Donato Bramante (itāļu: Donato Bramante), pilnā vārdā Donato di Paskučio d'Antonio (Donato di Pascuccio d’Antonio; dzimis 1444. gadā, miris 1514. gada 11. aprīlī), bija itāļu renesanses arhitekts un gleznotājs, viens no nozīmīgākajiem augstās renesanses arhitektūras pārstāvjiem. Viņš darbojās laikā, kad Itālijā nostiprinājās klasiskās antīkās arhitektūras principos balstīta estētika, un bija viens no galvenajiem tās ieviesējiem Romā. Bramantes darbi izcēlās ar harmoniskām proporcijām, telpisku skaidrību un monumentālu formu, kurās radoši interpretētas antīkās arhitektūras tradīcijas. Viņa ieguldījums būtiski ietekmēja 16. gadsimta Itālijas arhitektūras attīstību un augstās renesanses arhitektūras valodas veidošanos.
Starp nozīmīgākajiem Bramantes darbiem ir Tempjeto komplekss pie San Pietro in Montorio Romā, kas tiek uzskatīts par vienu no pilnīgākajiem renesanses arhitektūras paraugiem, kā arī sākotnējais projekts Svētā Pētera bazilikas pārbūvei Vatikānā — viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem arhitektūras projektiem Eiropas vēsturē.
Fermiņjāno, Urbīno hercogiste (tagad 
Itālija)
Roma, Pāvesta valsts (tagad 
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Donato Bramante.
