Džeralds Darels

Labs raksts
Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par dabas pētnieku. Par viņa brāli, rakstnieku un dzejnieku skatīt rakstu Lorenss Darels.
Džeralds Darels
Gerald Durrell
Džeralds Darels
Personīgā informācija
Dzimis 1925. gada 7. janvārī
Valsts karogs: Britu Indija Džamšedpūra, Britu Indija (tagad Karogs: Indija Indija)
Miris 1995. gada 30. janvārī (70 gadi)
Valsts karogs: Džērsija Sentheljera, Džērsija
Vecāki Lourenss Semjuels Darels
Luīza Florensa Darela
Brāļi Lorenss, Leslijs
Māsas Margarita
Dzīvesbiedre Džekija Darela (precēti 1951-1979)
Lī Darela (apprecējās 1979)
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, zoologs
Slavenākie darbi "Mana ģimene un citi zvēri"

Džeralds Malkolms Darels (Gerald Malcolm Durrell, dzimis 1925. gada 7. janvārī, miris 1995. gada 30. janvārī) bija britu zoologs, dabas pētnieks un aizstāvis, rakstnieks, vairāku televīzijas programmu vadītājs, kā arī Džērsijas zoodārza, Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta un Maurīcijas savvaļas fonda dibinātājs. Darels sarakstījis 38 grāmatas un uzņēmis vairāk nekā 30 filmas. Visplašāk pazīstams kā autobiogrāfisku grāmatu autors.

Galvenais Darela tresta izveidošanas mērķis bija nebrīvē pavairot un saglabāt apdraudētas sugas, lai vēlāk, iestājoties labvēlīgākai situācijai, to populācijas varētu atjaunot vēsturiskajā areālā. Labi pazīstams rakstnieks ir arī Darela vecākais brālis Lorenss Darels.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrā bērnība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis kā jaunākais četru bērnu ģimenē Džamšedpūrā Britu Indijā, kur tēvs strādāja par inženieri paša dibinātā kompānijā.[1] Viņa vecāki bija angļu — īru izcelsmes. Savās autobiogrāfiskajās grāmatās Džeralds apgalvoja, ka atceras daudz ko no šajā pilsētā pieredzētā, ieskaitot savu pirmo zoodārza apmeklējumu. Patiesībā šajā laikā Džamšedpūrā zoodārza nebija, un Džerijam bija tikai 14 mēnešu, kad ģimene šo pilsētu atstāja. Taču fakts ir tas, ka viņam kopš agras bērnības bija fotogrāfiska atmiņa. Viens no pirmajiem redzējumiem, kuru Darels pieminēja visu mūžu, bija viņa prieks par diviem ceļmalas grāvī ieraudzītiem gliemežiem gaišā kafijas krāsā ar šokolādes brūnām svītrām. Aukle šos gliemežus nosauca par netīriem un pretīgiem, bet Džerijam tie šķita brīnumjauki.

Pirmais zoodārzs, kuru Džeralds apmeklēja, bija Lahorā (mūsdienu Pakistānā). Lai arī no šaurajiem būriem nāca asa amonjaka smaka, redzētais viņu acumirklī aizgrāba. "Ja es šādu zoodārzu redzētu šodien, uzreiz pieprasītu tā slēgšanu, bet kā bērnam man tā kļuva par maģisku vietu". Darels atceras, ka kopš tās reizes uz jautājumu, kurp viņš gribētu doties, vienmēr atbildējis: "Uz zoodārzu!". Ja šī vēlme nav tikusi apmierināta, tad brēcis tā, ka viņu varēja dzirdēt no Everesta virsotnes līdz Bengālijas līcim. Pēc tēva nāves 1928. gadā ģimene atgriezās Anglijā un apmetās Londonas dienvidu daļā.

Astoņu gadu vecumā māte aizveda Džeriju uz vietējo skolu. Taču viņu neinteresēja mācības, futbols šķita garlaicīgs, vingrošanas un peldēšanas stundas nepieņemamas, un galu galā mātei nācās deviņus gadus veco Džeraldu no skolas izņemt. Ar to arī Darela izglītības iegūšana bija beigusies, un viņš varēja atgriezties pie iemīļotā laika pavadīšanas veida, ieskaitot spēlēm ar suni un dažādu sīku dzīvnieciņu vākšanas. Vēlāk Darels šajā sakarā augstu novērtēja mātes attieksmi, rakstīdams, ka viņa ļāva bērniem dzīvot, un visi viņas padomi vienmēr beidzās ar vārdiem: "Bet jebkurā gadījumā, mīļais, tev jārīkojas tā, kā tu pats uzskati par vajadzīgu".

Darela biogrāfijas autors Daglass Botings uzskata, ka formālās izglītības trūkums deva viņam iespēju attīstīt savu prātu, iztēli un izdomu patstāvīgi, aizraujoties ar to, kas viņam interesēja, un nepievēršot uzmanību tam, kas šķita garlaicīgs un nevajadzīgs. Arī savu dzīves mērķi Darels varēja nospraust oriģinālāk nekā formāli izglītots cilvēks. Bērnībā dotās attiecības ar dabu viņš līdz pat mūža beigām tvēra ar pateicību un mīlestību.[1]

Dzīve Korfu salā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā pēc Džeralda vecākā brāļa Lorensa ieteikuma Dareli pārcēlās uz Grieķijai piederošo Korfu salu. Tajā laikā salā nebija lidostas, lielu šoseju, viesnīcu, tūristu pūļu un elektrības. Džeraldam pieci saulainajā Korfu pavadītie gadi bija gandrīz pilnīgas brīvības caurstrāvots laiks, kuru pavadīja pastaigas un nebeidzami atklājumi vietējā dzīvnieku pasaulē. Šeit Džerijs aizrautīgi iesāka kolekcionēt dzīvniekus un to mazuļus.

Par vienu no viņa un visas ģimenes mūža draugu, padomdevēju un skolotāju kļuva grieķu ārsts, dzejnieks, rakstnieks un biologs Teodors Stefanidis. Viņš Džerijam sniedza sistemātiskas zināšanas bioloģijā, pacietīgi un izsmeļoši atbildēja uz nebeidzamajiem jautājumiem un izturējās kā pret līdzīgu. Vēlāk, grāmatā "Putni, zvēri un radinieki", Darels par viņu rakstīja: "Teodors bija ievērojamākais cilvēks, kādu man jebkad gadījies satikt,— un tagad, trīsdesmit trīs gadus vēlāk, es joprojām domāju tāpat". Darels visas dzīves garumā uzturēja sakarus ar Teodoru. 1983. gada februārī, pāris mēnešus pirms savas nāves, Teodors piedalījās angļu televīzijas raidījumā "This is Your Life", kur ar cieņu runāja par Džeraldu.

Korfu Džerijs nonāca pie secinājuma, ka eksistē fundamentāls morāles likums, saskaņā ar kuru visām sugām ir tiesības pastāvēt. Viņam bija sarežģīti mācīties bioloģiju, kā tolaik bija pieņemts. Darels nespēja nogalināt un ķidāt dzīvniekus, lai izprastu tā uzbūvi un klasifikāciju. "Es vēlos dzīvot blakus dzīviem radījumiem,— krietni vēlāk viņš teica,— nevis bāzt tos spirta pudelēs!"

Dareli pameta Korfu 1939. gadā. Šim dzīves posmam Darels veltījis trīs grāmatas: "Mana ģimene un citi zvēri", "Putni, zvēri un radinieki" un "Dievu dārzs". Kad pēc gadiem Darels atkal aizbrauca uz Korfu, viņš atzinās sievai, ka gribot padarīt sev galu, ieraudzījis, par ko viņa bērnības paradīzi pārvērtusi tūrisma industrija. Darels jutās vainīgs, ka ar savām grāmatām radījis cilvēkos interesi par šo salu.

Darbs Londonas zooveikalā un Vipsneidas zoodārzā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darels Askānijas Novas rezervātā Ukrainā.

1941. gadā 16 gadu vecumā Džerijs iekārtojās darbā zooveikalā Londonā, bet pēc trīs gadiem sāka strādāt Vipsneidas zoodārzā Bedfordšīras grāfistē. Vipsneidā viņš ieguva ne tikai pieredzi darbā ar dzīvniekiem, bet arī sapratni, ka zoodārziem jābūt par pavairošanas un patvēruma vietu arvien pieaugošajam apdraudēto sugu skaitam. Tās bija tam laikam vēl pilnīgi svešas idejas. 1946. gadā Džerijs pameta Vipsneidu, "cieši apņēmies tikt pie sava zoodārza", kas "kalpotu par dzīvnieku rezervātu, par apdraudēto sugu patvēruma vietu, kur iznīkstošo sugu dzīvniekus varētu turēt un pavairot, lai tie nepazustu no zemes virsas, kā tas jau noticis ar dodo, kvagu un klejotājbalodi". Vipsneidā pavadītais laiks aprakstīts grāmatā "Zvēru sabiedrībā", savukārt Londonas zooveikalā — vienā no grāmatas "Plekstes filejas" nodaļām.

Pirmās ekspedīcijas un rakstniecības sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1947. līdz 1950. gadam Darels devās trīs dzīvnieku vākšanas ekspedīcijās uz Britu Kamerūnu (tagadējā Kamerūna) un Gajānu. Kara posts nebija gājis secen arī daudziem zoodārziem, un tiem vajadzēja papildināt savas kolekcijas. Finansiāli ekspedīcijas izrādījās neveiksmīgas. Grāmatā "Šķirsta jubileja" viņš atceras: "Šī karjera nebija ilga, jo es atklāju, ka lielākā daļa šādu sagādnieku nodarbojās vienīgi ar to, ka divdesmit radījumus iestūķēja vienam paredzētā būrī un tad izdzīvojušos pārdeva par divkāršu cenu... Ar šāda veida tirdzniecību es nodarboties nespēju, mani būri bija plaši un dzīvnieki labi aprūpēti,— un tādēļ arī es zaudēju visu naudu".

Pirmajās divās ekspedīcijās Darels zvēru ķeršanu savienoja ar medībām. Kamerūnā viņš ādas krāsas dēļ automātiski tika pieskaitīts koloniālās sabiedrības elitei. Vietējiem medniekiem Darels pieprasīja, lai tie viņu pieklājīgi sveicina. Tolaik, lai izvairītos no nepatikšanām, šāda nerakstīto koloniālo noteikumu ievērošana bija obligāta. Biežo garastāvokļa maiņu dēļ viņš varēja būt gan brīnišķīgs sarunu biedrs, gan rupjš un valdonīgs. Tomēr pēc septiņiem Kamerūnā pavadītajiem mēnešiem viņš atgriezās ne tikai ar vairāk nekā 200 iegūtiem dzīvniekiem, bet arī kā personība, kas tikusi vaļā no Anglijas sabiedrības mietpilsoniskajiem ierobežojumiem. Kamerūnā Darela namatēvs un vietējais valdnieks, Bafutas Fons Ačirimbi II svētku laikā piedāvāja tam par sievu vienu no savām meitām. Pārbijies Džerijs 'pirmoreiz ievēroja, cik daudz vīriem pūlī ir šķēpi'. Darels laipni pateicās, un piedāvājumu noraidīja samelojot, ka ir jau precējies, bet 'muļķīgie Anglijas paradumi diemžēl' aizliedz būt precētam ar divām sievām.[2]

1949. gadā savā otrajā ekspedīcijā uz Kamerūnu jau devās cits Darels, brīvs no impēriskās augstprātības un iemīlējies Āfrikas dabā un iedzīvotājos. Viņa dzīvi 24 gadu vecumā varēja apraut indīgas Āfrikas čūskas kodiens. Par laimi, Džeralds paspēja nokļūt līdz angļu ārstam, kurš dzīvoja 40 jūdzes no notikuma vietas, un kuram bija serums. Pēc šī gadījuma viņš pārgalvīgi naktī nolaidās ar virvi Gabonas odžu pilnā bedrē. Tik pēc pusstundas, izvilkts ar noķerto odžu pilnu maisu, Darels apzinājās, cik neprātīgam riskam bija sevi pakļāvis. Šajā ekspedīcijā Džeralds nošāva krokodilu un nīlzirga mātīti, lai noķertu zoodārzam nīlzirdzēnu. Cik zināms, šie bija jaunā dzīvnieku vācēja pēdējie nošautie dzīvnieki, un ar to saistītos sirdēstus viņš acīmredzot vēlējies pēc iespējas ātrāk aizmirst.

1951. gadā Džerijs apprecējās ar Džekiju Darelu. Pakļaujoties sievas un brāļa Lorensa mudinājumiem un finansiālo grūtību spiests, viņš uzrakstīja stāstu par matainās vardes noķeršanu, kuru vēlāk iekļāva grāmatā "Bafutas pēddziņi". Stāstu Džerijs 1951. gada 9. decembrī nolasīja BBC radio un, panākumu iedvesmots, dažās nedēļas sarakstīja pirmo grāmatu "Pārpildītais šķirsts", kurai bija milzīgi panākumi.

Rakstnieka darbu viņš vēlāk nosauca par pašu grūtāko no cilvēka darbiem. Darels apgalvoja, ka vienīgais iemesls kas spieda ķerties pie grāmatu rakstīšanas, bija naudas trūkums. Tomēr jau bērnībā Korfu viņš sacerēja piedzīvojumu stāstus, kuros iekļāva dzīvniekus, ģimeni un draugus un rakstīja dzejoļus. Dzejolis "Nāve", kuru Džerijs sarakstīja 11 gadu vecumā, tik ļoti ietekmēja brāli Lorensu, ka viņš to vēlāk ievietoja amerikāņu literatūras žurnālā "Buster". Džeralds vēlāk izteicās, ka grāmatas ir dzīves sāls, zināšanu bruņas, ar kurām cilvēks kā bruņrupucis var ceļot pa pasauli.

Plašu slavenību un atzinību Darelam atnesa grāmata "Mana ģimene un citi zvēri", kas kļuva par bestselleru Apvienotajā Karalistē. Ienākumi no šīm un citām grāmatām ļāva finansēt ekspedīciju uz Argentīnu, Paragvaju un citām zemeslodes vietām, kā arī atgriezties pie ieceres par savu zoodārzu. 1957. gadā, lai savāktu sākuma kolekciju nākotnes zoodārzam, Darelu pāris devās uz Britu Kamerūnu.

Tresta simbols dodo

Zoodārza izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikā savāktos dzīvniekus Dareli izmitināja Džerija māsas Margo piemājas dārzā un garāžā, ko viņas kaimiņi uzņēma ar milzīgu sašutumu. Mēģinājumi saņemt atļauju zoodārza iekārtošanai Dienvidrietumanglijā bija nesekmīgi, jo no visām municipalitātēm tika saņemti atteikumi. Grāmatā "Zvērudārzs manā bagāžā" šos meklējumus nosauca par "cīņu ar mēriem un pilsētas valdes ierēdņiem".

Vietu zoodārzam senā, 17. gadsimta muižā Dareli atrada 1958. gadā. Džeralds rezumē: "Tā pēc vesela gada mokpilnu cīniņu ar municipalitātēm un citām vietējām varas iestādēm es aizlidoju uz Džersiju un stundu pēc izkāpšanas no lidmašīnas biju atradis savu zooloģisko dārzu".[3] 1958. gadā Dareli devās uz Dienvidameriku vēl vienā dzīvnieku vākšanas ekspedīcijā zoodārzam, kurš tika atklāts 1959. gada 26. martā. Par sava topošā lolojuma galveno mērķi Darels rakstīja:

"Jebkuras dzīvnieku sugas iznīcināšanu es uzskatu par kriminālnoziegumu, gluži tāpat kā vienreizīgu kultūras pieminekļu, piemēram, Rembranta darbu vai Akropoles, postīšanu. Manuprāt, zooloģiskajiem dārziem visā pasaulē jākļūst galvenokārt par reto, apdraudēto sugu pārstāvju rezervātiem un audzētavām". ("Zvērudārzs manā bagāžā")

Džeralds visu laiku veltīja zoodārzam un Džekija, nespēdama izturēt vīra nepārtraukto aizrautību, 1977. gadā viņu pameta. Darelam viņa radītais zoodārzs maksāja ne tikai laulību, bet arī veselību. Sākuma stadijā dārzs vairākkārt bija tuvu bankrotam, un ar to saistītās problēmas nereti tika gremdētas alkoholā. Tā kā Darela grāmatas tika izdotas miljonu tirāžās, viņš būtu varējis sākt mierīgi dzīvot Francijas dienvidos tāpat kā viņa brālis Lorenss. Taču tas neatbilda Džeralda dzīvīgajam raksturam un dziļajai pārliecībai par sava darba svarīgumu.

1977. gadā Džeralds iepazinās ar 27 gadus veco studenti, Madagaskaras lemuru pētnieci Lī Makdžordžu. Divus gadus vēlāk viņi apprecējās un nodzīvoja kopā līdz Darela nāves stundai.

Zoodārza un tresta darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darelam veltīts muzejs "Gerald Durrell Story" zoodārza teritorijā, kas atklāts, atceroties rakstnieka deviņdesmit gadu jubileju.

Lai zoodārzs varētu iesaistīties starptautiskās savvaļas dabas aizsardzības programmās, 1963. gada 6. jūlijā Darels dibināja Džersijas savvaļas dzīvnieku aizsardzības trestu (tagad Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests). Par tresta simbolu izvēlējās dodo,— putnu, kas kādreiz dzīvoja Maurīcijā un ļoti strauji bija iznīcināts pēc salas atklāšanas. Par šo izvēli grāmatā "Noķeriet man kolobusu" Darels rakstīja: "Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek".

1970. gadā trests iesāka zemieņu gorillu pavairošanas programmu. Tās "ciltstēva" gorillas Džambo gandrīz pussimts pēcnācēju šobrīd dzīvo daudzos pasaules zoodārzos. 1972. gadā pēc Darela iniciatīvas Džērsijā Faunas un floras saglabāšanas biedrība (Fauna and Flora Preservation Society)[4] sarīkoja pirmo konferenci, kas tika veltīta apdraudēto sugu pavairošanai nebrīvē.

Sākot ar 1976. gadu Darels vairākas reizes apmeklēja Maurīciju un iesaistījās tur mītošo putnu un rāpuļu pavairošanas programmā, kā arī ekosistēmas atjaunošanā Raundas salā. 1984. gadā viņa vadībā tika izveidots Maurīcijas savvaļas fonds. Fondam ir izdevies pavairot un atgriezt savvaļā vairākas vietējās sugas, kas atradās uz izmiršanas sliekšņa — sārto balodi, Maurīcijas gredzenkakla papagaili, Maurīcijas piekūnu, Maurīcijas audējputnu, Maurīcijas bulbulu, Maurīcijas olīvzaļo baltactiņu.[5]

1990. gadā Darels apmeklēja Madagaskaru un tur iedibināja Maurīcijai līdzīgu dabas aizsardzības programmu. Gadu gaitā Džērsijas trests ir īstenojis vairāku Madagaskarai endēmu apdraudētu sugu pavairošanu nebrīvē, ieskaitot slaidpirkstaini.

Dažas citas no sugām, kuru aizsardzībā Darela tresta un citu tresta izveidoto dabas organizāciju darbībai bija izšķiroša vai būtiska nozīme, ir melnais bļauris (Alouatta caraya), Livingstona augļēdājsikspārnis,[6] sarkanpieres brūnais lemurs (Eulemur rufus), sarkanais vari (Varecia rubra), zeltainais lauvpērtiķis,[7] melnais lauvpērtiķis,[8] Alaotras pelēkais bambuslemurs (Hapalemur alaotrensis),[9] Sentlūsijas amazone,[10] Montserratas vālodze,[11] Vjetnamas fazāns,[12] Madagaskaras krīklis (Anas bernieri), klinšu ibiss (Geronticus eremita), Palavanas pāvfazāns (Polyplectron napoleonis).[13]

Piemineklis Džambo Darela zoodārzā

Darbība Džersijas salā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darela veidotais trests atbalsta dabas aizsardzības pasākumus ne tikai aizjūras zemēs, bet arī Džersijas salā. Kopā ar Džērsijas štatu, Džērsiešu biedrību (Société Jersiaie) un Džērsijas abinieku un rāpuļu biedrību (Jersey Amphibian and Reptile Group) tiek īstenotas programmas, kas paredzētas vietējo dziedātājputnu, salas abinieku, Pipistrellus ģints sikspārņu, kukaiņu un vairāku augu aizsardzībai.

Zoodārzu postulāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darels bija pirmais, kas izvirzīja galvenos postulātus, kādiem būtu jāseko 20. gadsimta zoodārziem. Savas domas un idejas viņš visplašāk formulēja un pamatoja grāmatā "Noenkurotais šķirsts":

  • Popularizēt visā pasaulē interesi par savvaļas dzīvniekiem.
  • Kontrolētos apstākļos izveidot vaislas grupas no to sugu dzīvniekiem, kurām savvaļā draud iznīcība.
  • Organizēt īpašas ekspedīcijas, lai glābtu nopietni apdraudētas dzīvnieku sugas.
  • Pētījot šo sugu bioloģiju, uzkrāt un apkopot datus, kas palīdzētu aizsargāt apdraudētās sugas savvaļā.

Darela ideja par vaislu grupu veidošanu sākotnēji sadūrās ar sīvu pretestību no vairākiem citu zoodārzu darbiniekiem. Starp aktīvākajiem opozicionāriem bija pat tā laika Londonas zoodārza un Londonas zooloģiskās biedrības vadītājs.

Avangardiskas bija arī Darela pamatatziņas par laikmetīgu zooloģisko dārzu projektēšanu, kas atbilstu tur dzīvojošo dzīvnieku vajadzībām. Viņš uzskatīja, ka labi turētai kolekcijai nepieciešami šādi priekšnoteikumi:

  • Krātiņu jāveido, pirmkārt, lai dzīvnieks tajā justos brīvi un varētu atrast vietu, kur nepieciešamības gadījumā patverties; otrkārt būtu piemērots dzīvnieku kopējam; un vispēdīgi ērts apmeklētājam.
  • Krātiņa izmērs atkarīgs no tā, cik plaša varētu būt sugas teritorija.
  • Dzīvnieku vienkopus izmitināšanai būtu jāatspoguļo to ekoloģiskā niša, bioģeogrāfija un spēja savstarpēji komunicēt gan sugas, gan starpsugu ietvaros.
  • Ikvienam dzīvniekam jāpiedāvā barības izvēles iespēja, un jārada interesanta un patīkama vide, kurā tas negarlaikotos.

Darela vārdā nosauktās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenās Darela ekspedīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Ģeogrāfija Galvenais mērķis Grāmata Filma Galvenās sugas
1947 / 1948 Mamfe (Britu Kamerūna, tag. Kamerūna) Patstāvīga dzīvnieku kolekcijas vākšana Lielbritānijas zoodārziem Pārpildītais šķirsts Angvantibo, milzu upjucirslis
1949 Mamfe un Bafuta (Britu Kamerūna, tag. Kamerūna) Patstāvīga dzīvnieku kolekcijas vākšana Lielbritānijas zoodārziem Bafutas pēddziņi Galago, matainā varde, zeltainais kaķis, mazā zvīņastlidvāvere
1950 Gajāna Patstāvīga dzīvnieku kolekcijas vākšana Lielbritānijas zoodārziem Trīs biļetes līdz Edvenčerai Raibvardes, Surinamas pipa, kapibara, divpirkstu sliņķis
1953 / 1954 Argentīna un Paragvaja Daļēji sponsorēta ekspedīcija dzīvnieku kolekcijas vākšanai Apskurbušais mežs Anakonda, lielais skudrlācis, nandu
1957 Bafuta, Britu Kamerūna Dzīvnieku vākšana savam personīgajam nākotnē iecerētajam zoodārzam Zvērudārzs manā bagāžā To Bafut With Beagles (Bafutā ar pēddziņiem) Galago, pelēkkakla klinšuvārna
1958 Patagonija, (Argentīna) Dzīvnieku vākšana personīgajam Džersijas zoodārzam Noslēpumaino trokšņu zeme Look (Skatiens) Dienvidamerikas kotiks, vampīrsikspārņi, Magelāna pingvīns
1962 Jaunzēlande, Austrālija un Malaizija Dokumentālā seriāla "Divi bušā (krūmājā)" uzņemšana Ķengurēna ceļš Two in the Bush (Divi bušā) Kakapo, kea, hatērija
1965 Sjerraleone Dzīvnieku vākšana personīgajam Džersijas zoodārzam Noķeriet man kolobusu (daļa no grāmatas) Catch Me a Colobus (Noķeriet man kolobusu) Kolobi, Āfrikas leopards, pušķausu cūka, poto
1968 Meksika Dzīvnieku vākšana personīgajam Džersijas zoodārzam Noķeriet man kolobusu (daļa no grāmatas) Vulkāntrusis
1969 Lielais Barjerrifs, Ziemeļu Teritorija un Kvīnslenda (Austrālija) Iepazīšanās ar dabas aizsardzību
1976, 1977 Maurīcija, Reinjona, Raunda Maurīcijas dabas aizsardzības misija, dzīvnieku vākšana personīgajam Džersijas zodārzam Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži Sārtais balodis, Rodrigesas augļēdājsikspārnis, Raundas salas scinks, Raundas salas gekons, Raundas salas boa
1978 Asama (Indija) un Butāna Dabas aizsardzības misija un dokumentālo epizožu filmēšana BBC kanālam "Animals are My Life" (Dzīvnieki manā dzīvē), epizode no seriāla The World About Us Pundurcūka
1982 Madagaskara, Maurīcija, Raunda Dabas aizsardzības misija, dzīvnieku vākšana personīgajam Džērsijas zoodārzam, dokumentālo epizožu filmēšana kanālam BBC Ark on the Move (Šķirsts ceļā) Sārtais balodis, Rodrigesas augļēdājsikspārnis, Raundas salas scinks, Raundas salas gekons, Raundas salas boa
1984 Ukrainas PSR, Baltkrievijas PSR, Uzbekijas PSR, Turkmēnijas PSR, Krievijas PFSR Dokumentālā seriāla "Darels Krievijā" filmēšana Darels Krievijā Durrell in Russia Prževaļska zirgs, saiga
1989 Beliza Dalība programmā, kuras mērķis bija 1000 km² liela tropu lietus meža rezervāta izveidošana Belizā Belizas lietus mežu sugas
1990 Madagaskara Dabas aizsardzības misija Ai-ai un es To the Island of Aye-Ayr (Uz ai-ai salu) Slaidpirkstainis, lemuri, tenreki

Grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darelam veltīts piemineklis Džērsijas zoodārzā

Darels spēj ar diviem trim teikumiem atklāt kādas parādības vai rakstura būtību un atveidot vērienīgas, ļoti precīzas dabas gleznas vai izteiksmīgus dzīvnieku portretus. Lakoniski un izteiksmīgi ieskicē cilvēku portretus — visdažādākos cilvēkus, ar kuriem viņam nācies sastapties savos ceļojumos. Ar simpātijām runā par vienkāršajiem ļaudīm, zobgalību — ierēdņiem, neslēptām antipātijām, brīžiem nicinājumu — augstprātīgām un iedomīgām personām.

Lielākā daļa Džeralda Darela grāmatu ir izdotas arī latviešu valodā:

Autobiogrāfiskie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pārpildītais šķirsts (The Overloaded Ark) (1953) (latviski "Zinātne", 1977, sērija "Apvārsnis")
  • Trīs biļetes līdz Edvenčerai (Three Singles to Adventure) (1954) (latviski "Liesma", 1984, sērija "Stāsti par dabu")
  • Bafutas pēddziņi (The Bafut Beagles) (1954) (latviski "Liesma", 1977, sērija "Stāsti par dabu")
  • Jaunais Noass (The New Noah) (1955) (latviski "Nordik", 2002)
  • Apskurbušais mežs (The Drunken Forest) (1956) (latviski "Liesma", 1980, sērija "Stāsti par dabu")
  • Mana ģimene un citi zvēri (My Family and Other Animals) (1956) (latviski "Zinātne", 1973, sērija "Apvārsnis"; atkārtoti "Nordik", 2002)
  • Saskarsme ar dzīvniekiem (Encounters with Animals) (1958) (latviski "Nordik", 2001)
  • Zvērudārzs manā bagāžā (A Zoo in My Luggage) (1960) (latviski "Zinātne", 1971, sērija "Apvārsnis"),
  • Noslēpumaino trokšņu zeme (The Whispering Land) (1961) (latviski "Liesma", 1972, sērija "Stāsti par dabu"; atkārtoti "Liesma", 1980, sērija "Stāsti par dabu")
  • Muiža dzīvniekiem (Menagerie Manor) (1964) (latviski "Zinātne", 1971, sērija "Apvārsnis")
  • Ķengurēna ceļš (Two in the Bush) (1966) (latviski "Liesma", 1984, sērija "Stāsti par dabu")
  • Putni, zvēri un radinieki (Birds, Beasts and Relatives) (1969) (latviski "Nordik", 2001)
  • Plekstes filejas (Fillets of Plaice) (1971) (latviski "Nordik", 2000)
  • Noķeriet man kolobusu (Catch Me a Colobus) (1972) (latviski "Zinātne", 1977, sērija "Apvārsnis")
  • Zvēru sabiedrībā (A Bevy of Beasts) (1973) (latviski "Nordik", 2002)
  • Noenkurotais šķirsts (The Stationary Ark) (1976) (latviski "Zinātne", 1981, sērija "Apvārsnis")
  • Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži (Golden Bats and Pink Pigeons: A Journey to the Flora and Fauna of a Unique Island) (1977) (latviski "Zinātne", 1981, sērija "Apvārsnis")
  • Dievu dārzs (The Garden of the Gods) (1978) (latviski kā Zaļā paradīze "Liesma", 1987, sērija "Stāsti par dabu"; atkārtoti "Nordik", 2009)
  • The Picnic And Suchlike Pandemonium (1979), latviski nav tulkota
  • Ark on the Move (1982), latviski nav tulkota
  • Amateur Naturalist (1984), latviski nav tulkota
  • Tiešā trāpījumā (How to Shoot an Amateur Naturalist) (1984) (latviski "Nordik", 2003)
  • Durrell in Russia (1986), latviski nav tulkota
  • Šķirsta jubileja (The Ark's Anniversary) (1990) (latviski "Nordik", 2003)
  • Mātes izprecināšana un citi stāsti (Marrying Off Mother and Other Stories) (1991) (latviski "Nordik", 2001)
  • Ai-ai un es (The Aye-Aye And I) (1992) (latviski "Nordik", 2002)
  • Džeralda Darela labākais mantojums* (The Best of Gerald Durrell) (1996) (latviski "Nordik", 2005)
*sastādīja Lī Darela

Pasaku grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rozija ir mana radiniece (Alberts XII, 1995), (Rosia Is My Relative)
  • Ņirgu putns (Nordik, 2004), (The Mockery Bird)
  • The Donkey Rustlers (1968), latviski nav tulkota
  • The Talking Parcel (1974), latviski nav tulkota
  • The Fantastic Flying Journey: An Adventure in Natural History (1987), latviski nav tulkota
  • The Fantastic Dinosaur Adventure: A New Adventure in Natural History (1989), latviski nav tulkota
  • Keeper (1990), latviski nav tulkota
  • Toby the Tortoise (1991), latviski nav tulkota
  • Puppy Tales: Puppy's Beach Adventure, Puppy's Field Day, Puppy's Pet Pals, Puppy's Wild Time (1993), latviski nav tulkota

Draugu un ģimenes locekļu grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zvēri manā gultā (Nordik, 2004), (Beasts in My Bed), Džekija Darela
  • Prospero celle (Nordik, 2006), (Prospero's Cell: A Guide to the Landscape and Manners of the Island of Corcyra), Lorenss Darels
  • Spirit of Place: Essays and Letters on Travel (1969), Lorenss Darels
  • Whatever Happened to Margo (1995, sarakstīta 60. gados), Margarita Darela
  • Island Trails (1973), Teodors Stefanidis, latviski nav tulkota
  • Intimate Relations (1976), Džekija Darela, latviski nav tulkota
  • Autumn Gleanings: Corfu Memoirs and Poems (2011), Teodors Stefanidis, rakstīta ap 1970, latviski nav tulkota

Zoodārza un tresta grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • A Brush with Animals (1963), Ralfs Tompsons
  • Okavango Adventure: In Search of Animals in Southern Africa (1973), Džeremijs Malisons
  • Earning Your Living with Animals (1975), Džeremijs Malisons
  • The Facts About a Zoo: Featuring the Jersey Wildlife Preservation Trust (1980), Džeremijs Malisons
  • The Facts About a Zoo: Featuring the Jersey Wildlife Preservation Trust
  • Travels in Search of Endagered Species (1989), Džeremijs Malisons
  • Gerald's Durrell's Army (1992), Edvards Vaitls
  • Jambo: A Gorilla's Story (1995), Ričards Džonstouns-Skots
  • Your guide. Durrell Wildlife Conservation Trust
  • !ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue
  • Conservation Status of Jersey Birds. Jersey Birds population in the 21st Century (2011)

Grāmatas par Darelu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Himself and Other Animals — A Portrait of Gerald Durrell, (1976) David Hughes
  • In The Footsteps of Lawrence and Gerald Durrell in Corfu (1935—39), (1998), Hilary Whitton Paipeti
  • Gerald Durrell — The Authorized Biography, (1999) Daglass Skots Botings (Douglas Scott Botting)
  • "Durrelliana": An Illustrated Cheklist of Inscribed Books of Lawrence Durrell and Gerald Durrell and Associated Publications, Letters and Notes in the Library of Jeremy L. C. Mallison (1999), rediģējis Džeremijs Malisons

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Gerald Durrell. The Authorized Biography.
  2. «Bafuta pēddziņi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 25. februārī.
  3. Zvērudārzs manā bagāžā
  4. Fauna and Flora Preservation Society
  5. Forest birds of Mauritius. Durrell in Mauritius[novecojusi saite]
  6. «Livingstone's fruit bat». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. septembrī. Skatīts: 2015. gada 19. martā.
  7. «Golden lion tamarin». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. septembrī. Skatīts: 2015. gada 19. martā.
  8. «Black lion tamarin». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. septembrī. Skatīts: 2015. gada 19. martā.
  9. «Alaotran gentle lemur». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. septembrī. Skatīts: 2015. gada 19. martā.
  10. «St Lucia parrot». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. septembrī. Skatīts: 2015. gada 21. martā.
  11. «Montserrat oriole». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. septembrī. Skatīts: 2015. gada 21. martā.
  12. «Vietnamese pheasant». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. septembrī. Skatīts: 2015. gada 19. martā.
  13. «Durrell zoo, birds». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. janvārī.
  14. New carnivorous mammal species found in Madagascar
  15. Ceylonthelphusa durrelli, Sarkanā grāmata
  16. Centrolene durrelorum, Sarkanā grāmata[novecojusi saite]
  17. «Benthophilus durrelli». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 17. februārī. Skatīts: 2015. gada 6. janvārī.
  18. Kotchevnik durrelli[novecojusi saite]
  19. Mahea durrelli[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]