Drāseiķu svīta

Drāseiķu svīta
Pamatinformācija
Stratotips:	Butkūnu urbuma intervāls 739,3—745,6 m
Vecums:	ap 470 Ma
Atklājējs:	N. Sidaravičiene, J. Paškevičus, E. Laškovs
Stratigrāfija
Sistēma:	Ordoviks
Nodalījums:	Vidusordoviks
Horizonts:	Volhovas
Svīta:	Drāseiķu
Rida:	Armonas, Medeiķu, Spalvišu
Ģeogrāfija
Valsts:	Latvija, Lietuva
Reģions:	Baltija
Raksturlielumi
Iežu sastāvs:	kaļķakmeņi
Biezums:	5,5-13,5 m
Fosilijas:	trilobīti, gliemeņvēži, galvkāji, konodonti u.c.

Drāseiķu svīta ir vidusordovika (pēc senākiem datiem apakšordovika) volhovas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā. Svītu 1980. gadā izveidoja E. Laškovs, J. Paškevičus un N. Sidaravičiene Butkūnu urbuma griezumā 739,3—745,6 m intervālā. Stratotipiskajā griezumā svīta tika sadalīta trijās daļās: armonas, medeiķu un spalvišu ridā. Datu nepietiekamība pagaidām neļauj veikt šāda veida dalījumu ridās Latvijas teritorijā. Svītas izplatība neaprobežojas ar Latvijas dienvidaustrumu daļu, bet ļoti līdzīgi nogulumi ir konstatēti Staiceles 4., Ovīšu 94., Ventspils D-3., Kolkas 54. urbumu griezumos valsts ziemeļos.

Apraksts

Svītas pamatnē ieguļ dažādas nokrāsas dolomīti, bieži vien raibi, ar dažādu glaukonīta graudu daudzumu. Līdzīgi veidojumi Igaunijā ir iekļauti peites ridā. Peites dolomītu biezums ir neiels, apmēram 0,2 m. Peites dolomīti ir plašāk izplatīti par lētses smilšakmeņiem un var būt sastopami Jelgavas paleoielieces nogāzes perifērijas rajonos kā virs zebres māliem (Bīriņu un Olaines D-1. urbumi), tā arī nedaudz zemāk, mālu slāņkopas vidū vai pat pamatnē (Valmieras un Strenču urbumi). Šāds apstāklis ļauj spriest par šo dolomītu atšķirīgu vecumu dažādos Latvijas apgabalos.

Drāseiķu svīta pamatdaļu veido sarkanīgi brūni kaļķakmeņi ar dažādas pakāpes mālainību, zaļganīgi pelēkiem plankumiem un dzeltenas nokrāsas joslām. Merģeļu svītas sastāvā ir samērā maz un tie ieguļ atsevišķu starpslāņu veidā. Kaļķakmeņi svītas augšdaļā un Viduslietuvas paleoielieces vidusdaļā satur sīkus glaukonīta graudus, kas koncentrējas atsevišķos starpslāņos (Mežciema, Maltas 105., Ludzas 15. urbumi). Šiem kaļķakmeņiem ļoti raksturīgas ir dūņēdāju ejas. Svītas apakšējā daļā ir novērojamas daudzskaitlīgas (7—10) pārrāvuma virsmas, kas impregnētas ar dzelzs hidroksīdiem (Nagļu 106. un Maltas 105. urbumi).

Drāseiķu svītā ir izplatītas trilobītu, galvkāju, ostrakodu un konodontu paliekas. Svītas biezums Latvijas ziemeļrietumos sastāda no 5,5 m (Ventspils D-3. urbums) līdz 9,5 m (Kolkas 54. urbums), bet ziemeļos palielinas līdz 19,5 m (Staiceles 4. urbums). Valsts dienvidaustrumos vismazākais biezums ir Viduslietuvas paleoielieces vidusdaļā no 4 m (Šķaunes 103. un Višķu 25. urbumi) līdz 6,7 m (Ludzas 15. urbums). Maksimālais biezums šajā valsts daļā (13,5 m) ir piefiksēts Atašienes 9. urbuma griezumā.

Karotāžas KC līknēs drāseiķu svītu raksturo iežu šķietamās pretestības zemāki rādījumi, nekā augstāk iegulošiem nogulumiem. Drāseiķu svītas peites dolomīti ar izskalojumu uzguļ lētses svītas smilšu nogulumiem. Litoloģiskais kontakts ir ļoti krass.

Paleontoloģiskais raksturojums

Drāseiķu svītas augšdaļas sarkanīgajos kaļķakmeņos ir sastopamas trilobītu Megistaspis cf. limbata un Ptychopyge sp. sugas, kas liecina par slāņu volhovas vecumu. Šeit, kopā ar senākajiem konodontiem Drepanodus arcuatus, Drepanoistodus forceps, Protopanderodus rectus, ir arī jaunas sugas: Paroistodus originalis, Scandodus brevibasis, kas raksturīgas šiem nogulumiem. Šeit sastopamā konodontu suga Drepanoistodus basiovalis ir sastopama arī jaunakos nogulumos. Šajos nogulumos plaši ir izplatīti konodontu elementi "Trichonodella" alae, "Cordylodus" perlongus, "Prioniodina" flabellum u.c., kas sastāda daudzelementu sugu Microzarkodina flabellum. Drāseiķu svītas, peites ridas apakšdaļā austrumu zonā ir konstatēta Baltoniodus triangularis suga, kas ir konstatēta arī zebres svītā (Adzes 6. urbums).

Nogulumos ir sastopami ostrakodi Conchoprimitia gammae, Steusloffia polynodulifera, Ogmoopsis variabilis, O. aff. vesperi, Sigmobolbina aff. sigmoidea, kas uzrāda nogulumu volhovas - kundas vecumu. No drāseiķu svītas hitinozojiem var minēt Lagenochitina porrecta, Rhabdochitina sp., Cyathochitina regnelli.