Dregoviči

Dregoviči (senaustrumslāvu: дрегови́чи, krievu: дрего́вичи, baltkrievu: дрыгавічы, ukraiņu: дреговичі; no baltisma „dreguva” — 'purvs'^[1]) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas agrajos viduslaikos apdzīvoja Pripetes lejteces baseinu un Dņepras labā krasta baseina ziemeļu daļu (mūsdienu Baltkrievijas Gomeļas, Brestas, Grodņas un Minskas apgabalus). Dregovičiem uz rietumiem dzīvoja drevļani un volīnieši, uz ziemeļrietumiem — jātvingi un lietuvji, uz ziemeļiem — kriviči, uz ziemeļaustrumiem — Dņepras balti, uz austrumiem — radimiči, uz dienvidaustrumiem — severjani un uz dienvidiem — poļani.

Vēsture

Ap 6. un 7. gadsimtu gadsimtu dregoviči no Bjarezinas, Pripetes un Sožas lejteces baseina rietumu krasta sāka virzīties ziemeļaustrumu virzienā, iespiežoties Dņepras baltu apdzīvotajās zemēs Dņepras baseina austrumu krasta ziemeļu daļā.^[2] Ap 10. gadsimtu dregovičus pakļāva Kijivas lielkņazs Oļegs, dregoviču apdzīvotajās zemēs nodibinot Turovas kņazisti, bet ziemeļrietumu zemes 10. gadsimta pirmajā pusē pievienojot Polockas kņazistei.

Kā „druguvīti” (sengrieķu: δρουγουβίται) dregoviči pieminēti Bizantijas imperatora Konstantīna VII 950. gada esejā „Par impērijas pārvaldi” (latīņu: De Administrando Imperio) kā viena no Kijivas Krievzemei pakļautajām slāvu ciltīm.^[3] 12. gadsimtā apkopotajā „Pagājušo gadu vēsturē” dregoviči minēti kā viena no 12 austrumslāvu ciltīm, kas maksāja meslus Kijivas Krievzemei, bet vēlāk dregoviči rakstiskos avotos vairs neparādās, tāpēc vēsturnieki uzskata, ka ap šo laiku dregoviči sākuši pārtautoties, ieplūstot krivičos, poļanos un vēlāk rutēņos.

Atsauces

↑ Предраг Коматина. «Рани јужнословенски етноними и питање порекла и постанка јужнословенских племена». Наслеђе и стварање Свети Ћирило: Свети Сава 869-1219-2019 I. Београд : Институт за српски језик Српске академије наука и уметности, 2019. 4.–5. lpp. ISBN 978-86-82873-70-9.
↑ Ярослав Г. Зверуго (1990). "К вопросу о заселении славянами северно-западной Белоруссии". МКСА (Москва): 32—33 c..
↑ Иван Ефимович Андреевский (redaktors). Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона. том 7. Брокга́уз и Ефро́н, 1893. 146. lpp. Под именем другувитов (δρουγουβίται) дреговичи известны уже Константину Порфирородному как племя, подчиненное Руси.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dregoviči.

Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)

Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Предраг Коматина. «Рани јужнословенски етноними и питање порекла и постанка јужнословенских племена». Наслеђе и стварање Свети Ћирило: Свети Сава 869-1219-2019 I. Београд : Институт за српски језик Српске академије наука и уметности, 2019. 4.–5. lpp. ISBN 978-86-82873-70-9.

[2] Ярослав Г. Зверуго (1990). "К вопросу о заселении славянами северно-западной Белоруссии". МКСА (Москва): 32—33 c..

[3] Иван Ефимович Андреевский (redaktors). Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона. том 7. Брокга́уз и Ефро́н, 1893. 146. lpp. Под именем другувитов (δρουγουβίται) дреговичи известны уже Константину Порфирородному как племя, подчиненное Руси.

[1]

[2]

[3]