Dzeltenbrūnā apšubeka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzeltenbrūnā apšubeka
Leccinum versipelle
Dzeltenbrūnā apšubeka
Klasifikācija
Valsts Sēnes (Fungi)
Nodalījums Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta Beku rinda (Boletales)
Dzimta Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints Lācīši (Leccinum)
Suga Dzeltenbrūnā apšubeka (L. versipelle)
Dzeltenbrūnā apšubeka Vikikrātuvē

Dzeltenbrūnā apšubeka (Leccinum versipelle jeb Leccinum testaceoscabrum, agrāk boletus rufescens) ir liela, Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Praksē bieži tiek jaukta ar tai līdzīgo sila lācīti, ar kuru ietilpst vienā lācīšu ģintī. Daļa mikologu uzskata, ka baltā apšubeka, kura atšķiras ar savu balto krāsu, nav patstāvīga suga, bet tikai dzeltenbrūnās apšubekas albīnā forma.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenbrūnā apšubeka Polijā
  • Cepurīte: krāsa oranždzeltena, ķieģeļsarkana vai dzeltenbrūna. Platums līdz 15, reti 20—30 cm. Forma sākumā gandrīz apaļa, vēlāk plakani izliekta līdz polsterveidam. Virsmiziņa gluda vai samtaina, jaunām sēnēm ar robainu nokarenu maliņu. Mīkstums balts, blīvs, ar patīkamu smaržu un garšu, vēlāk iegūst violetu vai netīri bālganu nokrāsu, griezumu vietās sārtojas, pēc tam satumst.
  • Stobriņi: zilganpelēki vai dūmu pelēki, viegli atdalāmi no cepurītes. Atveres mazas, apaļas, pelēcīgas, pelēkbrūnas vai dzeltenbrūnas, iespiedumu vietās kļūst tumši brūnas.
  • Kātiņš: garš, blīvs, cilindrisks vai nedaudz pie pamata paresnināts, ar blīvām neregulārām melnganām pārslām.. Garums līdz 20 cm, resnums 2—4,5 cm.
  • Sporas: vārpstveida-elipsoīdas, gludas, dzeltenīgas, masā dzeltenīgi brūnganas, 10—16/3,5—5 µm.[1] [2] [3] [4]
  • Bazīdijas: četrsporu.
  • Cistīdas: vārpstveida, bezkrāsainas, 30—50/9—12 µm.

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikorizas sēne. Aug mitros mežos zem bērziem, pēc dažiem avotiem arī zem eglēm no jūnija līdz septembrim, pa vienai vai grupās. Biežāk izvēlas skābas augsnes un jaunaudzes.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama dažādos veidos.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļoti līdzīga sila lācītim, kurš aug zem priedēm un tās cepurīte dzeltenīgi oranža. Tāpat diezgan līdzīga ozolu lācītim, kurš aug zem ozoliem un tā cepurīte sarkani oranža. Visas šīs sugas no pārtikas viedokļa ir līdzvērtīgas, tāpēc to atšķiršanai ir nozīme tikai no zinātniskā skatupunkta.[5]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 59. lpp.
  2. Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 204. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
  3. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 197. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  4. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 158. lpp.
  5. Apraksts sēnes.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]