Diskusija:Panamas administratīvais iedalījums
Provinču nosaukumi[labot pirmkodu]
Vai ir pareizi provinču nosaukumi? Spāniski visi provinču nosaukumi sākas Provincia de .... Mums ne tikai raksta nosaukumos, bet arī pašos rakstos par provincēm, tas neparādās. Manuprāt tas nav pareizi. Atlantā protams ir bez vārda "province", bet tas jau tiek darīts, lai nosaukumi neklātos virsū pilsētu nosaukumiem, kalnu nosaukumiem un citiem vietvārdiem. Šeit, Vikipēdijā, neredzu iemeslu taupīt vietu vai papīru. Kā papildus arguments: mums tak ir raksti Ludzas novads nevis Ludza (novads) vai Liepājas rajons nevis Liepāja (rajons). --Treisijs (diskusija) 18:40, 24 decembrī, 2014 (EET)
- Latvijas Padomju enciklopēdija tādas lietas it kā ignorē. --Zemgalietis (diskusija) 18:46, 24 decembrī, 2014 (EET)
- Viņiem bija jātaupa vieta :) Tulīt uzmeklēšu to diskusiju par šo tēmu. --FRK (diskusija) 18:48, 24 decembrī, 2014 (EET)
- Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs21#Šveices kantoni. --FRK (diskusija) 18:49, 24 decembrī, 2014 (EET)
- Jāuzēd biezpiens, vai ne. --Zemgalietis (diskusija) 18:51, 24 decembrī, 2014 (EET)
- Īsie nosaukumi tomēr ir labāki. Sevišķi vietās, kur tie nekonfliktē ar citiem nosaukumiem. Spāņu valodā Provincia de ... tas "..." nav locījumā, bet latviski neizbēgami ir. Vai to vajag? --Kikos (diskusija) 19:25, 24 decembrī, 2014 (EET)
- Kikos, nekad neesmu sapratis, kāpēc tev liekas, ka īsie nosaukumi ir labāki. Ļoti labrāt dzirdētu argumentus. Man izteikti labāk patīk garie. Plus - a) latviešu valodā tā ir iegājies un labi funcionē - Dobeles rajons, Saldus apriņķis, Vagadugu province :); b) tekstā uzreiz saprotams, kurā brīdī runa ir par pilsētu, kurā par reģionu. Kāpēc speciāli neizmantot mūsu valodas pozitīvās īpatnības? --Feens (diskusija) 00:24, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Piebilde - runa ir par provincēm, pagastiem utt., kas nosaukti pilsētas, tautas un untml. vārdā, ja tas reģions kā tāds (kāda Ūberšvarcvalde), tad manuprāt labāks ir īsais nosaukums. --Feens (diskusija) 00:32, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Vai gadienā īsie nosaukumi neiekļaujas tā sauktajā 'enciklopēdiskajā stilā' (izmanto terminu, kas saturiski īsākajā formā izsaka būtību), no sērijas baznīcu nosaukumi ar desmit vārdiem? Šaubos, vai enciklopēdiskajos izdevumos šādi raksta tikai, lai sataupītu papīru. Turklāt, cik te īsti der Latvijas piemērs, ja šeit konsekventi rajonus, novadus sauc atbilstoši to centram, t.i., gandrīz vienmēr pārklāsies. --Zemgalietis (diskusija) 00:39, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Paturpinot domu — ja konkrētajā gadījumā izdalīs provinces, tad mērķis ir kāds, norādīt uz to, ka ir vēl sīkāks dalījums? Tikai, kāda tam nozīme, ja par sīkākām vienībām 1. raksti taps kā izņēmums, 2. nav informācijas, lai tādus tapinātu, 3. cik tas galu galā ir aktuāli. Pluss — jancīgi skan 'XX province ir X valsts province'. --Zemgalietis (diskusija) 00:56, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Pēdējais nav problēma - raksti XX province ir X teritoriālā iedalījuma vienība. --Feens (diskusija) 01:41, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Manuprāt, mums vajadzētu vienoties par sistēmu. Pašlaik katra valsts ir kak papala — citur ir īsais, citur garais nosaukums; kā nu autoram ir labpaticies. --FRK (diskusija) 09:28, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Stāstu vēlreiz, lai gan pietiekoši plaši izpaudos jau iepriekšējā reizē. Latvijas vietējā onomastikas telpā tā ir iegājies, ka birokrātiskās administratīvās vienības (to nosaukumi) tiek atvasināti no centriem. Vienmēr un visur figurē Ludzas novads un Ludza novada nozīmē parādās tikai familiāri-kariķējošā nozīmē, runājot par novada administrācija, tātad faktiski - centru. (Var paguglēt, ja kāds netic). Tiko parādās atkāpes no šīs shēmas, kā piemēram Beverīnas novads, tā ir problēmas. Ļoti jancīgi, manuprāt izskatās nosaukumi kā Latgales novads (kas arī nav nepareizi), vai Liepājas pilsēta (kā tam administratīvi-birokrātiski vajadzētu būt, jo tā saucas šī novada līmeņa administratīvā vienība). Šeit tika minēti Saldus apriņķis un Vagadugu province. Latviešu lasītājam nav problēmu ar Saldus apriņķi (pietiekoši ilgi skolā gājis indivīds saprot, kas te domāts), bet otrajā gadījumā uzreiz ir jautājums - kas ir Vagadugi? Šādi gadījumi ir locītās vārda pamatdaļas lielākā problēma. Tās dēļ arī kartogrāfijā ir pieņemts pēc iespējas lietot saīsināto formu, bet nevis vietas ekonomijas dēļ (kartē vizuāli sasaistīt provinci ar tās centru ir vienkāršāk). Pasaules praksē administratīvo vienību nosaukumu atvasināšana no centriem ir aptuveni pusē gadījumu. Panamā no 10 provincēm tikai 3 nosaukumi sakrīt ar centriem (komarkas ir atsevišķa dziesma). Pārējo etimoloģija ir pilnīgi atšķirīga. Ja mēs lietojam mākslīgu ģenitīva formu, mēs gan maldinām lasītāju (liekam meklēt šo feika "centru"), gan arī zaudējam kādu semantisku objektu. Pazuda Nidvaldene (pameklējiet vācu rakstā, ko nozīmē šis nosaukums), bet ir kādas "Nidvaldenes" kantons. Ja pielietojam šo shēmu Panamā, parādīsies "Ngobes-Bugles komarka", kaut arī, ja parokas bišku dziļāk, semantiski pareizi būt "Ngobu-Buglu komarka". Par citiem aspektiem sk. diskusijā par kantoniem. Tādēļ es uzskatu (un tā uzskatījuši arī PZT un citu enciklopēdiju sastādītāji), ka tajos gadījumos, kad administratīvo vienību nosaukumi sistēmiski nav atvasināti no to centriem, šo administratīvo vienību nosaukumi raksta virsrakstā jālieto nominatīvā. Tā jau mēs varam aiziet arī līdz Teksasas štats vai Bavārijas zeme, vai ne? :) Visiem priecīgus un gaišus Ziemassvētkus! --Kikos (diskusija) 09:57, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Piezīme: šis komentārs nav par pārvietošanu uz garajiem nosaukumiem. Man kā parastam vidusmēra latvietim, kas skolu ir pabeidzis, bet nav ļoti izglītots, tomēr patīk, ka jau nosaukums parāda, par ko ir runa. Nu kā es varu zināt, ka Lubuša ir nevis pilsēta, bet adm. ied. vienība? Tas pats ar baznīcām — kā es varu zināt, ka Rīgas Krusta baznīca ir luterāņu, nevis katoļu baznīca (skatoties tikai uz nosaukumu)? Bet ok, ja jau es esmu sācis pārvietot tās baznīcas, lai jau paliek (baznīcas). Arī no manis sveicieni Ziemassvētkos :) --FRK (diskusija) 10:58, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Stāstu vēlreiz, lai gan pietiekoši plaši izpaudos jau iepriekšējā reizē. Latvijas vietējā onomastikas telpā tā ir iegājies, ka birokrātiskās administratīvās vienības (to nosaukumi) tiek atvasināti no centriem. Vienmēr un visur figurē Ludzas novads un Ludza novada nozīmē parādās tikai familiāri-kariķējošā nozīmē, runājot par novada administrācija, tātad faktiski - centru. (Var paguglēt, ja kāds netic). Tiko parādās atkāpes no šīs shēmas, kā piemēram Beverīnas novads, tā ir problēmas. Ļoti jancīgi, manuprāt izskatās nosaukumi kā Latgales novads (kas arī nav nepareizi), vai Liepājas pilsēta (kā tam administratīvi-birokrātiski vajadzētu būt, jo tā saucas šī novada līmeņa administratīvā vienība). Šeit tika minēti Saldus apriņķis un Vagadugu province. Latviešu lasītājam nav problēmu ar Saldus apriņķi (pietiekoši ilgi skolā gājis indivīds saprot, kas te domāts), bet otrajā gadījumā uzreiz ir jautājums - kas ir Vagadugi? Šādi gadījumi ir locītās vārda pamatdaļas lielākā problēma. Tās dēļ arī kartogrāfijā ir pieņemts pēc iespējas lietot saīsināto formu, bet nevis vietas ekonomijas dēļ (kartē vizuāli sasaistīt provinci ar tās centru ir vienkāršāk). Pasaules praksē administratīvo vienību nosaukumu atvasināšana no centriem ir aptuveni pusē gadījumu. Panamā no 10 provincēm tikai 3 nosaukumi sakrīt ar centriem (komarkas ir atsevišķa dziesma). Pārējo etimoloģija ir pilnīgi atšķirīga. Ja mēs lietojam mākslīgu ģenitīva formu, mēs gan maldinām lasītāju (liekam meklēt šo feika "centru"), gan arī zaudējam kādu semantisku objektu. Pazuda Nidvaldene (pameklējiet vācu rakstā, ko nozīmē šis nosaukums), bet ir kādas "Nidvaldenes" kantons. Ja pielietojam šo shēmu Panamā, parādīsies "Ngobes-Bugles komarka", kaut arī, ja parokas bišku dziļāk, semantiski pareizi būt "Ngobu-Buglu komarka". Par citiem aspektiem sk. diskusijā par kantoniem. Tādēļ es uzskatu (un tā uzskatījuši arī PZT un citu enciklopēdiju sastādītāji), ka tajos gadījumos, kad administratīvo vienību nosaukumi sistēmiski nav atvasināti no to centriem, šo administratīvo vienību nosaukumi raksta virsrakstā jālieto nominatīvā. Tā jau mēs varam aiziet arī līdz Teksasas štats vai Bavārijas zeme, vai ne? :) Visiem priecīgus un gaišus Ziemassvētkus! --Kikos (diskusija) 09:57, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Manuprāt, mums vajadzētu vienoties par sistēmu. Pašlaik katra valsts ir kak papala — citur ir īsais, citur garais nosaukums; kā nu autoram ir labpaticies. --FRK (diskusija) 09:28, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Pēdējais nav problēma - raksti XX province ir X teritoriālā iedalījuma vienība. --Feens (diskusija) 01:41, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Īsie nosaukumi tomēr ir labāki. Sevišķi vietās, kur tie nekonfliktē ar citiem nosaukumiem. Spāņu valodā Provincia de ... tas "..." nav locījumā, bet latviski neizbēgami ir. Vai to vajag? --Kikos (diskusija) 19:25, 24 decembrī, 2014 (EET)
- Jāuzēd biezpiens, vai ne. --Zemgalietis (diskusija) 18:51, 24 decembrī, 2014 (EET)
Kāpēc viss ir jāsarežģī... Ja jau vācieši saka Kanton Nidwalden, un arī franči Canton de Nidwald un galu galā itāļi Canton Nidvaldo, tad man ir nesaprotams iemesls (arī izlasot Kikos augstāk rakstīto viedokli), kāpēc būtu mums būtu jāmet nost no nosaukuma "kantons". Tādā pašā garā turpinot. Vai spāņu lietvārdi vispār lokas? Prievārds de tak norāda piederību, piemēram, el padre de Juan (Huana tēvs) vai el paraguas de la mujer (sievietes lietussargs). Līdz ar to nesaprotu, kāpēc mēs neizmantojam mūsu skaistās valodas priekšrocības un nedrīkstam locīt. Ja jau ir provinces nosaukums Provincia de Panamá, tad tā arī tulkojam "Panamas province" (gan jau viņiem pašiem (panamiešiem) ir bijuši kādi apsvērumi, kāpēc nosaukumam kabināja klāt to "provinciju"; vai tad mums to spriest?).--Treisijs (diskusija) 14:54, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Kāpēc mani nekad nevelk iesaistīties diskusijās par fizikas vai ķīmijas tēmu? --Kikos (diskusija) 20:58, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Viss līdz šim izklausās pēc tava personīgā viedokļa (arī mans viedoklis ir tikai personīgs). Es vairāk kaujos par to, ka netiek iztulkoti visi vārdi un nesaprotu iemeslus, kāpēc vajag pie tā turēties. Piemēram man tracina, ka maķedoniešiem ir šāds raksts mk:Кулдига (општина) vai bulgāriem bg:Валмиера (район), kas manuprāt ir pilnīgi nepareizi (bet tas jau ir viņu problēmas). Kāpēc mēs nevar rakstīt tā kā tas ir valsts oficiālajā valodā? --Treisijs (diskusija) 22:37, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Ja tevi neapmierina atbilde, tas nenozīmē, ka tev nav atbildēts. --Zemgalietis (diskusija) 22:49, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Piekrītu Treisijam un, vienalga nesaprotu, kāds labums ir nosaukt vienādi provinci, komūnu (vai kāviņtursauc) un pilsētu vienādi, ja latviešu valodā ir lielisks instruments, lai no tā izvairītos. Bet ieguvumus neredzu nekādus. --Feens (diskusija) 23:11, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Ja gribas vilkt paralēles ar latviešu valodu un Ludzas novadu, atveriet es:Provincia de Chiriquí un izskaitiet, cik reizes raksta tekstā ir vārdu salikums Provincia de Chiriquí un pēc tam atveriet rakstu lvwiki par kādu no Latvijas novadiem/rajoniem/pagastiem un paskaitiet tur. Latviešu valodā vienmēr tiek lietots vārdu salikums "Xxxxxx yyyyyyyy", vienalga, saistītā tekstā vai uzskaitījumā. Spāņu (angļu, vācu, itāļu, franču utt utjp) tādas prakses nav. Tādēļ tiešu instrumentu pielietot nedrīkst. Drīkst, es ierosināšu trollisku diskusiju par raksta nosaukumu Skābekļa ķīmiskais elements? Lai katram dundukam ir skaidrs uzreiz no raksta nosaukuma, ka tas nav ne par ko citu, kā tikai ķīmisko elementu skābekli! Latviešu valodā šāda konstrukcija taču ir pilnīgi dabiska un pofig, ka visās mācību grāmatās un enciklopēdijās raksta vienkārši "skābeklis"! --Kikos (diskusija) 23:32, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Piekrītu Treisijam un, vienalga nesaprotu, kāds labums ir nosaukt vienādi provinci, komūnu (vai kāviņtursauc) un pilsētu vienādi, ja latviešu valodā ir lielisks instruments, lai no tā izvairītos. Bet ieguvumus neredzu nekādus. --Feens (diskusija) 23:11, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Ja tevi neapmierina atbilde, tas nenozīmē, ka tev nav atbildēts. --Zemgalietis (diskusija) 22:49, 25 decembrī, 2014 (EET)
- Viss līdz šim izklausās pēc tava personīgā viedokļa (arī mans viedoklis ir tikai personīgs). Es vairāk kaujos par to, ka netiek iztulkoti visi vārdi un nesaprotu iemeslus, kāpēc vajag pie tā turēties. Piemēram man tracina, ka maķedoniešiem ir šāds raksts mk:Кулдига (општина) vai bulgāriem bg:Валмиера (район), kas manuprāt ir pilnīgi nepareizi (bet tas jau ir viņu problēmas). Kāpēc mēs nevar rakstīt tā kā tas ir valsts oficiālajā valodā? --Treisijs (diskusija) 22:37, 25 decembrī, 2014 (EET)
Nu labi... Negribat diskutēt, nediskutējat... piekāpšos. Tomēr pašos rakstos gan vajadzētu parādīties provinces pilnajam nosaukumam spāņu valodā! Vajadzētu taču būt šādi: "Panama (spāņu: Provincia de Panamá) ir viena no desmit Panamas provincēm, kas... " nevis "Panama (spāņu: Panamá) ir viena no desmit Panamas provincēm, kas... "--Treisijs (diskusija) 21:34, 1 janvārī, 2015 (EET)
- Kāpēc neizlabo? Btw. --Zemgalietis (diskusija) 21:48, 1 janvārī, 2015 (EET)
- Jo notiek diskusija... Tiklīdz tiks dots akcepts, tā arī darīšu. --Treisijs (diskusija) 23:42, 1 janvārī, 2015 (EET)
- Ko tu gribēji pateikt ar to Krievijas raksta nosaukuma diskusiju? Tur jau es saku tieši to pašu, ko gribu teikt šeit. Atkārtoju: Arī krievu valodas Vikipēdijā ir raksts ar nosaukumu Россия nevis Российская Федерация. --Treisijs (diskusija) 23:45, 1 janvārī, 2015 (EET)