Džons Meinards Keinss

Džons Meinards Keinss John Maynard Keynes Personīgā informācija Dzimis 1883. gada 5. jūnijā Kembridža, Kembridžšīra, Apvienotā Karaliste Miris 1946. gada 21. aprīlī (62 gadi) Tiltona, Austrumsaseksa, Apvienotā Karaliste Pilsonība Apvienotā Karaliste Tautība anglis

Zinātniskā darbība Zinātne ekonomika Darba vietas Kembridžas Universitāte, Lielbritānijas valdības konsultants Alma mater Kembridžas Universitāte Pasniedzēji Artūrs Pigū, Alfrēds Māršals Sasniegumi, atklājumi makroekonomika, keinsisms

Džons Meinards Keinss, Pirmais barons Keinss (angļu: John Maynard Keynes, 1st Baron Keynes; dzimis 1883. gada 5. jūnijā, miris 1946. gada 21. aprīlī) bija britu ekonomists, kura ideju kopums, saukts par keinsismu, ievērojami ietekmējis mūsdienu ekonomikas teorijas un daudzu valdību fiskālo politiku. Viens no mūsdienu makroekonomikas dibinātājiem. Keinss aizstāvēja aktīvu valsts iejaukšanos ekonomikā caur nodokļu un monetāro politiku, lai regulētu valsts stāvokli dažādu ekonomisko ciklu posmu laikā.

Keinss dzimis 1883. gadā Kembridžā pazīstama ekonomista Džona Nevila Keinsa un rakstnieces Florensas Adas Keinsas (dzim. Brauna) ģimenē. Džona jaunākais brālis Džefrijs vēlāk kļuva par ievērojamu ārstu, bet jaunākā māsa Margareta apprecējās ar fiziologu, Nobela prēmijas laureātu Arčibaldu Hilu.

Pabeidzis prestižo Ītonas koledžu, 1902. gadā Keinss iestājās Kembridžas Universitātē, kur iesākumā studēja matemātiku, bet vēlāk pievērsās ekonomikai. 1905. gadā ieguva bakalaura grādu, bet 1908. gadā — maģistra grādu. Šajā laikā Keinss iekļāvās Blūmsberijas grupā.

Pēc Kembridžas Universitātes beigšanas Keinss palika strādāt Kembridžā, kā arī iesaistījās dažādu valsts iestāžu konsultēšanā. Pirmajā pasaules karā bija Lielbritānijas Finanšu ministrijas konsultants un kā Finanšu ministrijas pārstāvis piedalījās Parīzes miera konferencē. Konferences iespaidā viņš 1919. gadā publicēja darbu The Economic Consequences of the Peace (Miera ekonomiskās sekas), kurā proponēja, ka pārāk bargi miera noteikumi Vācijai novedīs pie jauna konflikta. 1921. gadā viņš publicēja darbu varbūtības teorijā — Treatise on Probability (Traktāts par varbūtību). Visbeidzot, 1936. gadā iznāca Keinsa visslavenākais sacerējums — Vispārīgā nodarbinātības, procenta un naudas teorija (General Theory of Employment, Interest and Money), kurā tika aprakstīti keinsisma ekonomiskie principi.

Otrā pasaules kara beigu posmā Keinss bija viens no ietekmīgākajiem ekonomistiem, un bija viens no Bretonvudas sistēmas autoriem. Miris ar infarktu 1946. gadā.

Privātajā dzīvē jaunībā Keinss bija homoseksuāls, tomēr 1918. gadā apprecējās ar krievu izcelsmes baletdejotāju Lidiju Lopuhovu.

Keinsa uzskatu redzamākie kritiķi bija Frīdrihs Hajeks, kā arī ekonomikas Čikāgas skola un tās redzamākais pārstāvis Miltons Frīdmans.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džons Meinards Keinss.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Keinsa revolūcija (angliski)
• General Theory of Employment, Interest and Money (angliski)
• Lapa, veltīta Keinsam (angliski)