Dolgani

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
долган, һака
Dolgan with reindeer.jpg
Visi iedzīvotāji
8000 (2002)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Krievija Krievija
Valodas
dolganu valoda
krievu valoda
Reliģijas
pareizticība, šamanisms
Radnieciskas etniskas grupas
jakuti, evenki

Dolgani (pašnosaukums: долган, һака) ir viena no Krievijas Galējo Ziemeļu tautām. Apdzīvo Taimiras pussalu Krasnojarskas novada ziemeļos un Jakutijas ziemeļrietumus. 2010. gada Krievijas tautskaitē par dolganiem sevi atzina 7885 cilvēki.

Etnoģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts, ka dolganu etnoss veidojies 19.—20. gadsimtā, kad uz Taimiras dienvidiem pārcēlās evenki un jakuti no Ļenas un Oļeņokas upju ielejām, kur tie sajaucās as vietējiem evenkiem, enciem un tā sauktajiem «tundras zemniekiem» — krievu agrīnajiem kolonistiem Hatangas un Dudinkas upju ielejās.[1] Pēc citas versijas dolgani ir pārtjurkota (jakutu ietekmē) neliela tungusu saimes tauta. Dolganiem ilgi nebija sava kopīga pašnosakuma un to grupas identificēja sevi pēc dzimtu nosaukumiem. No 1935. gada Taimiras nacionālajā apvidū tiek tika pieņemts oficiāls nosaukums «saha» (tāds ir arī jakutu pašnosaukums). 1939. gada tautskaitē tie tika pieskaitīti jakutiem. 1959. gada tautskaitē ti tika izdalīti kā atsevišķs etnoss, bet publikācijā pieskaitīti jakutiem.[2] Nosaukums «dolgani» cēlies no viena no dzimtu vārdiem un nozīmē ‘vidējais’, ‘iekšējais’.

Apdzīvotības areāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa dolganu dzīvo Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā (5517 cilvēku 2002. gadā), kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita, kā arī Sahas Republikas Anabaras nacionālajā (dolganu—evenku) ulusā (1484 cilvēki 2010. gadā), kur tie veido 42,4 % no iedzīvotāju kopskaita. Lielākā daļa dolganu tradicionāli nodarbojas ar briežkopību, medībām un zveju.[3]

Valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dolganu valoda pieder pie tjurku valodu saimes, tuvu radniecīga jakutu valodas, dažkārt tiek uzskatīta par tās dialektu, ko ietekmējusi evenku valoda. Rakstība kopš 1970. gada. Pirmā grāmata — dzejnieces Ogdo Aksjonovas dzejoļu krājums — izdota 1973. gadā, bet 1984. gadā izdota pirmā ābece.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]