Drosme
Drosme ir rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā.[1] Tā ir izvēle un griba stāties pretī agonijai, sāpēm, briesmām, nenoteiktībai vai bailēm. Drosme uzskatāma arī par varonību, it īpaši kaujās.
Fiziskā drosme ir drosme fizisko sāpju, grūtību un pat nāves vai nāves draudu priekšā; savukārt morālā drosme ir spēja rīkoties pareizi, saskaroties ar populāru viedokli,[2] kaunu, skandālu, mazdūšību vai personīgiem zaudējumiem.
Klasiskais tikums — izturība (grieķu: andreia, latīņu: fortitudo) — arī saprotams kā "drosme", kas sevī ietver arī neatlaidību un pacietību.[3] Rietumu tradīcijā ievērojamas pārdomas par drosmi sarakstījuši filozofi Sokrats, Platons, Aristotelis, Akvīnas Toms un Sērens Kirkegors, kā arī pieejami vairāki kristīgie uzskati un teksti.
Hinduistu tradīcijā mitoloģija sniedz daudzus drosmes piemērus; gan ar fiziskas, gan morālas drosmes piemēriem. Austrumu tradīcijā ķīniešu teksts Daodedzjin piedāvā daudz pārdomu par drosmi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Drosme». tezaurs.lv. Skatīts: 2025. gada 9. novembrī.
- ↑ Pianalto, Matthew (2012). "Moral Courage and Facing Others". Philosophical Studies 20 (2): 165–184. doi:10.1080/09672559.2012.668308.
- ↑ John Rickaby. «Fortitude». The Catholic Encyclopedia 6. New York : Robert Appleton Company, 1909.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Drosme.
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar psiholoģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|