Diskusija:Vācu īpašvārdu atveidošana
Deutschland
[labot pirmkodu]Mazliet aizdomājos. Ja mums vajadzētu latviskot vārdu Deutschland, tad kā tas būtu? Izrunājam jau šādi: /ˈdɔʏtʃlant/, bet kā tad rakstītu? Man pēc šīs atveidošanas sanāk šādi: Deičlande, nevis Doičlande, kā, vismaz man, liekas. Ko tie valodnieki tur ir samudījuši? --Treisijs 21:35, 2 augustā, 2010 (UTC)
Kāpēc "ei" neatveido kā "ai"?
[labot pirmkodu]Varbūt kāds zin, kāds ir pamatojums, ka "ei" no vācu valodas latviešu valodā neatveido kā "ai"? Tas tikai tā, intereses pēc. --Treisijs 19:56, 3 aprīlī, 2011 (UTC)
- Nekas nav tā kā izskatās :) Rakstot atveido ar "ei", bet jāizrunā ar plato [æi]. Tā kā viss ir pareizi, vāciešiem arī šajā pozīcijā formāli ir platais "æ", kas tikai izklausās pēc "a". --Kikos 20:03, 3 aprīlī, 2011 (UTC)
- Neesmu speciāli meklējis, bet kāpēc latviešu valodā neieviesa atsevišķus burtus šaurajam un platajam e. Varbūt tāpēc, ka vienā Latvijas daļā un citā (piem., Liepājas pausē raksturīgs platais e) vienu un to pašu vārdu izrunā dažādi? --Dainis 20:08, 3 aprīlī, 2011 (UTC)
- Khm, Kikos - æ mums ir e, ir gradācijas vai? :) Man šķiet, atšķirīga izruna varētu būt ŗ dēļ, īpaši, ja tā runā vecāki cilvēki ~~Xil (saruna) 20:27, 3 aprīlī, 2011 (UTC)
- Pareizi, "e" burts mums ir divām skaņām: [ɛ] (egle) un [æ] (beka). Vācu īpašvārdu atveidošanas grāmatiņā rakstīts, ka vācu "ei" atveidojams ar (gan latviešu valodai maz raksturīgo, maigi izsakoties) divskani [æi] (rakstīt "ei"). --Kikos 20:48, 3 aprīlī, 2011 (UTC)
- Khm, Kikos - æ mums ir e, ir gradācijas vai? :) Man šķiet, atšķirīga izruna varētu būt ŗ dēļ, īpaši, ja tā runā vecāki cilvēki ~~Xil (saruna) 20:27, 3 aprīlī, 2011 (UTC)
- Neesmu speciāli meklējis, bet kāpēc latviešu valodā neieviesa atsevišķus burtus šaurajam un platajam e. Varbūt tāpēc, ka vienā Latvijas daļā un citā (piem., Liepājas pausē raksturīgs platais e) vienu un to pašu vārdu izrunā dažādi? --Dainis 20:08, 3 aprīlī, 2011 (UTC)
Pamēģiniet izrunāt Ei (ola) - neiznāk kā "e" [ɛ] vai "ei" [æi], iznāk kā "ai" [ai] – (IPA vowels audio). Philaweb 21:44, 3 aprīlī, 2011 (UTC)
- Priekškam links uz to veidni? IPA æ ir platais e ~~Xil (saruna) 22:09, 3 aprīlī, 2011 (UTC)
An der Wien
[labot pirmkodu]Blenžu un nesaprotu, ko darīt. Teātris Theater an der Wien. Domāts teātris (operas), kas atrodas pie Vīnes upes Vīnē. Ciktāl es saprotu, tad šis nosaukums būtu jāatveido kā Teātris pie Vīnes, locījumos: Teātrī pie Vīnes uzvesta R. Vāgnera opera, Uz Teātra pie Vīnes skatuves, Teātra pie Vīnes 25. sezona. Aizdomīgi un maldinoši. Vai ir idejas, ko darīt? --Gvdk (diskusija) 17:25, 5 novembrī, 2012 (UTC)
- Šajā gadījumā jāizmanto oriģinālnosaukums (Theater an der Wien). Respektīvi - nosaukums tiek pielīdzināts zīmolam. Tulko tikai tādus plaši zināmus un bieži lietotus nosaukumus kā Lielais teātris utml, kā arī cilvēku vārdos nosauktus iestādījumus. --Kikos (diskusija) 18:03, 5 novembrī, 2012 (UTC)
Salikteņi
[labot pirmkodu]Ko darīt ar Elbas pieteku Schwarze Elster? Saskaņā ar atveides noteikumiem abi vārdi būtu jākabina kopā, taču šajā gadījumā abu vārdu pēdējais un pirmais burts sakrīt un kabinot tas veidotu dīvainu konglamerātu. Godīgi sakot, es jau gatavojos īpašības vārdu Schwarze tulkot, taču ieskatījies noteikumos ieraudzīju, ka tulkošana attiecas tikai uz nomenklatūras vārdiem. Tātad nekāda tulkošana. Visbeidzot, varbūt kādā atlantā šī visai lielā pieteka tomēr jau ir atveidota un nav ko te galvu lauzīt? Bet tīri hipotētiski, ja nebūtu, vai šis nebūtu tāds izņēmuma gadījums, kad īpašvārdu tomēr var daļēji pārlatviskot? --Gvdk (diskusija) 21:40, 23 janvārī, 2013 (EET)
- Ir divi praktiski lietoti varianti, lai izvairītos no "nesmuku" salikteņu veidošanas. 1) Izmantojam precedentus Švābu Alba vai Zemais Tauerns un tulkojam "Melnā Elstere". 2) Izmantojam noteikumu punktu (tas gan citā grāmatā, bet tas netraucē to attiecināt arī uz vācu valodu), kas atļauj neapvienot vārdus, ja veidojas >=5 zilbju vārds - "Švarce Elstere". --Kikos (diskusija) 21:59, 23 janvārī, 2013 (EET)
- Lielajā atlantā ir pēdējais variants. --ScAvenger (diskusija) 22:02, 23 janvārī, 2013 (EET)
- Paldies Kikos, paldies ScAvanger. Un te nu mēs atkal redzam, kā strādā Atlantisti, jo Melnā Elstere neapšaubāmi ir labāks variants, ja skatam to no vārda daiļskanīguma viedokļa. Bet, ja jau Atlantā ir publicēta Švarce Elstere, tad neko darīt, tiražēsim šo neglītumu --Gvdk (diskusija) 22:09, 23 janvārī, 2013 (EET)
- "Atlantisti" šajā gadījumā ir lietojuši universālāko variantu - tas ļauj diezgan viennozīmīgi veikt ačgārno atpazīšanu. Tulkojot vārdu, ne vienmēr tas kļūst atpakaļatdarināms, jo pastāv tāda lieta kā sinonīmi un arhaismi, kas vietvārdos ir sevišķi bieži sastopami. Kā īsti būs vāciski "Zemais Tauerns" - Tiefes, Geringes, Niedrige, Niedere? Cita lieta, ka atlantistiem ir Švarce Elstere, bet Veise Elstera :) --Kikos (diskusija) 22:18, 23 janvārī, 2013 (EET)
- Visa šī lieta mani nemazākā mērā nepārsteidz, jo Atlantisti ir viens liels īpašvārdu atveides kombināts, kur lielie šefi - valodnieki, izdod likumus, brigadieri - uztur tempu un pārlaiž saražojotajam steidzīgi nevērīgu aci, bet atveidotāji atveido kā tabulā rakstīts un sanāk pareizs koka gabals. Dabiski, ka ikkatrs vissīkākais vietvārds līdz Valodas komisijai nenonāk. Bet žēl. --Gvdk (diskusija) 22:42, 23 janvārī, 2013 (EET)
- "Atlantisti" šajā gadījumā ir lietojuši universālāko variantu - tas ļauj diezgan viennozīmīgi veikt ačgārno atpazīšanu. Tulkojot vārdu, ne vienmēr tas kļūst atpakaļatdarināms, jo pastāv tāda lieta kā sinonīmi un arhaismi, kas vietvārdos ir sevišķi bieži sastopami. Kā īsti būs vāciski "Zemais Tauerns" - Tiefes, Geringes, Niedrige, Niedere? Cita lieta, ka atlantistiem ir Švarce Elstere, bet Veise Elstera :) --Kikos (diskusija) 22:18, 23 janvārī, 2013 (EET)
- Paldies Kikos, paldies ScAvanger. Un te nu mēs atkal redzam, kā strādā Atlantisti, jo Melnā Elstere neapšaubāmi ir labāks variants, ja skatam to no vārda daiļskanīguma viedokļa. Bet, ja jau Atlantā ir publicēta Švarce Elstere, tad neko darīt, tiražēsim šo neglītumu --Gvdk (diskusija) 22:09, 23 janvārī, 2013 (EET)
- Lielajā atlantā ir pēdējais variants. --ScAvenger (diskusija) 22:02, 23 janvārī, 2013 (EET)
Makši
[labot pirmkodu]Tātad tas saraksts pie 2. deklinācijas ir pilnīgs? Un ir Pēteris un Makss, nevis Maksis. Nav neloģiski? --FRK (diskusija) 09:51, 4 maijā, 2015 (EEST)
Sadaļā "Patskaņu kvantitāte" vajadzētu iekļaut arī Yy, nemāku to izdarīt. Un turpat pie izrunām būtu jāieliek arī platais e. --Apekribo (diskusija) 2021. gada 14. novembris, plkst. 12.27 (EET)
Pie garajiem patskaņiem atvērtā zilbē (a, ae, e utt.) būtu jāpapildina: "atvērtā uzsvērtā zilbē", jo neuzsvērtā atvērtā zilbē patskanis ir īss (piem., Sabina [zabīna] – Zabīna). Ķīle un Ķelne nav eksonīmi, bet tradicionālismi no laika, kad atveidē aktīvi lietoja ķi, ķe, ģi, ģe (no tā laika saglabājušies arī Ģertrūde, Merķelis). Princips, ka neloka sieviešu vārdus, kas doti vīrietim, nāk no 1960. gada atveides, taču tas ir pretrunā ar MK noteikumiem nr. 114. Šie vārdi ir lokāmi pēc attiecīgās deklinācijas, līdzīgi kā uzvārdi Liepa, Egle (dat. Liepam, Eglem). --Apekribo (diskusija) 2021. gada 14. novembris, plkst. 13.07 (EET)