Dz
Dz ir digrafs, kas tiek lietots latviešu valodā. Tas veidots no burtiem D un Z, kuri kopā apzīmē balsīgu alveolāru sibilanta afrikātu [d͡z]. Latviešu alfabētā dz netiek uzskatīts par atsevišķu burtu, bet gan par burtu kombināciju, kas apzīmē konkrētu skaņu.
Izruna
[rediģēt | labot pirmkodu]Dz apzīmē balsīgu alveolāru sibilanta afrikātu [d͡z]. Izrunas laikā mēles gals vispirms pieskaras zobu pauguriem (alveolārajai daļai aiz zobiem) un īslaicīgi aiztur gaisa plūsmu, veidojot pilnīgu aizvēršanos. Pēc tam gaisa plūsma tiek atbrīvota caur šauru spraugu, radot troksni, kas veido sibilantu daļu skaņai. Atšķirībā no līdzīgās nebalsīgās skaņas [t͡s], kas tiek izrunāta kā “c” latviešu valodā, dz ir balsīga skaņa — skaņas veidošanas laikā balss saites vibrē.