Dzeltējošā atmatene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dzeltējošā atmatene
Agaricus silvicola
Dzeltējošā atmatene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaDzeltējošā atmatene (A. silvicola)
Dzeltējošā atmatene Vikikrātuvē

Dzeltējošā atmatene (Agaricus silvicola jeb Agaricus sylvicola,[1] agrāk arī Psalliota silvicola) ir vidēji liela Latvijā bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Daži autori uzskata, ka tā ir tīruma atmatenes mežā augošā forma.[2]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmatenes atšķiras no mušmirēm ar savām lapiņām, kas vecumā kļūst tumšas
Dzeltējošā atmatene griezumā
Dzeltējošās atmatenes plīvura attīstības stadijas
  • Cepurīte: krāsa sākumā balta, vecumā dzeltenīgi brūngana, klāta ar sīkām zvīņām, iespiedumu vietās dzeltējoša, vecākām sēnēm brūnējoša. Forma sākumā gandrīz lodveida, vēlāk zvanveida un tad izplesti plakana. Uz cepurītes malas parasti saskatāmas daļējā plīvura atliekas. Platums līdz 8, reti līdz 12 un vairāk cm. Mīkstums balts, uz vecumu un bojājumu vietās viegli un lēni dzeltējošs, plāns, ar anīsa vai mandeļu smaržu un patīkamu garšu.
  • Lapiņas: sākumā gaiši pelēcīgas, vēlāk pelēki sārtas un vecākām sēnēm šokolādes vai violeti brūnas, ar baltām šķautnēm, brīvas, ciešas.
  • Kātiņš: netīri baltā krāsā, klāts ar sīkām zvīņām, iespiedumu vietās dzeltējošs vai brūnējošs, augšdaļā tievāks, pie pamatnes saplacināta bumbuļa veida paresninājums. Iekšpusē šūnains vai ar dobumu. Uz kātiņa parasti viendaļīgs nokarens plats gredzens ar zvīņainu apakšpusi, reizēm ar vecumā izzūdošu otro gredzenu. Garums līdz 10, reti 15 cm, resnums 1—2 cm.
  • Sporas: elipsoīdas, gludas, medus brūnas, masā purpura brūnas, ar dīgšanas atveri un eļļas pilienu katrā sporā, 4,5—6,5/3—4 µm.
  • Bazīdijas: četrsporu, 18—22/7—8 µm.
  • Cistīdas: vālesveida, 13/22—30 µm.[3][4]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nedzīvās zemsedzes saprotrofe. Aug trūdvielām bagātās augsnēs no jūlija līdz oktobrim dažādu tipu mežos, visbiežāk zem eglēm.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltējošā atmatene pieder pie dzeltējošo atmateņu grupas, kuras ir lielas, dzeltē iespiedumu vietās un ar to atšķiras no citām. Vēl šai grupā ietilpst tāpat ēdamās cildenā atmatene, tīruma atmatene, krīta atmatene, dižsporu atmatene, sajaukšanai ar kurām ir tīri zinātniska nozīme, un atsevišķi stāvošā indīgā atmatene, kuras mīkstums, īpaši kātiņa pamatnē, griezuma vietā koši dzeltē daudz stiprāk nekā citām atmatenēm un kurai ir nepatīkama smaka. Mušmires, ieskaitot ārēji līdzīgo un nāvīgi indīgo balto mušmiri, atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Species Fungorum
  2. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998., 156. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  3. V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 77. lpp.
  4. Музей природы Латвийской ССР, “Грибы. Каталог выставки”, Avots, 1988., 60. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]