Dovženko kinostudija

Vikipēdijas lapa
Dovženko kinostudija
Tips valsts uzņēmums
Darbības joma kino
Dibināts 1925
Galvenais birojs Valsts karogs: Ukraina Kijiva, Ukraina
Produkti kinofilmas, televīzijas filmas
Tīmekļa vietne Dovženko kinostudija

Dovženko kinostudija (ukraiņu: Національна кіностудія художніх фільмів імені О. Довженка) ir Ukrainas, agrāk padomju kinostudija Kijivā, kas 1957. gadā tika nosaukta padomju filmu producenta un režisora Oleksandra Dovženko vārdā. Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu studija kļuva par Ukrainas valdības īpašumu. 2000. gadā filmu studijai piešķīra valsts uzņēmuma statusu.[1]

Dovženko kinostudijas galvenā ieeja

Kinostudijas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kinostudiju izveidoja 20. gadsimta 20. gados. Visukrainas fotokino direktorāts 1925. gadā paziņoja par kinorūpnīcas celtniecības projektu. No 20 pretendentiem izvēlējās Valeriana Rikova projektu. Rikovs vadīja arhitektu grupu, kas sastāvēja no Kijivas Mākslas institūta Arhitektūras nodaļas studentiem. Kinostudijas celtniecība sākās 1927. gadā. Tā tolaik bija lielākā Ukrainas PSR kinostudija. Lai gan pēc gada celtniecības, filmēšanas paviljoni joprojām nebija pabeigti, filmu ražošana jau bija sākta. Studijās atrodas daudzas piemiņas plāksnes ievērojamo filmu producentu piemiņai, kas kādreiz šeit strādāja. Vienam filmu paviljonam dots nosaukums Ščorsivskis, jo tur savu filmu "Ščorss" uzņēma Oleksandrs Dovženko. Šo studijas laukumu izmanto kā muzeju.[2]

Kinostudijas pirmā filma bija režisora Aksela Lundina un operatora A. Meinesa mēmā filma Ванька и „Мститель“ (1928). Filmēšana sākās 1927. gada 12. oktobrī un notika naktīs, jo dienas laikā turpinājās paviljonu būvniecība. 1929. gadā Dziga Vertovs uzņēma filmu "Cilvēks ar kinokameru" (Человек с киноаппаратом). 1929. gadā tika uzņemtas jau desmit filmas. Pirmo ukraiņu skaņu filmu "Ivans" (Иван, 1932) uzņēma Oleksandrs Dovženko. Kinostudijā strādājuši arī daudzi citi talantīgi režisori — Arnolds Kordijs, Pavlo Doļina, Leonīds Lukovs, Ivans Kavaleridze, Ihors Savčenko, Favsts Lopatinskis; operatori — Danilo Demutskis, Jurijs Jekelčiks, Mikola Topči, Jozefs Rona, I. Šekers, Oleksis Pankratjevs; rakstnieki — Mikola Bažans, Oleksandrs Korņičuks, Hordijs Brasiuks, V. Okhrimenko. Tas ietekmēja darbu skaitu un kvalitāti, kā arī filmu žanru dažādību. Kopš 1930. gada kino nonāca valsts kontrolē un kalpoja komunisma ideoloģijas izplatīšanai iedzīvotāju vidū. Tomēr 1930. gadi Kijivas filmu fabrikai bija nozīmīgi veidošanās gadi. Sākotnējais studijas nosaukumu Украинфильм nomainīja uz Kijivas kinostudija. Pēc Oleksandra Dovženko nāves 1957. gadā kinostudiju pārsauca par Dovženko kinostudiju. Savulaik kinostudijas alejas malā pēc Dovženko rīkojuma tika iestādīts ābeļdārzs.[3]

1941. gada oktobrī studiju evakuēja uz Taškentu, kur tā turpināja savu darbību līdz Kijivas atbrīvošanai. Vācu okupācijas laikā Kijivā studijas telpas izmantoja kā ražošanas bāzi Ukrainas Kino biedrības propagandas filmu veidošanai.

Kopš 1987. gada darbojas studija "Debija", kas specializējas jauno režisoru debijas filmu uzņemšanā.

2009. gada decembrī kompleksā tika atvērta ukraiņu filmu digitālās restaurācijas studija.[4]

Dovženko nacionālā kinostudija ir uzņēmums ar pilnu tehnoloģisko ciklu. Līdztekus savu filmu uzņemšanai filmu studija sniedz pakalpojumus citām kino un televīzijas kompānijām to filmu producēšanā.

Nozīmīgākās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju Savienība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukraina[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Peter Rollberg. Historical Dictionary of Russian and Soviet Cinema. US : Rowman & Littlefield, 2009. 191–194. lpp. ISBN 978-0-8108-6072-8.
  2. «Кино и цирк: призрак приватизации». ЗЕРКАЛО НЕДЕЛИ. Skatīts: 2023. gada 13. maijs.
  3. «История нашего кино: Киностудия им. А. Довженко». www.domkino.tv. Skatīts: 2023. gada 13. maijs.
  4. Studio for digital restoration of Ukrainian films opens in Kyiv, Interfax-Ukraine (December 17, 2009)

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]