Divmāju kaķpēdiņa
Divmāju kaķpēdiņa Antennaria dioica (L.) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
Ģints | Kaķpēdiņas (Antennaria) |
Suga | Divmāju kaķpēdiņa (Antennaria dioica) |
Divmāju kaķpēdiņa Vikikrātuvē |
Divmāju kaķpēdiņa (Antennaria dioica) ir kurvjziežu dzimtas kaķpēdiņu ģints augu suga, kura dabā ir sastopama gandrīz visur Eiropā (atskaitot dienvidu apgabalus) un dažviet Austrumāzijā. Latvijā tā ir sastopama visā valsts teritorijā.
Ārstniecības augs.[1]
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Divmāju kaķpēdiņa ir daudzgadīgs, 5—20 cm garš lakstaugs, kurš veido klājeniskas velēnveida grupas. Auga saknenis ir ložņājošs un uz tā veidojas virszemes dzinumu pumpuri. Viss augs ir klāts ar īsiem, zīdainiem un piegulošiem matiņiem.
Stublājs ir stāvs un zaro ziedkopā. Rozetes lapas ir lāpstveida, aptuveni 1—3 cm garas un 0,3—0,8 cm platas. Stublāja lapas ir lancetiskas, sēdošas, 0,7—2 cm garas un 0,2—0,3 cm platas. Lapas mala ir gluda un gals ir īsi smails. Lapas plātnes apakšpusei ir zīdainais apmatojums, kurš tai piešķir pelēcīgu nokrāsu.
Stublāja galotnē ir 5-12 šauri ziedu kurvīši ap 0,5—1 cm garos ziedkātos. Zieda vīkala lapas ir izvietotas vairākās rindās, un iekšējās parasti ir sausas un plēvjainas. Ziedi var būt gan viendzimuma, gan divdzimumu. Visi ziedi ir stobrziedi; to krāsa atkarībā no dzimuma variē no gandrīz baltas līdz tumšsarkanai. Auglis ir sēklenis ar matkausu. Zied maijā un jūnijā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «divmāju kaķpēdiņa - Antennaria dioica (L.) Gaertn. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-19.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Divmāju kaķpēdiņa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)