Pāriet uz saturu

Drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai

Vikipēdijas lapa
Drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai
Sprādziens (pa kreisi), ko izraisīja trieciens
Datums 2025. gada 14. februārī
Laiks 01:50 EET
Norises vieta netālu no Pripjatas, Kijivas apgabals Karogs: Ukraina Ukraina
Ievainotie nav
Mirušie nav
Iemesls drona uzbrukums

Drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai (sauktai arī par Čornobiļas AES jauno sarkofāgu) bija 2025. gada 14. februārī veikta bezpilota lidaparāta ietriekšanās Čornobiļas atomelektrostacijas jaunajā aizsargkonstrukcijā. Uzbrukums izraisīja ievērojamus bojājumus aizsargbarjerai, taču neizraisīja radiācijas līmeņa paaugstināšanos apkārtējā teritorijā.[1] Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka konstrukcijā trāpījis Krievijas kaujas drons, kas pārvadājis "spridzekli ar augstu sprāgstvielu saturu kaujas galviņā".[2] Krievija noliedza šos apgalvojumus, norādot, ka Ukrainas amatpersonas ar šādu apgalvojumu cenšas traucēt miera sarunām.[3]

Konteksts

[labot | labot pirmkodu]

Uzbrukums notika tieši pirms Minhenes drošības konferences Vācijā, kur ASV viceprezidentam Dž. D. Vansam bija paredzēta tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Dienu pirms uzbrukuma ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par iespējamām miera sarunām sakarā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai, atsaucoties uz sarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuru viņš raksturoja kā "ļoti produktīvu".[1]

Uzbrukums

[labot | labot pirmkodu]
Uzbrukuma video

2025. gada 14. februāra agrā rītā aptuveni pulksten 1:50 pēc vietējā laika Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) eksperti, kas atradās Čornobiļas atomelektrostacijā, ziņoja par sprādzienu Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijā.[1] Šī aizsargkonstrukcija (sarkofāgs) tika uzbūvēta starptautiska projekta rezultātā un 2016. gadā uzstādīta virs Čornobiļas AES avarējušā ceturtā kodolreaktora, lai novērstu Čornobiļas AES katastrofas vietā atlikušās radioaktivitātes noplūdi apkārtējā vidē.[4]

Vizuāli pierādījumi par sprādzienu, ar kuriem prezidents Zelenskis dalījās sociālo mediju platformā Twitter/X, parādīja intensīvu gaismas uzplaiksnījumu, kas izplūda no aizsargkonstrukcijas jumta virs ceturtā reaktora, kam sekoja ievērojams dūmu stabs, kas pacēlās debesīs. Ukrainas ārkārtas dienesti nekavējoties reaģēja, lai nodzēstu radušos ugunsgrēku.[1][5]

Caurums jaunajā aizsargkonstrukcijā

Saskaņā ar Ukrainas Drošības dienesta (SBU) datiem, drons, kas veica triecienu, bija Shahed 136, Irānas valsts korporācijas HESA izstrādāts drons.[6] Irāna piegādāja šādus dronus Krievijai visā Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā, un to izmantošana kara laikā bija labi dokumentēta.[7] Šo apgalvojumu atbalstīja Sv. Andreja Universitātes (Skotijā) Globālo tiesību un pārvaldības centrs.[6] Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis[8] un Varšavas Austrumu studiju centrs arī paziņoja, ka aizsargkonstrukcijā trāpījis Krievijas Shahed drons.[9]

Saskaņā ar Ukrainas Gaisa spēku datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 Shahed droniem, no kuriem 73 tika notriekti.[10] Britu pulkvedis Hamišs de Bretons-Gordons laikrakstā The Daily Telegraph rakstīja, ka ceturtā reaktora tuvumā nav nekādu militāro mērķu un zināms, ka Shahed droni savos uzbrukumos ir ļoti precīzi. Viņš norādīja, ka, lai gan dronu uzbrukums varēja būt apzināti mērķēts, nebija iespējams par to pārliecināties, jo tajā naktī uzbrukums tika veikts ar vairāk nekā 100 droniem.[11]

Drona dzinēja atliekas

Pēc trieciena Ukrainas varas iestādes nekavējoties veica konstrukcijas bojājumu un iespējamo radiācijas risku novērtējumus. Ukrainas Valsts ārkārtas dienests apstiprināja, ka radiācijas līmenis saglabājas normas robežās, lai gan sākotnējie novērtējumi liecināja par ievērojamiem bojājumiem aizsargpajumtē. Prezidents Zelenskis vēlāk dalījās ar fotogrāfijām, kurās, iespējams, redzams bojātā sarkofāga iekšpuse.[1][12]

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) eksperti nākamajā dienā veica aizsargkonstrukcijas apskati un novēroja, ka ugunsgrēku veicinājis viegli uzliesmojošs materiāls jumta apšuvumā. Viņi novēroja, ka ir skarta liela platība, un apstiprināja, ka ir pārrauts gan ārējais, gan iekšējais apšuvums, radot caurumu aptuveni sešu metru diametrā. Tomēr šķita, ka aizsargkonstrukcijas atbalsta sijas nav cietušas nopietnus bojājumus.[13] SAEA eksperti arī norādīja, ka novērotās drona atliekas, ko Ukraina piedēvē Krievijas triecienam, atbilst Shahed tipa dronam.[14] Tomēr SAEA paziņojumā netika vainota nevienu no konflikta pusēm.[15]

Divas nedēļas vēlāk jumta izolācija joprojām gruzdēja. Lai vadītu ūdens iesmidzināšanu ugunsgrēku dzēšanai, tika izmantota termogrāfijas ierīce. Tika uzsākts apšuvuma remonts.[16]

Reakcijas

[labot | labot pirmkodu]

Prezidents Zelenskis uzbrukumu un notiekošos Krievijas dronu triecienus pret Ukrainas infrastruktūru raksturoja kā pierādījumu tam, ka Krievijas vadība patiesi nav ieinteresēta diplomātiskos risinājumos, tā vietā norādot, ka šādas darbības demonstrē nodomu "turpināt maldināt pasauli".[1] Viņš mudināja starptautisko sabiedrību izdarīt "spiedienu uz agresoru", uzstājot, ka "Krievija ir jāsauc pie atbildības par savu rīcību".[5]

Krievijas valdība noliedza apgalvojumus par triecienu Čornobiļas AES, Kremļa pārstāvim Dmitrijam Peskovam norādot, ka "mūsu armija to nedara", un norādot, ka Ukrainas amatpersonas ar to ir mēģinājušas traucēt miera sarunas.[3] Krievijas diplomāts Rodions Mirošņiks līdzīgi apsūdzēja Kijivu "histēriskā" reakcijā uz Putina un Trampa dialoga sākumu, veicot plaša mēroga bezpilota lidaparātu uzbrukumus Krievijas reģioniem.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 4 5 6 «Ukraine says Russia drone attack hits Chernobyl nuclear plant, radiation levels normal». CNN (angļu). 2025. gada 14. februāris. Skatīts: 2025. gada 14. februāris.
  2. ↑ «Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis». bnn.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 5. maijā. Skatīts: 2025. gada 5. maijā.
  3. 1 2 Illia Novikov. «Russia denies Ukrainian claim it struck Chernobyl reactor shell as radiation levels remain normal». AP News, 2025. gada 14. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 14. februāris. Skatīts: 2025. gada 14. februāris.
  4. ↑ «Ukraina otrdien, 29. novembrī, atklāts pasaulē lielākais metāla sarkofāgs. Tas uzstādīts virs Černobiļas atomelektrostacijas avarējušā ceturtā kodolreaktora.». lsm.lv.
  5. 1 2 Christopher Miller. «Ukraine accuses Russia of drone attack on Chernobyl nuclear plant». Financial Times, 2025. gada 14. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 14. februāris. Skatīts: 2025. gada 14. februāris.
  6. 1 2 Max Hunder, Anastasiia Malenko. «Zelenskiy says Russian drone damages Chornobyl plant's radiation shield». Reuters, 2025. gada 15. februāris.
  7. ↑ Carlin, Maya (19 February 2025). "Did Russia Strike the Chernobyl Nuclear Plant?". The National Interest.
  8. ↑ «Polish FM takes Iranian drone to US to show at conservative conference». TVP World. 2025. gada 21. februāris.
  9. ↑ Andrzej Wilk, Piotr Żochowski. «Record number of Russian drones strike Ukraine. Day 1091 of the war». Centre for Eastern Studies, 2025. gada 18. februāris.
  10. ↑ «Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says». Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība. 2025. gada 14. februāris.
  11. ↑ Hamish de Bretton-Gordon. «The Chernobyl drone strike gives us a clue to Putin's thinking». The Daily Telegraph, 2025. gada 14. februāris.
  12. ↑ Siladitya Ray. «Chernobyl Radiation Shield Damaged By Russian Drone Strike, Ukraine Says». Forbes (angļu). Skatīts: 2025. gada 14. februāris.
  13. ↑ «Update 276 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine». IAEA. 2025. gada 15. februāris. Skatīts: 2025. gada 16. februāris.
  14. ↑ «Update 278 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine». IAEA. 2025. gada 27. februāris.
  15. ↑ «Chernobyl's protective shelter damaged 'by drone strike'». World Nuclear News. 2025. gada 14. februāris. Skatīts: 2025. gada 16. februāris.
  16. ↑ «Chernobyl shelter fire still smouldering two weeks after drone strike». World Nuclear News. 2025. gada 6. marts. Skatīts: 2025. gada 6. marts.