Družba (naftas vads)

Naftas vads "Družba" (krievu: нефтепровод «Дружба» — 'draudzība') ir 1960.—1974. gadā uzbūvēts Krievijas naftas vadu tīkls, kas stiepjas no Aļmetjevskas caur Samaras un Brjanskas apgabaliem līdz Mozirai Baltkrievijā, kur sadalās divos galvenajos cauruļvados, kas caur Ukrainu piegādā naftu Slovākijai, Ungārijai un Čehijai, un caur Poliju — Vācijai.

Līdz 2003. gadam pa mazāku tā atzaru piegādāja naftu eksportam uz Ventspils ostu un līdz 2006. gadam uz Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Būtiņģes naftas termināli.

Vēsture

1959. gadā Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome nolēma būvēt galveno naftas cauruļvadu no PSRS uz Polijas, Čehoslovākijas un Vācijas Demokrātiskās Republikas naftas pārstrādes rūpnīcām. Katrai valstij bija jāpiegādā nepieciešamie materiāli, iekārtas un mašīnas būvniecībai. Cauruļvadu sāka uzbūvēt 1960. gadā, 1962. gadā naftu sāka piegādāt Čehoslovākijai, 1969. gada septembrī — Ungārijai, 1969. gada novembrī — Polijai un 1969. gada decembrī — Vācijas Demokrātiskajai Republikai. Naftas eksportam 1968. gadā uzcēla naftas vada atzaru Polocka—Ventspils un 1980. gadā pabeidza Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas būvi. 1972.—1974. gadā blakus pirmajam cauruļvadam uzbūvēta otro cauruļvadu, vadības centrs atradās Ļvivas pilsētā.

Pēc PSRS sabrukuma 1992. gadā vadības centru pārcēla uz Brjanskas pilsētu, Latvija, Lietuva, Baltkrievija un Ukraina pārņēma cauruļvada īpašumtiesības to teritorijās. 2003. gadā naftas vadu pagarināja līdz Horvātijas ostai Omišaļiem.

Sakarā ar strīdiem par naftas pārvades cenām caur Ventspils ostu 2001. gada decembrī Krievija atklāja alternatīvo naftas cauruļvadu jeb Baltijas cauruļvadu sistēmu (Балтийская трубопроводная система) no Kirišiem uz Somijas jūras līča piekrastē uzbūvēto Primorskas naftas termināli. Pēc 2006. un 2007. gada strīdiem ar Baltkrievijas valdību 2012. gada martā Krievija pabeidza būvēt arī "Družbai" alternatīvo naftas cauruļvadu uz Somijas jūras līča piekrasti Uņeča—Andreapole—Ustjluga jeb Baltijas cauruļvadu sistēmu-2 (Балтийская трубопроводная система — 2). 2019. gada aprīlī Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcas uz laiku pārtrauca naftas pārstrādi, jo tā bija piesārņota ar hloru.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropas Savienības valstis nolēma pakāpeniski pārtraukt Krievijas naftas iepirkšanu. 2025. gada 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka cauruļvada "Družba" naftas pārsūknēšanas stacijai "Uņeča", caur kuru sūknē naftu gan uz Ustjlugas naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.^[1] 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" Tambovas apgabalā.^[2]

Alternatīvie naftas vadi uz Krievijas Baltijas jūras un Ziemeļu okeāna ostām (2009)
Naftas (zaļi) un gāzes (sarkani) vadi (2007)
Nefunkcionējošie naftas vadi uz Baltijas valstīm (2003)