Donavas—Tisas—Donavas kanāls

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Donavas—Tisas—Donavas kanāls

Donavas—Tisas—Donavas kanāls (serbu: Канал Дунав-Тиса-Дунав) ir kanālu sistēma Vojvodinā Serbijā netālu no Serbijas—Rumānijas robežas. Tas tiek izmantots plūdu kontrolei, meliorācijai, ūdens apgādei, notekūdeņu izsūknēšanai, navigācijai, tūrismam, makšķerēšanai un medībām. Kanālu sistēma ir nosaukta Tisas un Donavas — upju, kuras savieno kanāls — vārdā. Kanāla teritorijas kopējā platība ir aptuveni 12,700 km2.

Kanālu sistēmas izveidei tika izrakti vairāki kanāli un arī atjaunoti vairāki senāki kanāli, kopumā izrokot 929 km. Pamata kanālu tīklā ir 51 konstrukcijas — 24 vārti, 16 slūžas, pieci drošības vārti, sešas sūkņu stacijas. Donavas—Tisas—Donavas kanālu sistēmā atrodas 14 kravas kuģu ostas un 180 tilti, no kuriem 84 tika uzcelti sistēmas veidošanas laikā — 62 brauktuvju, 19 dzelzceļa un 3 gājēju tilti. Viena no svarīgākajām struktūrām šajā sistēma ir Tisas dambis netālu no Novi Bečej, kas regulē ūdens režīmu pamata kanālu tīklā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanāla izveide sākās 19. gadsimta pirmajā pusē. Tajā laikā galveno kanālu sauca par Franča kanālu par godu toreizējam Austrijas imperatoram Francim II Hābsburgam, kurš kanālu sistēmas veidošanas laikā apmeklēja tās būvlaukumu. Mazāku kanālu, kas sākās Staparā un virzījās Novi Bečej virzienā, sauca par Franča Jozefa kanālu.

Kanālu sistēmas dambis ir balstīts uz sistēmas tehniskā direktora Alberta Hainca plānu. Dambja būvniecība notika no 1895. gada līdz 1899. gadam. Saskaņā ar oficiālajiem reģistriem uz dambja inaugurācijas ceremoniju ieradās pat delegācijas no Japānas. Laikā, kad dambis tika būvēts, tam bija vienas no viskvalitatīvākajām dambja slūžām pasaulē.