Dubultais korpuss

Dubultais korpuss ir kuģa korpusa projektēšanas un būves metode, kurā kuģa dibenam un bortiem ir divas pilnībā noslēgtas ūdensdroša korpusa virsmas: viens, ārējais slānis, veido pierasto kuģa korpusu un otrs, iekšējais korpuss, kurš izvietots noteiktā attālumā uz iekšpusi, parasti tālāk par vienu metru no ārējā korpusa, veido vēl vienu barjeru jūras ūdenim gadījumā, ja ārējais korpuss ir bojāts un laiž cauri ūdeni.
Telpu starp abiem korpusiem dažreiz izmanto balasta ūdens uzglabāšanai.
Dubultais korpuss ir plašāks drošības līdzeklis par dubultdibenu, kuram divi korpusa slāņi ir tikai kuģa dibenā, bet ne gar bortiem. Zemas enerģijas sadursmēs dubultais korpuss var novērst applūšanu aiz caursistā nodalījuma. Tomēr augstas enerģijas sadursmēs attālums līdz iekšējam korpusam nav pietiekošs un arī tas tiek caursists.
Jau vairākus gadu desmitus Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (International Convention for the Safety of Life at Sea (SOLAS) — angļu val.) prasa, lai visi pasažieru kuģi būtu apgādāti ar dubultajiem korpusiem vai dubultdibeniem.[1]
Izmantošana
[labot | labot pirmkodu]Dubultie korpusi ir ievērojami drošāki par dubultdibeniem, kuri, savukārt, ir drošāki par kuģiem bez dubultdibeniem. Uzsēžoties uz sēkļa vai pie cita veida zemūdens bojājumiem, lielāko tiesu šie bojājumi ir ierobežoti ar dibena nodalījumu applūšanu un galvenie kuģa apdzīvotie nodalījumi paliek neskarti.
Zemas enerģijas sadursmēs pret kuģa bortiem, dubultais korpuss līdzīgi novērsīs applūšanu aiz bojātā nodalījuma. Tomēr augstas enerģijas sadursmēs attālums līdz iekšējam korpusam nav pietiekošs un arī tas tiek caursists.
Tāpat dubultdibens vai otrs korpuss ir ērts, lai veidotu stingru un spēcīgu kalsiņu un floru struktūru, kurā abi korpusa apšuves slāņi veido augšējo un apakšējo kalsiņa vai floras atloku. Tas ievērojami pastiprina korpusa pretestību liecei uz augšu hidrostatiskā spiediena iespaidā starp ūdensdrošajām starpsienām un zināmā mērā arī visa korpusa liecei vienā vai otrā virzienā.
Dubultie korpusi var arī:
- tikt izmantoti kā kuģa korpusa iekšējie tanki, lai pārvadātu naftas produktus, balastu vai saldūdeni (tos ventilē caur gulbja kakla tipa ventilācijas cauruli);
- palīdzēt novērst piesārņojumu pārvadājot šķidru kravu (piemēram uz naftas produktu tankkuģiem);
- palīdzēt nodrošināt kuģa noturību un
- kalpot kā platforma mašīnām un kravai.
Dubultdibens
[labot | labot pirmkodu]Jauno dubultā korpusa prasību rezultātā vairums mūsdienu kuģu tiek būvēti ar šūnveida dubultdibeniem. Tie nodrošina virkni zemu tanku, kurus no augšas norobežo dubultdibena klājs, bet no apakšas ārējās apšuves lokšņu iekšpuse. Arī paši tanki ir sīkāk sadalīti šūnās ar šķērsvirziena florām un garenvirziena dibenkalsiņiem, kuri papildina kuģa dibena saistu kopumu.
Ievērojama dubultdibenu priekšrocība ir tāda, ka balastēšana var notikt vienkārši un ātri piepildot vai atsūknējot tankus. Tāpat tiek nodrošināta papildus drošība, ja tanks tiek bojāts vai caursists, jo tiek novērsta jūras ūdens iekļūšana tālāk kuģa korpusā. Ja konstrukcija ir tāda, ka vertikālais ķīlis veido ūdensdrošo starpsienu, jebkura kuģa sānsvere var tikt viegli likvidēta. Papildus tam tiek nodrošinātas uzglabāšanas iespējas saldūdens vai degvielas krājumiem.
Galvenā dzinēja pamati[2] tiek projektēti tā, lai tie spēkus no dzinēja to balstošajās konstrukcijās sadalītu tik vienmērīgi, cik iespējams. Pamatus balstošie garenvirziena saisti tiek izvietoti vienā vertikālā plaknē virs dubultdibena dibenkalsiņiem, bet šķērsvirziena saisti virs florām.
Jaunie normatīvie akti prasa, lai visi jaunie tankkuģi tiktu būvēti ar dubultdibena konstrukciju. Pieredze dubultdibenu būvē ir jau kopš Brunela Great Eastern uzbūvēšanas 1858. gadā. Kuģiem kļūstot lielākiem, arī dubultdibena tanku izmērs ir bijis spiests pieaugt.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras konsolidētā pielikuma II-1. nodaļas "Konstrukcija - uzbūve, nodalījumi un noturība, mehānismi un elektroietaises" B daļas "Nodalījumi un noturība" 12. noteikums "Dubultdibeni pasažieru kuģos" Likumi.lv. Skatīts: 2026. gada 8. martā
- ↑ Galvenā dzinēja un atturgultņu pamati ir pienācīgi nostiprināti pie korpusa konstrukcijas ar pietiekoša biezuma saistiem, lai pretotos gravitācijas, dzenskrūves radītās bīdes, griezes, dinamiskajiem un vibrācijas spēkiem, kuri varētu ietekmēt galveno dzinēju vai atturgultņus.
- ↑ House D.J. Elements of modern ship construction Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 73., 74., 79, 81. lpp. ISBN 9780851748146