Donavas—Dravas nacionālais parks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Donavas—Dravas nacionālais parks
IUCN II kategorija (nacionālais parks)
Barcs, ősborókás.jpg
Barčas kadiķu audze
Donavas—Dravas nacionālais parks (Ungārija)
Donavas—Dravas nacionālais parks
Donavas—Dravas nacionālais parks
Donavas—Dravas nacionālais parks (Eiropa)
Donavas—Dravas nacionālais parks
Donavas—Dravas nacionālais parks
Atrašanās vieta Valsts karogs: Ungārija Ungārija
Tuvākā pilsēta Pēča
Koordinātas 46°15′00″N 18°53′00″E / 46.25°N 18.8833°E / 46.25; 18.8833Koordinātas: 46°15′00″N 18°53′00″E / 46.25°N 18.8833°E / 46.25; 18.8833
Platība 494,79 km2
Dibināts 1996
Mājaslapa https://www.ddnp.hu/
Gemencas mežs pie Donavas attekas Rezēti

Donavas—Dravas nacionālais parks (ungāru: Duna-Dráva Nemzeti Park) ir nacionālais parks Ungārijas dienviddaļā, sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa Donavas un Dravas upju palienēs, no kurām ap 190 km² ir Rāmsaras mitraines, un apkārtējās teritorijās. Administratīvi ietilpst Dienvidu Aizdonavas reģiona Baraņas, Šomoģas un Tolnas meģēs. Kopplatība ap 500 km². Eiropas nozīme ir melnā stārķa un jūras ērgļa populācijām, 7 bezmugurkaulnieku sugas atrastas tikai parka teritorijā. Kopumā teritorijā pamanītas vairāk nekā 400 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākie parka objekti aizsardzībā kopš 1962. gada. Ap 1990. gadu tika virzīta ideja par kopīga parka izveidi ar Dienvidslāviju, jo Dravas upe garā posmā ir robežupe ar tagadējo Horvātiju, taču to izjauca politiskās aktualitātes. 1996. gadā parks tika izveidots tikai Ungārijas teritorijā.

Sastāvdaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gemenca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Palieņu mežs Donavas labajā krastā, uz dienvidaustrumiem no Seksārdas, uz ziemeļaustrumiem no Mohāčas, iepretim Bajas pilsētai. Līdz 30 km garš un līdz 7 km plats, aizsargājams kopš 1977. gada. Gemencas teritorijā ir organizēts zooloģiskais rezervāts, caur to ved 32 km gara (pastāvīgi darbojas 20 km) šaursliežu dzelzceļa lēngaitas apskates līnija.

Mežs ir sadalīts ar Donavas un tās pietekas Šio attekām un vecupēm. Daudzas no tām ir ļoti līkumainas un veido lielu skaitu salu. Gemencā ir bagāta fauna, īpaši putnu — mīt ērgļi, gārņi, stārķi u.c.

Uz zemesraga starp Šio un vienu no Donavas palieņu pļavām izveidota Taplošgogas demonstrācijas zona. Ekspozīcija rekonstruē Ungārijas zemnieku tradicionālo dzīvesveidu šajā reģionā. Šeit var redzēt arī tradicionālās ungāru mājdzīvnieku šķirnes.[2]

Dravas ieleja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Drava vairāk nekā 150 kilometru garumā plūst cauri Dienvidu Aizdonavas reģiona teritorijai. Daudzviet tā šeit veido robežu ar Horvātiju, taču nereti pilnībā nonāk Ungārijas vai Horvātijas teritorijā.[2] Atšķirībā no citām Ungārijas lielajām upēm — Donavas un Tisas, Drava mazāk tikusi labota un taisnota ar hidrotehniskiem darbiem, kas ļāvis tās krastos saglabāties mazāk skartām dabas teritorijām, no kurām daudzas ir iekļautas parkā. Daudzās vietās Drava veido vecupes, attekas un salas.

Krastos aug alkšņi, oši, dižskābarži; upes palienes un atzari ir apauguši ar vītoliem. Krastu kraujās ligzdo čurkstes, zivju dzenīši un bišu dzeņi. Upe ir nozīmīga migrējošo ūdensputnu atpūtas vieta, pavasara sākumā tos Dravā var redzēt tūkstošiem.

Drava, atšķirībā no Donavas, ir pieejama laivotājiem tikai ar parka administrācijas atļauju.[3]

Lankoci mežs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežs stiepjas no Ģekēņešas ciema uz ziemeļrietumiem paralēli Dravai. Starp biežākajiem kokiem — ozols, goba, osis, ar krūmu un kāpelējošo augu pamežu. Palu laikā mežs tiek appludināts.

Barčas mežs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barčas kadiķu mežs atrodas uz ziemeļiem no Dravas austrumos no Barčas pilsētas. Aizsargājams kopš 1974. gada, izveidojies lielo koku mežu izciršanas rezultātā.

Mečeks un Abaligetas ala[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz ziemeļiem no Pēčas atrodas kalnains, mežains Mečekas reģions, kura daudzas daļas ir aizsargātas. Pazīstamākā Mečeka tūrisma vieta ir Abaligetas stalaktītu ala. Alu veidojusi akmeņu erozija pazemes straumē, tajā dzīvo aizsargājamas sikspārņu sugas.[2]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]