Dzimtes identitāte

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Dzimumidentitāte)

Dzimtes identitāte ir jēdziens psiholoģijā un socioloģijā kas raksturo dzimti. To parasti apraksta kā katra personīgo sajūtu, ka esi vīrietis vai sieviete, kas galvenokārt sastāv no piederības sajūtas kādai cilvēku kategorijai – vīriešiem vai sievietēm. Visām sabiedrībām ir dzimtes kategoriju kopums, kas kalpo par pamatu sociālās identitātes izveidošanai attiecībā uz citiem sabiedrības locekļiem. Lielākajā daļā sabiedrību pastāv pamata dalījums starp dzimtes īpašībām, kas ir saistītas ar vīriešiem un sievietēm. Tomēr, visās sabiedrībās ir atsevišķi cilvēki, kuri neidentificējas ar atsevišķiem (vai visiem) dzimtes aspektiem, kas tiek piedēvēti viņu dzimumam.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākajā daļā rietumu sabiedrību, pastāv dzimtes binārisms, sociāls sadalījums, kas "uzspiež" pakļaušanos idejai, ka vīrišķība un sievišķība ir dzimuma un dzimtes izteiksmes aspekti: bioloģiskais dzimums, dzimtes identitāte un dzimtes izpausme. Dažās sabiedrībās pastāv trešā dzimuma kategorijas, kuras kā pamatu dzimtes identitātei var izmantot cilvēki, kurus neapmierina dzimte, kura parasti tiek saistīta ar viņu dzimumu.[nepieciešama atsauce] Dažās sabiedrībās piederība jebkurai dzimtei ir cilvēkiem pieejama neatkarīgi no viņu dzimuma.

Dzimtes identitāte parasti izveidojas līdz trīs gadu vecumam, un vēlāk to ir ļoti grūti mainīt. Šī attīstība parasti beidzas ap 4 līdz 6 gadu vecumu. Dzimtes identitāti var ietekmēt apkārtējie, saskarsme ar apkārtējiem, kā arī bērna personiskās intereses. Dzimtes izprašanu var sadalīt četrās daļās: (1) dzimtes jēdziena izprašana, (2) dzimtes lomu un stereotipu apzināšana, (3) identificēšanās ar vecākiem un (4) dzimtes priekšrocības izveidošana. Piecus gadus vecs bērns var identificēties kā zēns vai meitene, lai gan viņš vēl pilnībā nesaprot dzimtes nozīmi. Dzimtes identitāte izveidojas bērniem meklējot sociālus mājienus un apstiprinājumu no citiem, balstoties uz dzimti, ar kuru bērns identificējas, lai gan bērnos dzimtes identitāte ir ļoti plūstoša. Pētījumi liecina, ka bērnos dzimtes identitāte attīstās trīs noteiktos posmos: pirmsskolas vecumā viņi iemācās sabiedrībā noteiktās dzimtes iezīmes; otrais posms ir nostiprināšanās, kad 5-7 gadu vecumā identitāte kļūst nemainīga; pēc šīs nemainības augstākā līmeņa sasniegšanas atgriežas plūstamība un sociāli noteiktās dzimtes lomas mazāk vai vairāk atslābst.

Dzimtes identitāte, izskats un hromosomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan dzimtes identitāte sākotnēji bija medicīnas termins, ko izmantoja, lai paskaidrotu dzimummaiņas operāciju sabiedrībai, mūsdienās to visbiežāk var atrast psiholoģijā. Lai gan dzimtes identitātes izveides process nav pilnībā izprasts, ir ierosināti vairāki faktori, kas varētu ietekmēt tās attīstību. Bioloģiskie faktori, kas varētu ietekmēt dzimtes identitāti, ietver pirms un pēc dzimšanas hormonu daudzumu un ģenētisko uzbūvi.

Sociālie faktori, kas varētu ietekmēt dzimtes identitāti, ietver idejas saistībā ar dzimtes lomām, kuras bērnam nodod ģimene, autoritāras figūras, plašsaziņas līdzekļi un citi cilvēki, kas ietekmē bērna dzīvi. Vēl kāds faktors, kuram ir nozīmīga loma dzimtes identitātes procesā, ir valoda. Ir veidi, kādos konkrēti vārdi tiek saistīti ar noteiktām dzimtēm. Tāpēc bērni, mācoties valodu, iemācās atdalīt vīrišķīgās un sievišķīgās iezīmes un zemapziņā maina savu uzvedību, lai atbilstu šīm iepriekš noteiktajām lomām. Dzimtes identitāti arī ietekmē sociālā iemācīšanās teorija, kurā tiek pieņemts, ka bērni attīsta savu dzimtes identitāti, vērojot un imitējot ar dzimti saistītu uzvedību, pēc tam tiekot atalgoti vai sodīti par konkrēto uzvedību. Dažkārt personas dzimtes identitāte var nesakrist ar bioloģisko dzimumu, kā rezultātā šis cilvēks var ģērbties un/vai uzvesties sabiedrībai nepieņemamā veidā; šādu dzimtes izpausmi mēdz raksturot kā plūstošu vai transdzimuma.

Daudzi cilvēki sevi uzskata par cisdzimtes personām, tas ir, par piederošiem pie vīrišķās vai sievišķās dzimtes, kas sakrīt ar viņiem piešķirto dzimumu – vīrieti vai sievieti. Līdz 20. gs. cilvēka dzimumu noteica tikai pēc dzimumorgānu izskata, bet, rodoties sapratnei par hromosomām un gēniem, tos sāka izmantot, lai palīdzētu noteikt dzimumu. Cilvēkiem, kuri pēc dzimuma tiek uzskatīti par sievietēm, ir sieviešu dzimumorgāni un divas X hromosomas. Tiem, kuri pēc dzimuma tiek uzskatīti par vīriešiem, ir vīriešu dzimumorgāni un viena X, viena Y hromosoma. Tomēr retākos gadījumos cilvēkiem ir hromosomu, hormonu un dzimumorgānu kombinācijas, kas neatbilst tradicionālajām “vīrieša” un “sievietes” definīcijām. Atsevišķām personām var būt arī vairāk nekā tikai viena veida dzimumorgāni.

Mūsdienu uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedrība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

21. gadsimta paaudze ir pirmā paaudze, kura mazāk vai vairāk pieņem to, ka zēni var spēlēties un ģērbties tradicionāli ar meitenēm paredzētām lietām. Bērniem vairāk tiek atļauts būt “pa vidu” starp tradicionālajām dzimtes izpausmēm, ar nodarbēm un rotaļlietām no visa dzimtes spektra.[nepieciešama atsauce]

Medicīnā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2014. gada mazliet ir mainījušies viedokļi un radušās jaunas nesaskaņas par to kā labāk apieties ar cilvēkiem, kuru dzimtes piederība neatbilst viņu dzimumam. Daudzi medicīniskās sabiedrības locekļi, kā arī arvien lielāks skaits vecāku, vairs neatbalsta koriģējošās terapijas. Tā vietā, daudzi psihologi un psihiatri iesaka iedrošināt dzimtes neitralitāti, kurā cilvēkus neatšķir pēc dzimtes.[nepieciešama atsauce] Tiek uzskatīts, ka tādā veidā bērni būs apmierinātāki ar sevi un savām jūtām. No otras puses daudzi mediķi uzskata, ka bērnu attīstībā vajadzētu iejaukties, ja viņi nepakļaujas dzimtes lomām. Viņi uzskata, ka stereotipiskas, dzimtei specifiskas rotaļlietas un spēles iedrošinās bērnus uzvesties atbilstoši tradicionālajām dzimtes lomām.