Dragiola Jarneviča
| ||||||||||
| ||||||||||
Dragiola Jarneviča (horvātu: Dragojla Jarnević, dzimusi 1812. gada 4. janvārī, mirusi 1875. gada 12. martā) bija horvātu dzejniece, rakstniece, skolotāja un alpīniste. Ilīrisma kustības pārstāve. Viena no horvātu feminisma pamatlicējam.[1].
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimusi tirgoņu ģimenē. Septiņu gadu vecumā zaudēja tēvu un daudzbērnu ģimene dzīvoja nabadzībā. No 13 gadiem nodarbojās ar pašizglītību. 21 gada vecumā iemīlēja Morāvijas vācieti Francu Rēdingeru, kura tēls tika romantizēts Jarnevičas darbos. Uzzinot, ka viņam ir līgava, romāns beidzās.
Strādāja par skolotāju Grācas, Triestes un Venēcijas bagātajās ģimenēs. 1840. gadā atgriezās Karlovacā, kur dibināja pirmo meiteņu privātskolu (1840—1853). No 1853. gada dzīvoja Pribičā, no 1856. – atkal Karlovacā.
Jarneviča bieži runāja par horvātu tautas izglītības nepieciešamību, saskatot tajā svarīgo priekšnosacījumu politisko mērķu sasniegšanā. No 1850. gadu sākuma centās attālināties no politikas un veltīt sevi tikai pedagoģiskajam darbam.
Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1839. gadā Jarneviča iepazinās ar rakstnieku Ivanu Trinski, kurš atstāja uz viņu lielu iespaidu. Pēc pievienošanās illīriešu kustībai publicējusi patriotisku un mīlas dzeju žurnālā Danicа.
Viņas 1864. gadā sarakstītais romāns "Divas dziras" (Dva pira) par 1848. gada revolūcijas notikumiem tika sarakstīts romantisma tradīcijās. Sarakstījusi arī vairākas lugas, kas līdz mūsdienām nav saglabājušās.
Atšķirībā no saviem laikabiedriem, kuru darbi bija saistīti ar turku pagātni, viņas stāstos tika attēlotas tajā laikā aktuālās horvātu sabiedrības problēmas. 1850.–1860. gados viņa periodiski publicēja desmitiem sentimentālo un piedzīvojumu stāstu. Bija arī vairāku bērnu stāstu autore.
Lielu interesi rada rakstnieces "Dienasgrāmata" ('Dnevnik'), kuru viņa rakstīja no 1832. līdz 1874. gadam. Bez autobiogrāfiskiem ierakstiem tajā ir iekļauti autores novērojumi par ievērojamākajiem laikabiedriem un politikas notikumiem. Dienasgrāmatā no sievietes skatu punkta stāstīts par sievieti, kura apzināti izvēlējās neatkarību un vientulību, attēlojot tā laika materiālo un patriarhālo sieviešu apspiešanu. Sākotnēji viņa rakstīja dienasgrāmatu vāciski, bet pēc vairākiem gadiem pārgāja uz horvātu valodu. Specifiski bija tas, ka Jarneviča dienasgrāmatu plānoja publicēt 10 gadus pēc savas nāves. Tika veikti vairāki mēģinājumi apstrādāt sarakstīto, par veiksmīgāko kļuva Stanka Dvoržaka redakcija, kuras gaitā tapa grāmata "Vienas sievietes dzīve. Dienasgrāmatas atlasītās lapaspuses". Izdota 1958. gadā. Pilnīgi dienasgrāmata tika izdota tikai 2000. gadā.
D. Jarneviča tiek uzskatīta par pirmo Horvātijas alpīnisti. 1836. gada 19. aprīlī viņa iekaroja Mārtinšaka smaili, bet 1843. gada 13. septembrī kļuva par pirmo sievieti, kas uzkāpusi Okičas kalnā no bīstamās dienvidu puses. Tajā laikā tas bija liels sasniegums, jo alpīnisma rīku vēl nebija. Mūsdienas viņas maršruts tiek dēvēts par "Dragiolas taku".[2] Ikgadēji tiek organizēts gājiens, kas atkārto rakstnieces maršrutu.[3]
Atlasītie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Domorodne poviesti (stāstu krājums), Karlovaca, 1843.
- "Divas dziras" (romāns), 1864.
- "Vienas sievietes dzīve. Dienasgrāmatas atlasītās lapaspuses", Zagreba, 1958.
- "Dienasgrāmata" Karlovaca, 2000.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ana Galant. «Dragojla Jarnević - iz prisilne privatnosti u sferu javnosti». voxfeminae.net, 04-01-2016.
- ↑ «Dragojla Jarnevic». aureldesign.com.
- ↑ Ţeljka Igrec. «DRAGOJLA JARNEVIĆ». HUD LIPA Sesvete.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|