Dzelzceļu iela
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Dzelzceļa iela.
| Dzelzceļu iela | |
|---|---|
.JPG) Baltijas Starptautiskās akadēmijas filiāles ēka | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Daugavpils |
| Apkaime | Gajoks |
| Garums | 688 metri |
| Joslu skaits | 1—2 |
| Segums | asfalts, grants |
 Dzelzceļu iela Vikikrātuvē | |
Dzelzceļu iela ir iela Daugavpilī, Gajoka apkaimē. Dzelzceļu iela sākas krustojumā ar 18. novembra ielu, ved dienvidaustrumu un dienvidu virzienā un beidzas Daugavas krastā, krustojumā ar Bruģu ielu. Dzelzceļu ielā ir daudzveidīga, pārsvarā dzīvojamā apbūve.
Ielas kopējais garums ir aptuveni 688 metri, sarkano līniju platums ir 13 metri.[1] Gandrīz visā garumā, no sākuma līdz krustojumam ar Fabrikas ielu, Dzelzceļu ielai ir asfalta segums un divas braukšanas joslas, bet tālāk ir grants segums un viena josla. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Dzelzceļu ielu nekursē.
Ielas nosaukums laika gaitā nav mainījies, bet agrāk tika lietota vienskaitļa forma Dzelzceļa iela, līdzīgi ielām citās pilsētās.[2]
Ievērojami objekti
[labot | labot pirmkodu]- Nr. 3 — Baltijas Starptautiskās akadēmijas Daugavpils filiāle.
- Nr. 9A — mēbeļu veikals-noliktava "Gigant".
- Nr. 18A — bijušais kultūras nams "Celtnieks", vēlāk naktsklubs "Lidadis" un kultūras centrs "Vaļasprieks" (uzcelts 1978. gadā, pašlaik — pamestā ēka).[3]
- Nr. 22/24 — divstāvu dzīvojama ēka eklektisma stilā, celta 19. gadsimta beigās. 1920. gados šeit atradās baltkrievu ģimnāzijas internāts un baltkrievu krājkase. Pēc kara te izvietojās dažādas celtniecības organizācijas.[4]
Ielu savienojumi
[labot | labot pirmkodu]Dzelzceļu iela ir savienota ar šādām ielām:
- 18. novembra iela (T veida krustojums)
- Februāra iela
- 1. Preču iela
- Nometņu iela
- Vidus iela / Podnieku iela
- Fabrikas iela
- Bruģu iela (T veida krustojums)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums». Daugavpils pilsētas dome. 2020. gada 29. janvārī. 85. lpp. Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
- ↑ V. Salnais, A. Maldrups. Pilsētu apraksti. 3. daļa. Rīga : Valsts statistiskās pārvaldes izdevums, 1936. 230. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 15. martā. Skatīts: 2025. gada 16. februārī.
- ↑ «Daugavpils. Kultūras nama "Celtnieks" būvniecība. Teritorijas sakopšanas talka». Zudusilatvija.lv. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Skatīts: 2025. gada 29. augustā.
- ↑ Гесель Маймин. «Казармы в городе». Forums "GoroD" (krievu). Skatīts: 2025. gada 8. septembrī.
 | Šis ar Daugavpili saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |