Dubulti (Jūrmala)
- Šis raksts ir par Jūrmalas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Dubulti nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Dubulti | |
|---|---|
 Dubultu pludmale
| |
 Dubultu novietojums Jūrmalā
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Jūrmala
|
| Platība | 3,7 km2 |
| Iedzīvotāju skaits | 2588 (2008)[1] |
| Augstums | 3 m |
| Ūdenstilpes | Lielupe |
| Transports | |
| Autobuss | 3. 4. |
| Minibuss | 7. 5. |
| Cits | Vilciens (Dubultu stacija) |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-2015 |
Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa. Šajā vietā Lielupe veido krasu loku ziemeļu virzienā, pietuvojoties Rīgas līča pludmalei tikai apmēram 300 metru attālumā. Gandrīz tādā pat attālumā no jūras ir arī Dubultu dzelzceļa stacija. Arī attālums no Dubultu stacijas līdz Rīgas centram taisnā līnijā ir apmēram 20 kilometri. Tādēļ Dubulti jau kopš 19. gadsimta sākuma ir viena no iecienītākajām rīdzinieku un ārvalstu tūristu vasaras atpūtas vietām.
Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par Dubultu nosaukuma izcelsmi pastāv vairākas versijas. Saskaņā ar vienu no tām, tuvējā apkaimē dzīvojis zemnieks Dubelts, no kura vārda arī cēlies Dubultu nosaukums. Tomēr ticamāka šķiet versija, ka, nosaukums cēlies no Bulduru muižas Dubļu kroga (Dublekrug), pie kura esošais zvejnieku ciems nodēvēts par Dubļu ciemu (vācu: Dublezeem). Vēlāk to dažādi lokot — Dubble, Dubbel, Dubbelt, Dubbeln, beidzot arī nonākuši līdz Dubultiem.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 1783. gadam tagadējā Dubultu stacijas apkārtnē atradās Kurzemes hercogistes Bulduru muižas Dubļu krogs (Dublekrug), bet zeme ap to piederēja Slokas muižai. Pēc pievienošanas Krievijas Impērijai Dubulti kļuva par vienu no pirmajām atpūtas vietām Jūrmalā. Vēl 1820. gadā vai pat agrāk, te zvejnieku būdās pa vasaras laiku sākušas apmesties vairākas rīdzinieku ģimenes. 1835. gadā vasarnīcu nometni atdalīja no Slokas muižas un pievienoja Bulduru muižai kā Dubultu ciemu. Vienkāršās būdas pamazām tika pārbūvētas un drīz vien, atpūtnieku skaitam pieaugot, tika celtas jaunas vasarnīcas. Dubultos vasarnīcas cēla daudzi ievērojami vidzemnieki, piemēram, kņaza Barklaja de Tolli ģimene.[2] 1851. gadā tika nodibināta Dubultu peldu biedrība, pēc kuras ierosinājuma 1856. gadā Dubultu ielām deva nosaukumus. 1857. gada vasarā Dubultos uzturējās pāri par 4000 peldu viesu, kuriem īpašās vannās bija iespējams baudīt siltās jūras peldes. 1866. gadā Dubultu iedzīvotāji un nomnieki iegādājās šo teritoriju kopīpašumā.
Sākotnēji satiksmi ar Dubultiem no Rīgas un Jelgavas nodrošināja ar upju tvaikoņiem pa Lielupi. 1870. gadā uz robežas starp Dubultiem un Majoriem atklāja ūdensdziednīcu Marienbad, kas bija aprīkota ar tiem laikiem modernām fizioterapijas procedūrām (gaisa vannām, elektriskajiem aparātiem). 1875. gadā atvērta pasta staciju. 1877. gadā atklāja dzelzceļa līniju Torņakalns—Tukums II. 1879.-1886. gadā Barklaja un Stricka vasarnīcā Marienbādes ielā 27/31 dzīvoja krievu rakstnieks, romāna "Oblomovs" autors Ivans Gončarovs. 1886. un 1894. gadā Dubultus apmeklēja Krievijas imperatora ģimenes loceklis lielkņazs Vladimirs Romanovs. Līdz Pirmajam pasaules karam Dubultos pa vasarām apmetās daudz ebreju vasarnieku, no 1901. līdz 1904. gadam te dzīvoja arī vēlākais Palestīnas virsrabīns Ābrams Īzaks Kūks.
1885. un 1889. gadā Rīgas airētaju klubs Lielupē pie Dubultiem sarīkoja airēšanas sacīkstes. No 1897. gada Jūrmalas policijmeistars bija barons Mirbahs, kas 1898. gadā bijušajās Dubultu kroga ēkās ierīkoja policijas valdi. No 1904. līdz 1906. gadam no Rīgas līdz Jaundubultiem izbūvēja šoseju. 1905. gada revolūcijas laikā Dubultu kūrmājā notika mītiņš, kurā ievēlēja pašvaldības ieviešanas biroju. Pēc sacelšanās apspiešanas Dubultos naktīs patrulēja dragūni, kas bija izvietojušies Bulduros. 1908. gadā namsaimniekiem aizliedza turēt cūkas un uzdeva slaucīt un laistīt visas asfaltētās un bruģētās ielas. 1910. gadā Dubultu policijas valdes telpās ierīkoja Jūrmalas policijmeistara kanceleju un policistu dzīvokļus. 1914. gada vasarā Dubultos dzīvoja 2550 pastāvīgie iedzīvotāji un 8190 vasarnieki.
Pēc tam, kad Pirmā pasaules kara sākumā Kurzemes guberņā iebruka vācu karaspēks, 1915. gada jūlijā krievu karaspēks Dubultos starp Lielupi pie kapiem un jūras krastu ierīkoja pirmo aizsardzības joslu, starp 2. un 4. līniju izcirta visus kokus un nodedzināja apmēram 200 māju, ieskaitot Dubultu ģimnāzijas ēkas. Kapās pie Marienbādes sanatorijas ierīkoja lielgabalu bateriju. 30. augustā sāka ierīkot otro aizsardzības līniju pašā šaurākajā vietā starp Lielupi un jūru, starp kūrmāju un Admirāļa ielu nodedzināja 43 ēkas, atlīdzību saņēma vienīgi Brikmaņa viesnīcas īpašnieks. Gatavojās uzspridzināt arī Dubultu luterāņu baznīcas torni, ko izdevies apturēt vietējam policijmeistaram Verīgo. Tomēr kaujas Dubultos nenotika, jo 1915. gada oktobrī ar latviešu strēlnieku palīdzību pie Ķemeriem vācu uzbrukumu atsita un frontes līnija līdz 1917. gadam nostabilizējās līnijā Smārde—Kalnciems—Tīreļpurvs—Olaine. Tomēr Rīgas operācijas laikā 1917. gada 2. septembrī vācu karaspēks bez pretestības ieņēma Dubultus, Marienbādes sanatorijā ierīkoja Rīgas Jūrmalas komandanta kanceleju. 1918. gada 26. novembrī vācu okupācijas iestādes Jūrmalā nodeva varu Latvijas Pagaidu valdībai.
1920. gada 2. martā Latvijas valdība no esošajiem peldu miestiem izveidoja Rīgas Jūrmalas pilsētu. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām veica agrāro reformu, ka rezultātā Dubultu zemes kopīpašumu 1923. gadā sadalīja 127 gruntsgabalos.
Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada sākumā Dubultus iekļāva Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā. 1950. gadā atklāja pirmo elektrificēto Latvijas dzelzceļa iecirkni Rīga-Dubulti. No 1959. gada 11. novembra Dubulti atrodas atjaunotajā Jūrmalas pilsētā. Teritorijā starp dzelzceļu un Strēlnieku prospektu 1970. gados uzcēla daudzstāvu dzīvojamo ēku kvartālus.
Dubultu kūrmāja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jau 1840. gada rakstos pieminēta Dubultu peldu sabiedrība (Badegesellschaft), kas 1848. gadā uzbūvēja sabiedrības namu. 1851. gada biedrību oficiāli apstiprināja, tā rīkoja koncertus dārzā pie biedrības nama. 1877. gadā nodegušās ēkas vietā 1879. gadā pēc Rīgas arhitektu Vinklera un Felsko projekta uzcēla jaunu biedrības namu un pie tā ierīkoja vasaras koncertu dārzu, ko akustikas nodrošināšanai apjoza četras papildus ēkas, sauktas Bellevue, Ellysium, Eremitage, La Trappe. Netālu no tā Brikmanis 1878. gadā uzbūvēja viesnīcu ar pansiju.
1876. gadā pie Horna viesnīcas Majoros atklāja konkurējošu koncertu dārzu, kur 1879. gadā Laubes mūzikas kapella atskaņoja Bēthovena C-mol simfoniju. 1878. gada vasarā Dubultu kūrmājā muzicēja 17 vīru kapella, bet 1880. gadā jau 26 vīru lielā Ramseja kapella. Vasaras brīvdabas koncertiem bija liela piekrišana, tā 1883. gada 20. jūlijā uz Laubes kapellas organizēto " Meistarvakaru" bija ieradušies vairāk kā 2000 klausītāju. 1884. gada vasarā Dubultos koncertēja Lībiga orķestris 42 mūziķu sastāvā ar 16 solistiem. Lai konkurētu ar Horna dārzu Majoros, Dubultu kūrmājas koncertdārzs piesolīja ieejas brīvbiļetes tiem viesiem, kas darbdienu vakaros pirka vilciena biļetes no Rīgas uz Dubultiem un atpakaļ. 1885. gada vasarā te koncertēja Zeideļa simfoniskais orķestris ar 42 mūziķiem, 1887. gadā Cšopes vadītais orķestris. 1993. gadā uzaicināja norvēģu nacionālo kapellu ar 15 mūziķiem, kas tērpušies melnās samta jakās un baltās cepurēs, 1994. gadā te uzstājās Rīgas teātra kapella. Lai uzlabotu konkurences spēju un akustiku, 1895. gadā uzbūvēja jaunu mūzikas paviljonu ar stikla sienu, kura muzicēja 60 vīru liels orķestris, 1896. gadā kapelmeistara Krēmera orķestri, pēc tam trīs gadus kara orķestris, tomēr mūzikas dzīves centrs pārvietojās uz Majoriem un Dzintariem, kur mūzikas koncertus sāka piedāvāt jaunā Edinburgas kūrmāja. Publikas pievilināšanai Dubultu kūrmājā rīkoja lieliskus dārza svētkus ar tūkstošiem lampiņu, teātra un operetes izrādes, zviedru brokastis.
1900. un 1901. gadā Dubultos spēlēja kara orķestris. 1901. gada jūlijā te koncertēja filharmonijas orķestris Šnēfogta vadībā, bet 1902. gadā visu vasaru muzicēja Helsinku simfoniskais orķestris Šnēfogta vadībā, kas pievilka lielu klausītāju skaitu. Tā kā lielo panākumu dēļ viņš noslēdza kontraktu vēl uz trim gadiem, tad kūrmājas dārzā 1903. gadā pēc somu arhitekta plāna uzbūvēja jaunu mūzikas estrādi, kurā viņš muzicēja ar Varšavas filharmonijas orķestri. 1903. gada 15. jūlijā notika Riharda Štrausa simfoniskās poēmas "Tā runāja Zaratustra" atskaņojums, kuru noklausījās ap 1000 viesu. 1909. gadā Dubultos uzstājās Rīgas ķeizariskās mūzikas biedrības simfoniskais orķestris Samsona-Himmelstjerna vadībā. 1913. gadā 60 vīru lielais Varšavas filharmonijas orķestris Fitelberga vadībā, 1914. gadā Rīgas simfoniskais orķestris Zeinpflūga vadībā.[3]
Pēc Pirmā pasaules kara bijušajā Dubultu kūrmājā atradās Jūrmalas ģimnāzija, pēc Otrā pasaules kara — Dubultu vidusskola ar krievu mācību valodu. 1970. gadā vēsturisko celtni nojauca, lai atbrīvota vietu Ļeņina piemineklim, kuru atklāja 1976. gadā un nojauca 1991. gadā. Pašlaik pie bijušā kūrmājas dārza iekārtota pasaku māja „Undīne” ar īpatnējām koka skulptūrām un vides objektiem.
Marienbādes sanatorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1870. gadā Dubultu kāpās uz robežas ar Majoriem bijušais Pēterburgas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijas anatomijas profesors Johans Kristiāns Nordštrēms (Nordström 1817—1885) ierīkoja pirmo privāto peldu iestādi "Marienbāde" (vācu: Badeanstalt „Marienbad“). Peldviesus viņš ārstēja ar fizisko terapiju un norūdīšanos — Pēterburgas augstāko aprindu pārstāvji zāģēja un cirta malku, ilgi staigāja pa pludmali līdz pat Kaugurciemam un atpakaļ,[4] peldējās jūrā. Vājākiem pacientiem tika izrakstītas siltas jūras ūdens vannas, kurām ūdeni viņi nesa paši.[5]
Pēc Nordštrēma nāves sanatorija nonāca ārsta Georga Kitela (Georg von Kitta-Kittel, 1857—1907) īpašumā. Pēc sanatorijas nodegšanas 1905. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta uzcēla jaunu mūra ēku, ko 1908. gadā nopirka ārsts Teodors Oskars Betihers (Boetticher, 1869—1932). T. Betihers sanatoriju modernizēja, ierīkoja elektrisko apgaismošanu, iegādājās jaunu medicīnisko aparatūru un 1913. gadā uzcēla otro stāvu. Dziednīca uzņēma nervu slimniekus, ar iekšķīgām, reimatiskām, elpošanas orgānu un kuņģa slimībām slimojošos un tos, kam nepieciešama atpūta. 1926. gadā pēc arhitekta Heinriha Pīranga projekta piebūvēja galeriju ar torni.
Otrā pasaules kara laikā gandrīz visu sanatorijas ēkas kompleksu nopostīja, saglabājās tikai 1926. gada piebūve. 1960. gadā šeit bija sanatorijas “Rīgas Jūrmala” filiāle, vēlāk Baltijas flotes sanatorija “Majori”, kas šeit saimniekoja līdz padomju okupācijas beigām.[6]
-
Marienbādes peldu iestādes koka vārti (19. gadsimta beigas) -
Sanatorijas "Marienbāde" vārti (pie tagadējās Jūrmalas domes) -
Marienbādes sanatorija -
Marienbādes sanatorija -
Marienbādes sanatorija -
Marienbādes lapene -
Marienbādes sanatorija pirms Otrā pasaules kara
Ievērojamas ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Starp Dubultiem un Majoriem atrodas Valsts prezidenta rezidence (celta 1971. gadā kā PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja Kosigina rezidence, arhitekts Valērijs Kadirkovs), bet netālu no tās — Aspazijas (1865—1943) māja (celta 1903. gadā), kur viņa pavadīja pēdējos dzīves gadus. Iepretī Dubultu dzelzceļa stacijai atrodas 1907.-1909. gadā jūgendstilā celtā luterāņu baznīca (arhitekts Vilhelms Bokslafs). Tās, ar viduslaiku romantisma stila iezīmēm veidotais tornis, īpatnēji kontrastē ar Jūrmalas mūsdienu moderno vasarnīcu apbūvi. Gončarova ielas galā kāpās atradās 1946. gadā dibinātais Jāņa Raiņa Rakstnieku jaunrades un atpūtas nams, kurā mitinājušies krievu dzejnieki un rakstnieki Anna Ahmatova, Arsēnijs Tarkovskis, Vasīlijs Šukšins un citi.
Strēlnieku prospektā 26 atrodas 1896. gadā uzceltā Svētā Kņaza Vladimira pareizticīgo baznīca, bet Strēlnieku prospektā 32 ir 1909. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta celtā Šmithena un Bērziņa privātģimnāzijas ēka.
Ceriņu ielā 12 atrodas 1903. gadā celtā ēka, kas līdz Pirmajam pasaules karam izmantota kā ebreju sinagoga. Rūdolfa Blaumaņa ielā un tieši pretī Slokas ielā 6 atrodas pansijas ēka, kas 20. gadsimta sākumā kalpojusi kā Vācu apvienības skola, Latvijas PSR laikā kā Jauno tehniķu stacija. Rūdolfa Blaumaņa ielā 15 atrodas viena no senākajām Dubultu vēsturiskā centra apbūves ēkām ar izcilu smagnēju lieveni-verandu ar koka kolonnām. Līdzās kāpas virsotnē uz sākotnēji Barklaja de Tolli dzimtai piederošā zemes gabala atrodas 20. gadsimta sākumā būvēta ēka ar vaļēju verandu un lodžiju ar greznu kokgriezuma dekoru. Liedaga ielā 11 atrodas 1912. gadā pēc Laubes projekta celta pansiju tipa ēka ar simetrisku apjomu kompozīciju un grezniem ordera arhitektūras elementiem. Liedaga ielas ēkas nr. 7., 18. un 20. ir tipiskas Dubultu vienstāvu koka vasarnīcu celtnes ar verandām un kokgriezuma detaļām. Liedaga un Slokas ielas stūra (nr.3) atrodas 1902. gadā būvēta koka ēka ar stūra tornīti un aplikatīvu dekoru sistēmu. Pils ielā 7 un 9 redzamas divas galvenajās fasādēs identiskas ēkas ar neoklasicisma iezīmēm.[7]
-
Vācu apvienības skolas ēka Slokas ielā 6 (pirms 1914) -
Aspazijas nams Dubultos (celts 1903)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 1. jūlijā. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «www.jurmala.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2007. gada 9. septembrī. Arhivēts 2007. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Pēteris Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 141.—149. lpp.
- ↑ Northern Stars of the Seaside no Inga Sarma. Resort in Time. Jūrmala Case (angliski)
- ↑ Pastaigu maršruts Dubulti
- ↑ «Bijusī sanatorija „Marienbāde”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 9. jūnijā.
- ↑ Maršruts pa Dubultu, Jaundubultu un Pumpuru kultūrvēsturiskajiem centriem[novecojusi saite]