Disprozijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Disprozijs
66

2
8
28
18
8
2
Dy

162,50 g/mol

[Xe]4f106s2
Dy-TableImage.png
Dysprosium-2.jpg    Dysprosium.jpg
Disprozija paraugi
Oksidēšanas pakāpes +3, +2
Elektronegativitāte 1,22
Blīvums 8540 kg/m3
Kušanas temperatūra 1680 K (1407 °C)
Viršanas temperatūra 2840 K (2567 °C)

Disprozijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Dy un atomskaitli 66. Tas ir mīksts, sudrabbalts metāls. To lieto dažiem specifiskiem sakausējumiem. Disproziju, tāpat kā pārējos lantanīdus, iegūst no polimetālu rūdām. Gandrīz visos savienojumos disprozijam ir oksidēšanas pakāpe +3, lai arī eksistē daži savienojumi, kur tā ir +2.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami septiņi disprozija izotopi. Visizplatītākais ir 164Dy, kas veido 28,260% no kopējā disprozija daudzuma.[1] Izplatīti ir arī 162Dy (25,475%), 163Dy (24,896%) un 161Dy (18,889%).[1] Mazāk izplatīti ir 160Dy (2,329%), 158Dy (0,095%) un 156Dy (0,056%).[1] Visi dabā sastopamie disprozija izotopi ir stabili.

Mākslīgi ir iegūti disprozija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 138 līdz 173.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disporzijs 1886. gadā atklāja franču ķīmiķis Pols Emīls Lekoks de Boabodrāns (Paul-Émile Lecoq de Boisbaudran). Elementa nosaukums ir cēlies no grieķu vārda δυσπρόσιτος (dysprositos), kas nozīmē ‘grūti iegūt’. Tīrā veidā pirmo reizi to ieguva 1950. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Isotopes of the Element Dysprosium» (angļu valodā). Jefferson Lab. Skatīts: 2016. gada 25. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]