Dreimaņu svīta

Dreimaņu svīta
Pamatinformācija
Stratotips:	Dreimaņu 11. urbuma intervāls 1015-1027,55 m
Vecums:	ap 460 Ma
Atklājējs:	Tatjana Spriņģe
Stratigrāfija
Sistēma:	Ordoviks
Nodalījums:	Augšordoviks
Stāvs:	Sandbas
Horizonts:	Kukruzes
Svīta:	Dreimaņu
Ģeogrāfija
Valsts:	Latvija, Igaunija, Lietuva
Reģions:	Baltija
Raksturlielumi
Iežu sastāvs:	kaļķakmeņi
Biezums:	7-18 m
Fosilijas:	trilobīti, pleckāji, gliemeņvēži

Dreimaņu svīta ir augšordovika (pēc senākiem datiem vidusordovika) kukruzes horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Svītu 1974. gadā izdalīja Tatjana Spriņģe kā ridu Dreimaņu 11. urbumā, 1015—1027,55 m intervālā. Svīta nosaukta Dreimaņu māju vārdā, Kurzemē, Lažas pagastā, pie V1265 autoceļa, netālu no Rīvas upes, pie kurām tika veikts dziļurbums K-11.

Apraksts

Šo griezumu, svītas stratotipu, sastāda pelēki organogēndetrītiski kaļķakmeņi ar viļņoti lēcveidīgu neskaidru tekstūru un ar viļņotām, sazarotām tumši un zaļganīgi pelēku mālainu merģeļu un mālu starpkārtām. Reizēm ir novērojamas stilolītu šuves, visbiežāk ziemeļu griezumos. Šo kaļķakmeņu īpatnība ir organiskā detrīta piritizācija. Dreimaņu svītas griezumos Latvijas ziemeļos (Kolkas 54., Ventspils D3, Piltenes 30. Talsu 55., Staiceles un Puikules urbumi) kaļķakmeņi satur getīta, retāk šamozīta (Kolka 54., Ovīšu 94. urbumi) pseidooolītus. Adzes 6., Vērgales 45., Piltenes 30. un Pāvilostas 51. urbumos svītas griezumos ir konstatēta naftas klātbūtne.

Dreimaņu svīta bez pārrāvuma uzguļ taurupes svītas kaļķakmeņiem. Robežas marķēšanu starp svītām apgrūtina slāņu iežu sastāva lielā līdzība abos šajos griezumos. Robeža tiek noteikta pa taurupes svītas sedimentācijas pārrāvuma pēdējo virsmu. Šis līmenis apmēram sakrīt ar organiskā detrīta piritizācijas sākumu, kas ir raksturīgi dreimaņu svītas kaļķakmeņiem, lai gan atsevišķos gadījumos tā var trāpīties arī zemāk.^[1]

Svītas biezums ir no 7 m (Staiceles 4. urbums) līdz 18 m (Bernātu 22. urbums). Igaunijā svīta ir izplatīta valsts dienvidu daļā un tās maksimālais biezums konstatēts Arumecē (Hjaedemeestes 172. urbums) 15,5 m. Lietuvā svīta ir izplatīta valsts ziemeļrietumu daļā un tās maksimālais biezums sastāda 7 metrus.

Paleontoloģiskais raksturojums

Dreimaņu svītas kaļķakmeņos ir sastopamas pārsvarā trilobītu un pleckāju lauskas. Tur ir konstatēti šādi organismi: trilobīti — Asaphus ludibundus, A. lepidus, Ogmasaphus praetextus, gliemeņvēži — Steusloffia costata, Tallinnopsis iewica, Carinobolbina kuckersiana, Polyceratella kuckersiana, Piretella margaritata, kas liecina par nogulumu piederību kukruzes horizontam.^[2]

Atsauces

↑ Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 32. lpp.
↑ Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 46. lpp

[1] Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 32. lpp.

[2] Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 46. lpp

[1]

[2]