Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte

Vikipēdijas lapa
Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Zemitāni—Rīga
Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte posmā Sarkandaugava—Mangaļi

Zemitāni—Skulte (neoficiāls nosaukums – Rīga—Skulte) ir dzelzceļa līnija Latvijā. Līnija no Zemitāniem ir 52 km gara (no Rīgas – 56 km). Līnijā pastāv galvenokārt piepilsētas elektrovilcienu satiksme, maršrutos Rīga—Carnikava, Rīga—Saulkrasti, Rīga—Skulte. Brauciena ilgums no Rīgas līdz Skultei ar elektrovilcienu ir 1 stunda un 8–9 minūtes (atkarīgs no reisa). Regulāra kravas vilcienu satiksme pastāv līdz Ziemeļblāzmai, aiz Ziemeļblāzmas kravas vilcieni kursē samērā reti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1872. gadā Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība uzbūvēja Mīlgrāvja dzelzceļu, bet no 1894. gada līnija pārgāja valsts īpašumā. 1937. gadā izbūvēja līnijas turpinājumu līdz Rūjienai. 1957. gadā elektrificēja posmu Rīga—Mangaļi, nākamajā gadā elektrifikāciju pabeidza līdz Saulkrastiem.[1] 1971. gadā elektrificēja posmu Saulkrasti—Zvejniekciems, bet 1991. gadā – posmu Zvejniekciems—Skulte.[2] Pēc posma Skulte—Rūjiena slēgšanas to dēvē par līniju Zemitāni—Skulte.

Stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd dzelzceļa līnijā Latvijas teritorijā ir 20 stacijas un pieturas punkti. 8 stacijas vai pieturas atrodas Rīgas pilsētā (Rīga—Vecāķi), 6 – Carnikavas pagastā, 3 – Saulkrastu pagastā, 2 – Skultes pagastā un 1 – Saulkrastos.

  1. Zemitāni (Rīga)
  2. Brasa (Rīga)
  3. Sarkandaugava (Rīga)
  4. Dauderi (Rīga)
  5. Mangaļi (Rīga)
  6. Ziemeļblāzma (Rīga)
  7. Vecdaugava (Rīga)
  8. Vecāķi (Rīga)
  9. Kalngale (Carnikavas pagasts)
  10. Garciems (Carnikavas pagasts)
  11. Garupe (Carnikavas pagasts)
  12. Carnikava (Carnikavas pagasts)
  13. Gauja (Carnikavas pagasts)
  14. Lilaste (Carnikavas pagasts)
  15. Inčupe (Saulkrastu pagasts)
  16. Pabaži (Saulkrastu pagasts)
  17. Saulkrasti (Saulkrasti)
  18. Ķīšupe (Saulkrastu pagasts)
  19. Zvejniekciems (Skultes pagasts)
  20. Skulte (Skultes pagasts)

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga : Jumava, 2009, 187. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
  2. Latvijas dzelzceļu līnijas Arhivēts 2014. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē. — Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]