Divplankumu jūrasgrundulis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Divplankumu jūrasgrundulis
Gobiusculus flavescens (Fabricius, 1779)
Divplankumu jūrasgrundulis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaJūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes)
DzimtaJūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae)
ĢintsDivplankumu jūrasgrunduļi (Gobiusculus)
SugaDivplankumu jūrasgrundulis (Gobiusculus flavescens)
Sinonīmi
  • Gobius flavescens
  • Coryphopterus flavescens
  • Gobius ruuthensparri
Divplankumu jūrasgrundulis Vikikrātuvē

Divplankumu jūrasgrundulis (Gobiusculus flavescens) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju suāgm, kas ir vienīgā suga divplankumu jūrasgrunduļu ģintī (Gobiusculus).[1] Sastopams Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs. Saimnieciskas nozīmes nav.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divplankumu jūrasgrundulis izplatīts Atlantijas okeāna austrumos no Spānijas ziemeļiem līdz Fēru salām un Vestfjordam Norvēģijā, un Baltijas jūras rietumdaļai.[2][3] Nav sastopams Ziemeļjūras dienvidaustrumos. Retumis novērots Vidusjūrā[2][4]

Baltijas jūrā un Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas jūrā divplankumu jūrasgrundulis austrumu virzienā sastopams līdz Botnijas līcim un Somu līča vidusdaļai. Tā ir visretāk sastopamā jūrasgrunduļu suga Baltijas jūrā. Latvijas piekrastē ļoti rets, līdz šim konstatēts vienu reizi 1989. gadā Irbes šaurumā.[3] Kopš 1995. gada suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu kategorijā.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņam aiz krūšu spuras atrodas vēl otrs nedaudz mazaks tumšs plankums

Divplankumu jūrasgrundulis ir neliels jūrasgrundulis ar slaidu, cigārveidīgu ķermeni. Garums līdz 4—6 cm. Acis laterālas atšķirībā no citiem jūrasgrunduļiem. Lūpas biezas. Uz muguras divas spuras ar sarkanām un gaiši zilām joslām: pirmā spura noapaļota ar 7 mīkstiem stariem. Vēdera spuras saaugušas kopā, veidojot piltuvveida piesūcekni. Astes stumbrs slaids, spura viegli mēnesveidīga ar sarkanām sķērsjoslām. Ķermeni sedz ktenoīdas zvīņas. Ķermenis tumši sarkanīgi brūns vai zaļganbrūns ar gaišāku sedlveida plankumu rindu (parasti četri plankumi), pavēdere nedaudz gaišāka. Pie astes spuras katrā pusē tumšs plankums ar baltu apmali. Tēviņam zem pirmās muguras spuras (aiz krūšu spurām) atrodas vēl otrs nedaudz mazaks tumšs plankums. Uz sāniem gar viduslīniju gaiši zilu punktu rinda. Nārsta laikā punktiņi tēviņam kļūst īpaši koši un spilgti.[2][3][4][5]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divplankumu jūrasgrundulis ir puspelaģiska jūras zivs. Uzturas piekrastē līdz 15—20 m dziļumā, galvenokārt brūnaļģu (Laminaria) un jūraszāļu (Zostera) audzēs vai virs ar jūraszālēm apaugušiem akmeņiem. Veido vaļīgus bariņus.[2][3][4]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divplankumu jūrasgrundulis barojas ar zooplanktonu, pamatbarība pelaģiskie vēžveidīgie (piemēram, airkājvēži, sānpeldvēži un šķeltkājvēži), moluski un vēžveidīgo kāpuri.[2][3]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavību divplankumu jūrasgrundulis sasniedz pirmajā gadā, kad tā garums ir 3—4,5 cm. Nārsto vasaras sākumā. Tēviņš kļūst teritoriāls un smiltīs veido ligzdu — izrok nelielu iedobi, parasti zem akmeņiem vai tukšām gliemeņu čaulām, vai starp jūraszālēm. Tad tēviņš uz ligzdu aicina mātītes. Vienā ligzdā var būt ikri no vairākām mātītēm. Ikri bumbierveidīgi, apmēram 1 mm gari. Pēc iznēršanas pielīp pie substrāta, ikru attīstība ilgst apmēram 10 dienas. Tēviņš ligzdu apsargā, līdz izšķiļas kāpuri. Mazuļi ziemu pavada nedaudz dziļākos ūdeņis, bet pieaugušie īpatņi pēv vairošanās sezonas mirst.[2][3][5] Divplankumu jūrasgrundulis dzīvo līdz 2 gadiem.[2][3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]