Dzelveskalna atsegumi un alas
| Dzelveskalna atsegumi un alas | |
|---|---|
 Eņģeļu ala | |
  Dzelveskalna atsegumi un alas | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta |
 Skaņkalnes pagasts, Valmieras novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°51′45″N 25°00′38″E / 57.862427°N 25.010667°EKoordinātas: 57°51′45″N 25°00′38″E / 57.862427°N 25.010667°E |
| Vispārējā informācija | |
| Tips | atsegums |
| Vecums | D2 Živeta, Burtnieku svīta |
 Dzelveskalna atsegumi un alas Vikikrātuvē | |
Dzelveskalna atsegumi un alas ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, dabas parka Salacas ieleja teritorijā. Tās atrodas 1 kilometru lejpus Bezdelīgu klintīm.
Dabas pieminekli veido Dzelves kalna nogāze, kas ir Salacas ielejas kreisā pamatkrasta nogāze. Dzelveskalna atsegumu joslas garums sasniedz 427 metri, lielākais atsegumu augstums ir 12 metri. Lielākais no atsegumiem ir Eņģeļu alas atsegums, kas atrodas joslas vidusdaļā un ir 87 metrus garš un 12 metrus augsts.
Kopā klintīs ir 4 alas: Jaunā ala, Taisnā ala, Oļu avotiņa ala un Jāņa (Lapsu) ala, kādreiz bijusi arī Upurala. Sekojot upes tecei pēc četrām alām nākamā lielākajā atsegumā ir Eņģeļu ala, kas patiesībā ir plaša (7,8 metri augsta, 6 metrus gara) un ainaviski izcila niša. Šī ir tūristu apmeklētākā vieta starp visām Dzelveskalna alām. No alas iztek avotiņš.[1]
Alas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jaunā ala ir pirmā no alām nākot no upes augšteces. Alas garums ir 5,5 metri, zema ieeja, bet iekšā griestu augstums paplašinās līdz pat 2 metriem. Ala ir bīstama, jo pirmajos 2 metros alas griesti ir ļoti nestabili. Pastāv pieņēmums, ka avots, kas tek cauri alai, veidojis bijušo Upuralu.
- Taisnā ala, atrodas lejpus Jaunās alas. Alas garums ir 8,5 metri, tā sākas ar priekštelpu, kuras platums ir 2,7 metri un griestu augstums 4,2 metri. No alas izplūst mazs avots.
- Oļu avotiņa ala atrodas lejpus Taisnās alas. Alas garums ir 4,5 metri (1988. gada mērījumi), griestu augstums 1 metrs un platums 1,5 metri. Alas grīda, pa kuru no pazemes izplūst prāvs avots, klāta oļiem.
- Jāņa (Lapsu) ala jeb Līkā ala. Garākā no Dzelveskalna alām ar garumu 16 metri. Ala sākas ar istabu (platums 3,2 metri un griestu augstums ir 3,7 metri) dziļāk ala pārvēršas par zemu eju, kuras galā ir stāvs kāpums uz augšu.
- Upurala, atradās netālu no Jaunās alas. Ala sabrukusi 20. gadsimta 70. gados. Pastāv pieņēmums, ka avots, kas tek cauri Jaunajai alai, veidojis Upuralu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Dzelveskalna atsegumi un alas». Dabas aizsardzības pārvalde. Skatīts: 2023. gada 15. maijā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzelveskalna atsegumi un alas.- Dabas aizsardzības pārvalde. Dzelveskalna atsegumi un alas