Dzelzs(II) hlorīds

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Dzelzs (II) hlorīds)
Jump to navigation Jump to search
Dzelzs(II) hlorīds
Iron(II)-chloride-xtal-3D-SF-A.png
Dzelzs(II) hlorīda kristālrežģis
Eisen(II)-chlorid-Tetrahydrat.jpg
Nedaudz oksidējies dzelzs(II) hlorīda tetrahidrāts
Citi nosaukumi dzelzs dihlorīds
CAS numurs 7758-94-3
16399-77-2 (dihidrāts)
13478-10-9 (tetrahidrāts)
Ķīmiskā formula FeCl2
Molmasa 126,751 g/mol
Blīvums 3160 kg/m3
Kušanas temperatūra 677 °C
Viršanas temperatūra 1023 °C
Šķīdība ūdenī 64,4 g/100 mL (10 °C),
68,5 g/100mL (20 °C),
105,7 g/100 mL (100 °C)

Dzelzs(II) hlorīds jeb dzelzs dihlorīds (FeCl2) ir divvērtīgās dzelzs un sālsskābes sāls. Tīrs dzelzs dihlorīds ir bezkrāsaina kristāliska viela, kas gaisā kļūst dzeltenīga, jo veidojas dzelzs trihlorīds. Uzsūcot gaisā esošo ūdeni, dzelzs dihlorīds kļūst zaļgans. Dzelzs(II) hlorīds labi šķīst ūdenī, spirtā, acetonā, nešķīst ēterī. No ūdens šķīdumiem zem 12,3 °C izkristalizējas kristālhidrāts FeCl2 · 6H2O; no 12,3 °C līdz 76,5 °C — FeCl2 · 4H2O; virs 76,5 °C — FeCl2 · 2H2O, kas temperatūrās virs 120 °C pāriet monohidrātā FeCl2 · H2O. Dzelzs(II) hlorīda tetrahidrāts ir zilganzaļi, gaisā izplūstoši monoklīni kristāli.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzs dihlorīda kristāli mēģenē

Dzelzs(II) hlorīds rodas, iedarbojoties uz dzelzi ar sālsskābi vai hlorūdeņradi:

Fe + 2HCl → FeCl2

Bezūdens dzelzs dihlorīdu iegūst, laižot hlorūdeņradi pāri nokaitētām dzelzs skaidiņām. Tas rodas arī, karsējot dzelzs(III) hlorīdu ūdeņraža plūsmā:

2FeCl3 + H2 → 2FeCl2 + 2HCl

Dzelzs dihlorīda šķīdumu iegūst, sālsskābei reaģējot ar dzelzs(II) oksīdu vai hidroksīdu:

FeO + 2HCl → FeCl2 + H2O
Fe(OH)2 + 2HCl → FeCl2 + 2H2O

Laboratorijas apstākļos tīru dzelzs(II) hlorīdu iegūst, pievienojot dzelzs pulveri metanola un koncentrētas sālsskābes maisījumam un radušos metanola solvātu izkarsējot vakuumā pie 160 °C.[1] Analoģiski var iegūt arī tīru dzelzs dibromīdu un dzelzs dijodīdu.

Cita laboratorijas metode ir hlorbenzola reakcija ar dzelzs(III) hlorīdu[2]:

2FeCl3 + C6H5Cl → 2FeCl2 + C6H4Cl2 + HCl

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzs dihlorīdu var oksidēt ar hloru līdz dzelzs(III) hlorīdam (reakcija ir apgriezeniska):

2FeCl2 + Cl2 → 2FeCl3

Laižot hloru cauri dzelzs dihlorīda šķīdumam, iegūst dzelzs trihlorīda kristālhidrātu.

Sauss dzelzs(II) hlorīds sildot gaisā viegli oksidējas līdz dzelzs(III) hlorīdam.

Ar elektropozitīvāko metālu hlorīdiem dzelzs(II) hlorīds veido dubultsāļus, ko var uzskatīt par kompleksajiem savienojumiem — tetrahloroferātiem(II), kuru anjona formula ir [FeCl4]2−.[3]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmanto dzelzs(III) hlorīda iegūšanai, kā arī juvelierizstrādājumu apstrādei. Medicīnā lieto par dzelzs preparātu dzelzs deficīta izraisītas anēmijas profilaksē un ārstēšanā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. G. Winter; Thompson, D. W.; Loehe, J. R. (1973). "Iron(II) Halides". Inorg. Synth. 14: 99–104. doi:10.1002/9780470132456.ch20.
  2. P. Kovacic and N. O. Brace (1960). "Iron(II) Chloride". Inorg. Synth. 6: 172. doi:10.1002/9780470132371.ch54.
  3. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том II. Москва, Издательство иностранной литературы, 1966, lpp. 298. (krieviski)