Diskusija:Rusi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Rusi vai rūsi? --Feens 06:50, 28 februārī, 2008 (UTC)

Nekur neesmu sastapies ar garo "ū" šajā vārdā (iespējams, jaunumus palaidis garām), taču pēdējā laikā ir modē visos svešos etnonīmos maksimāli likt šņāceņus un garumzīmes. --anonīms 07:00, 28 februārī, 2008 (UTC)
Tad jau rūši vai pat ŗūši? :) --Feens 07:02, 28 februārī, 2008 (UTC)
Tad varbūt pārvietot rakstu, nevis atstāt, lai rūs ? ~~Xil...sist! 16:03, 28 februārī, 2008 (UTC)
  • rúsir, rúsi, rootsi, ruotsi, "rūsganie" utt. Kādus vēl pierādījumus Jūs "ū" lietošanai gribat? Kādi ir pamatojumi īsā "u" lietošanai? Kas rakstits LPE? Kāda ir vārda "rūsēt" etimoloģija, ja jau Jums šī asociācija (nevis atstāt, lai rūs) tā nepatīk? Pīrāgs
Ir pieņemts rakstus saukt pēc biežāk lietotā termina, turklāt jādomā, ka vārds latviešu valodā ir ienācis no krievu valodas, nevis piemēram igauņu - arī īss patskanis. Ar vārda rūsēt etimoloģiju (drošvien kļūt sarkanam ?) tam nav nekāda sakara, bet kāpēc nepieciešams netradicionāls nosaukums, kas rada dīvainas asociācijas ? ~~Xil...sist! 17:09, 29 februārī, 2008 (UTC)
Varbūt tev, Pīrāg, simtreiz taisnība, bet vikipēdijas princips ir bez original research (saviem pētījumiem). Ja vari parādīt kādas viduslauku vēstures grāmatas (enciklopēdijas utt., raksti avīzē Dzirkstele neder :) ), tauta sauksies rūsi, ja nē - mainīšu nost uz rusiem. Protams, vienalga paldies par ieguldījumu, ja arī kādreiz iznāk padiskutēt. :) --Feens 23:12, 29 februārī, 2008 (UTC)
Starp citu, atradu viņus LPE, tur tie vispār ir rosi. :)) --Feens 23:14, 29 februārī, 2008 (UTC)
1) Enciklopēdijā liek vispārpieņemtu konkrētā termina skaidrojumu, nevis savas oriģinālversijas (kuru mums katram netrūkst) - vikipēdija ir uzziņu vieta, nevis "brīvā lappuse inovatīvai izpausmei". Ir žurnāls "Latvijas vēsture" - tur labprāt ņems pretī rakstu par etnonīma "rus" semantisko jēgu. 2) Esat drošs, ka kādā no baltu valodām X gs. bija šāds vārds "rūsēt", pie tam ar tādu pašu nozīmi kā mūsdienu latviešu valodā? Citādi var sanākt kā man diskusijā ar dažiem krievu "virtuves vēsturniekiem", kuri pastāvēja, ka ja somugru augstākā debesu dievība ir "Jumala", tad Latvijas pilsēta Jūrmala noteikti esot celta somugru svētvietā un turpmāk šo pilsētu paraizi jāsaucot "Jumala" nevis "Jūrmala". Es tomēr ieteiktu nepārsteigties ar tik primitīvu fonētisku līdzību ņemšanu par pamatargumentu, patvaļīgi mainot historiogrāfijā pieņemtos terminus. --anonīms 05:31, 4 martā, 2008 (UTC)
Nedomāju, ka ir pamats vieglam apgalvojumam, ka rūsi latviešu valodā ir ienācis no krievu valodas. Letgaļi krievus vienmēr saukuši par krieviem-krivičiem nevis rusiem. Par vārda rūsiņi lietošanu latviešu historiogrāfijā, kas ir pirms LPE skat. rakstu [1]. Pīrāgs
Uz Švābi atsaukties... Piedodiet, šis autors bija svarīgs pirms 100 gadiem, kad nekā nebija. Šobrīd, ņemot vērā tās aplamības, ko viņš sarakstījis, jebkuru studentu eksāmenā palūgs iet mājās un labāk sagatavoties eksāmenam. Bet, ja jums patīk popularizēt XIX gs. nacionālo romantiķu fantāzijas, tad uz priekšu (lai gan ar vēstures realitāti tam būs maz sakara). --anonīms 03:38, 6 martā, 2008 (UTC)
Pamatojoties uz ko vajadzētu uzskatīt, ka latviešu valodā, kur krievi tiek saukti par krieviem no 9. gadsimta saglabājies šīs cilts nosaukums ? Drīzāk tas ir ienācis kā zinātnes termins no kādas citas plaši lietotas valodas - gan krieviski, gan vāciski, gan angliski ir īsais u. Ja jūs tiešām gribat pamatot to ar domu, ka šim vārdam ir kopīga etimoloģija ar vārdu rūsēt, tad jājautā kāpēc jūs domājat, ka tas nosaka garumzīmes lietojumu - vairākās inoeiropiešu valodās sarkanās krāsas, rūsas un līdzīgu sarkanu parādību un lietu apzīmējumi cēlušies no kopējas saknes *reudh-, jādomā, ka no tās pašas saknes cēlies ne vien latviešu vārds rūsēt, bet arī tādi vārdi kā piemēram ruds vai rubīns ~~Xil...sist! 02:00, 6 martā, 2008 (UTC)

Par krieviņiem[labot pirmkodu]

15. gadsimtā no Ingrijas uz Bausku atvestie Livonijas ordeņa gūstekņi vēl 1636. gadā tika saukti par rūšiem (vācu: Rüsche), vēlāk par krieviņiem. U ar umlautu parasti latvisko kā i, kāpēc šeit ir savādāk un kāds tam un Rūsiņam vispār sakars ar nosaukuma izcelsmi ? ~~Xil...sist! 15:56, 1 martā, 2008 (UTC)

Par Rūsiņa sakaru skat. "Latviešu konversācijas vārdnīca" 19. sējumu 37041 sleju. Pīrāgs
Runa nav par to no kurienes nāk šis fakts, bet par to, ka tas neiederās nodaļā ar šādu nosaukumu - ja arī vārda Rūsiņš izcelsme saistāma ar rusiem tas vienalga jau ir pavisam cits vārds kas nekādi nav saistīts ar to no kurienes ir cēlies etnonīms ~~Xil...sist! 22:44, 5 martā, 2008 (UTC)

Par terminoloģiju[labot pirmkodu]

Ņemot vērā, ka neesat profesionālis, neorientējaties metodoloģijā un terminoloģijā, toties tēma patīk un aktīvi pārlasat pagājušā gs. sākuma literatūru, tomēr ieteiktu par neskaidrībām konsultēties ar speciālistiem medievistiem. Prof. Misāns te nederēs (izdzirdot "vikipēdija" viņš, visticamāk, sarunu pārtrauks, jo te valdošais amatierisms viņu ļoti kaitina), bet doc. Andris Šnē (starp citu, spēcīgākais skandināvistikā un vikingu tematikā) varētu būt gana pretīmnākošs. Tā kā viņa e-pasts ir brīvi pieejams publiskā telpā, nebūs noziegums jums to iedot. Rakstat - andris.sne[et zīme]lu.lv - un domāju, viņš jums atbildēs gan par "rusiem", gan citiem terminiem (šodien pabrīdināšu viņu, kas esmu iedevis e-pasta adresi interesentiem. --anonīms 04:07, 6 martā, 2008 (UTC)

Pilskalnu dibināšana?[labot pirmkodu]

"Varjagu teorija". Rusi bija varjagu cilts[4], kas no 7. gadsimtā no tagadējās Zviedrijas pārcēlusies uz Baltijas jūras austrumu krastu, sākotnēji apmetoties Grobiņā pie Liepājas. Ap 750. gadu rusu cilts pārcēlusies uz Ladogas ezera krastiem, no kurienes tie gar upēm izplatījušies pa visu mūsdienu Austrumeiropu, dibinot nocietinātus pilskalnus lielo upju krastos.


Domājams, ka šo apgalvojumu gan vajag precizēt, jo ir liela atšķirība starp pilsētu vai nocietinājumu veidošanu un pilskalnu... Vai varētu precizēt, kurus tieši pilskalnus dibināja(vai veidoja) vikingi, jo visi lielie pilskalni pie lielajām upēm līdz šim gan ir tikuši dibināti labu laiku pirms vikingu ēras un daudzo pilsētu sākumi Krievijā gan tiek saistīti stipri pēc vikingu ēras beigām(izņemot tās retās pilsētas, kuras viņi dibināja). Bez tam līdz šim ir dzirdēts par to, ka vikingi ir atstājuši tikai uzbērtus vaļņus - pilskalnu veidošana gan viņiem nekad nav bijusi raksturīga kultūras iezīme. Ja tomēr kaut kas tāds ir raksturīgs arī vikingiem, šī fakta pieminēšana ir jauns apvērsums vēsturē un tam noteikti vajadzētu atsauksmi.92.22.50.162 00:00, 16 martā, 2014 (EET)