Dzelzceļa elektrifikācija

Mantes-la-Jolie-Cherbourg dzelzceļš Francijā savieno Lielo Parīzi un Normandiju, tas ir elektrificēts, izmantojot gaisvadu līnijas ar 25 kV maiņstrāvu 50 Hz

Dzelzceļa elektrifikācija ir process, kurā dzelzceļa transporta sistēma tiek aprīkota ar elektrisko barošanas infrastruktūru, lai darbinātu vilcienus ar elektrību, nevis ar dīzeļdegvielu vai citu fosilo kurināmo. Elektrifikācija uzlabo dzelzceļa efektivitāti, samazina ekspluatācijas izmaksas un rada mazāku vides piesārņojumu salīdzinājumā ar dīzeļvilcieniem.

Elektrifikācijas sistēmas

Dzelzceļa elektrifikācijas sistēmas var atšķirties pēc strāvas veida un sprieguma. Galvenās elektrifikācijas sistēmas ir:

• Maiņstrāvas sistēmas (AC) – parasti izmanto augstsprieguma līnijas, piemēram, 15 kV 16,7 Hz vai 25 kV 50 Hz, kas nodrošina augstu energoefektivitāti un ir izplatītas Eiropā un Āzijā.
• Līdzstrāvas sistēmas (DC) – biežāk sastopamas vecākās elektrificētās līnijās, piemēram, 600 V, 750 V, 1,5 kV vai 3 kV, un ir populāras piepilsētas transporta tīklos.
• Hibrīdās un alternatīvās sistēmas – ietver akumulatoru un ūdeņraža tehnoloģijas, kas tiek izmantotas vietās, kur tradicionāla elektrifikācija nav ekonomiski izdevīga.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzelzceļa elektrifikācija.