Dreiliņu upīte
| Dreiliņu upīte | |
|---|---|
 | |
  ieteka | |
| Ieteka | Daugava 56°55′16.4″N 24°09′41.1″E / 56.921222°N 24.161417°EKoordinātas: 56°55′16.4″N 24°09′41.1″E / 56.921222°N 24.161417°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | ~3 km |
| Kritums | ~7 m |
Dreiliņu upīte jeb Jāņavārtu upīte ir izzudusi upīte Ķengaraga rajonā, Rīgā, Latvijā. Tā iztecēja no Dreiliņu purva un virzienā uz dienvidiem ietecēja Daugavā iepretī Vīberta salai. Kopējais garums apmēram 3 km. Kritums apmēram 7 m. No kreisās puses Latgales ielas rajonā tai pietecēja neliels strauts.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
13. gadsimta sākumā uz upītes tika uzceltas nocietinātas ūdensdzirnavas, sauktas par Brāļa Bertolda dzirnavām,[1] izveidojot nelielu dzirnavdīķi. Ūdens kritums ūdensdzirnavās varēja sastādīt 2 m. Dzirnavām bijuši četri rati, kas norāda uz samērā lielu ūdens debitu 13. gadsimtā. 17. gadsimtā upītes labajā krastā tika izveidota Dreiliņbušas muiža, kuras īpašnieki, domājams, veica purvainās zemes nosusināšanas pasākumus, tādējādi iztaisnojot arī upītes augšteces gultni. Vēlāk uz purvainās zemes gar upīti tika iekoptas pļavas. 1841. gadā Bertolda dzirnavu rajonā tika dibināta Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika. Bet 1861. gadā pār Dreiliņu upīti tika uzbūvēta dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, zem kuras upītei tika izveidota caurteka. Upīte tika iezīmēta vēl 1961. gada kartē, taču 20. gadsimta 2. pusē upīte tika ievadīta kanalizācijas kolektorā un virszemē vairs nav saskatāma.