Djatkova

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Djatkova
Дятьково
Ļeņina iela Djatkovā
Ļeņina iela Djatkovā
Djatkova (Krievija)
Djatkova
Djatkova
Koordinātas: 53°36′N 34°20′E / 53.600°N 34.333°E / 53.600; 34.333Koordinātas: 53°36′N 34°20′E / 53.600°N 34.333°E / 53.600; 34.333
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Flag of Bryansk Oblast.svg Brjanskas
Rajons Djatkovas rajons
Pirmoreiz minēta 1626
Pilsēta no 1938
Iedzīvotāji (2009)
 • kopā 32 400
Laika josla UTC+3 (UTC+3)
 • Vasaras laiks (DST) UTC+4 (UTC+4)
Djatkova Vikikrātuvē

Djatkova (krievu: Дя́тьково) — pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala ziemeļos, Djatkovas rajona administratīvais centrs. Tajā dzīvo 32,4 tūkstoši iedzīvotāju (ceturtā lielākā apgabala pilsēta).[1] Pilsēta atrodas Bolvas upes labajā krastā, 35 km uz ziemeļiem no Brjanskas. Šeit atrodas dzelzceļa stacija starp Brjansku un Vjazmu. Līdz 2005. gadam Djatkova bija apgabala pakļautības pilsēta.

Djatkovas kristāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Djatkovas kristāla fabrika 20. gadsimta sākumā.

Līdz 1790. gadam Djatkova bija mazs ciems, kad tur tika uzbūvēta kristāla fabrika. 19. gadsimtā Djatkovas kristāls kļuva pazīstams visā Krievijā un Eiropā. Djatkovas kristāla rūpnīca darbojas līdz mūsdienām un ir lielākais un senākais mākslinieciskās stikla rūpniecības centrs Krievijā[2].

1810. gadā Djatkovā bija uzcelta lieliska baznīca (nav saglabājusies), kurā ap 1855. gadu bija ielikta kristāla svētbilžu siena, vienīgā visā Krievijā. [3] [4] 1929. gadā ši baznīca tika slēgta un drīz pilnīgi iznīcināta. Daudz vēlāk, 2003. gadā, Djatkovā tika uzcelta cita baznīca, kur arī svētbilžu siena un visa interjera iekārta izgatavota no kristālstikla.

Kopš 19. gadsimta vidus, Djatkova kļuva par lielāko ciemu Brjanskas apriņķā; no 1861. gada — pagasta centrs. No 1924. līdz 1938. gadam Djatkova bija pilsētciemats. No 1929. gada — rajona centrs.

Kopš 1976. gada pilsētā ir ievērojams kristāla muzejs[5].

Partizānu zeme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā pasaules kara gados Djatkovas rajons kļuva par svarīgu partizānu centru. 1942. gada ziemā un pavasarī, četrus mēnešu laikā Nacistiskās Vācijas karaspēka aizmugurē Djatkova un visa rajonas teritorija tika pilnībā atbrīvoti no nacistu iebrucējiem un tajā tika atjaunota rajona padomju valdība.[6] [7] 1983. gadā Djatkova tika apbalvota ar "Tēvijas kara" ordeni.

Iedzīvotāju skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1866 1920 1926 1939 1950 1960 1970 1979 1989 1999 2002 2009
tūkst. iedz. 3,0 5,5 7,2 17,4 13,8 19,6 26,7 32,4 34,7 34,6 33,6 32,4

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Численность постоянного населения Российской Федерации по городам, поселкам городского типа и районам на 1 января 2009 г.
  2. Дятьковский Хрусталь (krieviski)
  3. Преображенский храм села Дятькова (krieviski)
  4. C.Красовский. Преображенский храм села Дятькова, Орловской губернии, Брянского уезда. — Санкт-Петербург, 1862.
  5. Музей дятьковского хрусталя
  6. Партизанское движение на Брянщине (1941-1943)
  7. В Брянском лесу тишина. — Тула: Приокск. книжн. изд-во, 1985. — стр.21-22.