Dvietes pagasts
| Dvietes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Augšdaugavas novads |
| Centrs: | Dviete |
| Kopējā platība:[1] | 118,4 km2 |
| • Sauszeme: | 115,1 km2 |
| • Ūdens: | 3,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 465 |
| Blīvums (2022): | 4,0 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1863. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Dvietes pagasts Vikikrātuvē
| |
Dvietes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos Daugavas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Pilskalnes, Bebrenes, Nīcgales un Līksnas pagastiem, kā arī Jēkabpils novada Rubenes un Dunavas pagastiem.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alkšņupīte, Daugava, Dviete, Ilūkste, Juzīne, Malnupiete, Puntouka, Viesīte.
Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
19. gadsimtā Dvietes pagastā atradās Dvietes muiža (Dweeten) ar Janopoles pusmuižu (Jannopol), kurā atradās Kurzemes guberņas pēdējā tūka manufaktūra. 1864. gada uzcēla Dvietes katoļu baznīcas mūra ēku. Pirmā pasaules kara laikā cauri pagastam vairākus gadus gāja frontes līnija. Pēc 1920. gada agrārās reformas Dvietes muižu ar pusmuižām 2613 ha kopplatībā sadalīja 235 vienībās (jaunsaimniecībās). 1935. gadā Ilūkstes apriņķa Dvietes pagasta platība bija 106,5 km² un tajā dzīvoja 2296 iedzīvotāji.[4]
1945. gadā pagastā izveidoja Dvietes un Zariņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Dvietes ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Ilūkstes (1949-1962) un Daugavpils (1962-2009) rajonos. 1954. gadā Dvietes ciemam pievienots likvidētais Zariņu pagasts, 1959. gadā - Bebrenes ciema kolhoza «Līga» teritorija. 1961. gadā Dvietes ciema kolhoza «Gaisma» teritorija pievienota Bebrenes ciemam, bet 1964. gadā daļa teritorijas pievienota Dunavas ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dvietes pagastu pievienoja Ilūkstes novadam. 2021. gada Ilūkstes novadu iekļāva Augšdaugavas novadā.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas: Dviete (pagasta centrs), Glaudāni, Krapāniški, Munči, Perkuniški, Zarinki, Zvīdrāni.
Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Heinrihs Strods (1925—2012), latviešu vēsturnieks.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dvietes katoļu baznīca 
Dvietes katoļu baznīca 
Piemiņas akmens 
Krucifikss un skola 
Dievmāte
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
