi zvēri, mēs varētu darboties, tikai nebūtu iespējams slēgt līgumus un turēt kontu bankā, bet, ja dibinātājiem tā ir ērtāk - lūdzu, nekādas policejiskas sankcijas mums nebūtu, ja vien mūsu organizācija nenodarbotos ar pretlikumīgu darbību--Feens 00:13, 22 janvārī, 2006 (UTC)

c)

(23. maija un 4. septembra pasākumos piedalījās pēc štāba palēsēm vairāk par 10 000 dalībnieku), noorganizēja apmēram 107 000 parakstu savākšanu krievu skolu atbalstam, pedagogu un vecāku sapulču,

Patiešām, kāpēc jāmet ārā skaiļi, ja pievienots, ka to apgalvo rīkotāji? Ja tie tiek apšaubīti, var pievienot citus skaitļus.--Feens 17:06, 21 janvārī, 2006 (UTC)
Labi, nu skaitļus varētu atstāt. Lai gan tā kā tie ir "pēc štāba aplēsēm", tie ir apšaubāmi. --neonz 22:47, 21 janvārī, 2006 (UTC)
Neapšaubāmu skaitļu avotu laikam gandrīz nav. Tas attiecas tikpat uz štābu, cik uz policiju vai garāmgājēju.--217.198.224.13 23:32, 21 janvārī, 2006 (UTC)

d)

(un valdība pirmoreiz daudzu gadu garumā organizēja šai dienā koncertu galvaspilsētas centrā)

Esmu par to, lai šo izmestu. Tas ir lieks un apraksta valdības (pašvaldības) rīcību. Ja būtu raksts par konkrēto akciju, tad notikumu kontekstā varētu aprakstīt, bet citādi mazliet POV uz štāba pusi.--Feens 17:06, 21 janvārī, 2006 (UTC)
Tāpēc arī izmetu, ka nedomāju, ka kādu koncertu vajadzētu saistīt ar štābistu pasākumiem. --neonz 22:47, 21 janvārī, 2006 (UTC)
To jau izdarīja Izglītības un zinātnes ministrija, bet piekrītu Feens, ka tās darbību var nelikt rakstā par štābu.--217.198.224.13 23:32, 21 janvārī, 2006 (UTC)

e)

1.variants:pretošanās Latviešu leģiona veterānu un to līdzjutēju pasākumiem

2.variants:protesti pret Latviešu leģiona veterānu piemiņas pasākumiem

Otrais variants, manuprāt, labāks (neitrālāks). Kāpēc pie Brīvības pieminekļa nevarētu būt piemiņas pasākums? Jāatdzīst, ka tas, manuprāt, ir visai politizēts, jo ir pateicīga augsne galējiem politiskiem flangiem, bet tad to var aprakstīt rakstā par pasākumu kā tādu un kā to uztver dažādi politiskie spēki Latvijā, bet līdzjutēji skan mazliet tendenciozi. Ierosinu: protesti pret ikgadējiem Latviešu leģiona veterānu piemiņas pasākumiem pie Brīvības pieminekļa. Precīzāk atspoguļo būtību, jo , cik saprotu, pret pasākumiem Lestenē tāda protesta nav.--Feens 17:06, 21 janvārī, 2006 (UTC)
Vārds "ikgadējiem" te ir lieks, jo štābisti organizējuši kādas protesta akcijas ir tik vienu reizi - 2005. gada 16. martā. --neonz 22:47, 21 janvārī, 2006 (UTC)
"pret ikgadējiem Latviešu leģiona veterānu piemiņas pasākumiem", un tie notiek jau daudzus gadus. --217.198.224.13 23:32, 21 janvārī, 2006 (UTC)


Pēc punktiem:
a) Piekrītu ierosinātajam. Dalīborgnizācijas - PCTVL, Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija, Latvijas Jaunatnes klubs, Baltkrievu biedrība "Prameņ", Latvijas Ukrainu savienība, Latvijas Taikikboksinga akadēmija, Krievu biedrība Latvijā, Latvijas Krievu kopiena, Latvijas Krievu jaunatnes asociācija, Jaunatnes kustība "Solidaritāte".
b)Piekrītu
c) Piekrītu. Piebilstu, ka parakstu skaits nav apšaubīts - tos veiksmīgi nodeva Izglītības ministrijai, skaitu nav apšaubījuši.
d)Tā kā šī bija valdības rīcība, patiešām var izmest, bet neobjektivitāti neredzu - min pasākumu, min pretpasākumu.
e)Piekrītu, ka jāieliek Brīvības piemineklis. Tomēr pasākumus rīko nevis leģionāru, bet labējo radikāļu organizācijas - sk. par 2004.g., par 2005. g. un par 2006. g.. Varbūt, ne ar vārdu "līdzjutēji", bet tas būtu minams. Kā Jūs norādījāt - politizācija arī ir. Tātad, aptuveni tā: protesti pret ikgadējiem Latviešu leģiona veterānu un labējo radikāļu (?) politiski memoriāliem pasākumiem pie Brīvības pieminekļa

--217.198.224.13 17:59, 21 janvārī, 2006 (UTC)

Ierosinu labējo radikāļu vietā radikālo nacionālistu. Labējie pēc politoloģijas (bet ne Latvijas reālijām, diemžēl) ir attieksme pret ekonomikas jautājumiem.--Feens 18:49, 21 janvārī, 2006 (UTC)
Pagaidīšu Neonz argumentus.--Feens 18:55, 21 janvārī, 2006 (UTC)
Nē, tomēr esmu par piemiņas pasākumiem, tā to sauc organizētāji, pietiekami neitrāli un, ka tie ir politizēti, ir mans subjektīvais viedoklis, kādam var šķist, ka tas tā nav. Tātad mana versija - protesti pret ikgadējiem Latviešu leģiona veterānu un radikālo nacionālistu atceres pasākumiem pie Brīvības pieminekļa + raksts par piemiņas pasākumiem, notikumiem, pretējo pušu, Latvijas valsts iestāžu, Rietumu, Krievijas utt. viedokļi.--Feens 20:12, 21 janvārī, 2006 (UTC)
Kā jau augstāk rakstīju, vārds "ikgadējiem", vismaz pagaidām, te ir lieks, jo protesti ir notikuši tikai vienu gadu. --neonz 22:47, 21 janvārī, 2006 (UTC)
Nē, Neonz, šeit nav runa par ikgadējiem protestiem, bet par ikgadējiem piemiņas pasākumiem. Protestu vietā liekam 2005.gada 16.marta protesti pret ikgadējiem Latviešu leģiona veterānu..., tā derēs? --Feens 00:13, 22 janvārī, 2006 (UTC)-
2005.gada 16.marta protesti pret ikgadējiem Latviešu leģiona veterānu un radikālo nacionālistu pasākumiem pie Brīvības pieminekļa - bez subjektīvajiem "politiskajiem" vai "atceres"? --217.198.224.13 20:40, 22 janvārī, 2006 (UTC)


Veicu izmaiņas, pamatā pēc Feens pēdējās versijas, mazliet papildinot saturu un labojot drukas kļūdas. + Kategorizācija — laikam, Latvijas politikā? --217.198.224.13 23:51, 24 janvārī, 2006 (UTC)
Atsauce uz konvenciju tāda slidena. 1) Latvija, cik atceros, to pieņēma "apcirptu" (vai nav ratificējusi?, neatceros), tātad Latvijai ta nav pilnībā saistoša. 2) Pašu konvenciju var dažādi traktēt. Rakstā veidojas subjektivitāte, - it kā Krievu skolu aizstāvības štābs darbojas pēc konvencijas - labie, bet LR neievēro to - sliktie. Palabošu. --Feens 08:20, 25 janvārī, 2006 (UTC)