Pāriet uz saturu

Dunganu valoda

Vikipēdijas lapa
Dunganu valoda
Хуэйзў йүян
Valodu lieto: Centrālāzijā
Pratēju skaits: aptuveni 145 tūkstoši
Valodu saime: sinotibetiešu valodas
 sinītu valodas
  ķīniešu valoda
   Dunganu valoda 
Rakstība: kirilica
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: dng

Dunganu valoda (dunganu: Хуэйзў йүян, Huejzw jyjan) ir sinotibetiešu valodu saimes sinītu valoda, kurā runā dunganu kopienas Centrālāzijā. Tā pieder ķīniešu valodu grupai un ir cieši saistīta ar mandarīnu jeb ziemeļķīniešu valodas paveidiem, īpaši ar Ķīnas ziemeļrietumu Gaņsu un Šaaņsji apvidu runas formām. Dunganu valodu galvenokārt lieto Kirgizstānā un Kazahstānā, kā arī mazākās kopienās Uzbekistānā un Krievijā. Valoda izveidojās pēc tam, kad 19. gadsimtā daļa hueju musulmaņu iedzīvotāju no Ķīnas pārcēlās uz Krievijas Impērijas Centrālāzijas teritorijām. Dunganu valoda saglabāja vairākas ziemeļrietumu ķīniešu valodu īpatnības, vienlaikus attīstoties atšķirīgā sociālajā un kultūras vidē.

Atšķirībā no lielākās daļas ķīniešu valodu paveidu mūsdienu dunganu rakstu valoda tiek rakstīta kirilicā, nevis ķīniešu rakstzīmēs. Tās rakstu tradīcija 20. gadsimtā vairākkārt mainījās — sākotnēji tika izmantotas ķīniešu rakstzīmes un arābu raksts, vēlāk latīņu raksts, bet kopš padomju perioda nostiprinājusies kirilicas rakstība.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]