Ešelons (aviācija)

Vikipēdijas lapa
Lidojuma līmeņu shēma, ko ietekmē meteoroloģiskie apstākļi

Lidojuma līmenis (no angļu: Flight level; FL)[1] aviācijā ir gaisa kuģa drošs kreisēšanas līmenis, kas ir konstanta atmosfēras spiediena virsma, kas saistīta ar īpašo spiediena rādītāju (1013,25 hPa (hektopaskāli) — jeb 29,92 in Hg (dzīvsudraba collas)) un ir atdalīta no citām virsmām ar īpašiem spiediena intervāliem, ko mēra ar borta atmosfēras spiediena mēraparātu — altimetru. Vēl lidojuma līmeni sauc par izobārisku plakni (t.i. plakne ar vienādu atmosfēras spiediena vērtību), dažkārt arī par ešelonu. Tomēr faktiskais augstums būs atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem (skat. att.). Zemes lokālā atmosfēra katrā vietā var atšķirties no idealizētā ICAO starptautiskā standarta, tomēr tam nav nozīmes, jo pārējiem gaisa kuģiem konkrētā vietā augstuma novirze būs tāda pati, kas nodrošinās pareizu vertikālo lidojumu līmeņu nodalīšanu. Faktiski lidojuma līmeņa augstums nav fiksēts lielums, bet pirmkārt atkarīgs no tekošā atmosfēras spiediena. Respektīvi tas pats lidojuma līmenis atrodas augsta spiediena zonā virs jūras līmeņa, kā zonā ar zemu spiedienu. Tomēr tas gaisa telpu neapdraud. Kreisēšana nav atkarīga no faktiskā augstuma, bet tikai no konkrētā lidojuma līmeņa attiecīgā vietā.

Komercaviācijā lidojuma līmenim ir svarīgāka nozīme, nekā lidojot ārpus lidojumu līmeņu slāņa.

Starptautisko civilo aviāciju reglamentē Čikāgas konvencija, kura nosaka vienotu pieeju standartu kopumam un Latvija ir to valstu skaitā, kuras tai ir pievienojušās.

Altimetrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Altimetrs
Pamatraksts: Altimetrs

Altimetrs, kas pēc būtības ir kalibrēts barometrs, mēra atmosfēras spiedienu, kas samazinās līdz ar augstuma palielināšanos pēc barometriskās formulas, pēc kuras atrod atbilstošo augstumu (altitūdu).

Ja altimetrs nav kalibrēts, tad divi gaisa kuģi var lidot vienādā augstumā, kaut arī to altimetri šķietami rādītu atšķirīgu augstumu. Lidošanas līmeņi risina šo problēmu. Tāpēc altimetrus visiem gaisa kuģiem, kas piedalās gaisa satiksmē lidojuma līmeņos, kalibrē atbilstoši starptautiski atzītam un vienādam noteikumam. Pieņemtie nosacījumu standarti paredz kalibrēt altimetrā jūras līmeņa atmosfēras spiedienu 1013,25 hPa = 29,92 in Hg pie gaisa temperatūras +15° C (QNE). Gaisa spiedienu pieraksta ergonomiskās hekta paskālu mērvienībās (1 hPa = 102 Pa).

Piemēram, ja gaisa kuģis lido 10 000 ft = 3048 m = FL 100 augstumā, altimetrs rāda atmosfēras spiedienu 696 hPa, standarta temperatūra — 4,8° C sals (skat. šo u.c. piem. tab. pēc saites).

Vertikālā dalīšana un virziens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katru kreisēšanas līmeni uzskaita ik pēc katrām 100 ft (100 angļu pēdas = 30,48 m). Vienā kreisēšanas augstuma kilometrā tikai teorētiski iespējams izvietot gandrīz 33 lidojuma līmeņus — FL'32,8'=1000/30,48. Faktiski gaisa kuģus tik blīvi nekad nenovieto, bet gan ne tuvāk par 500 ft = 152,4 m. Tāpēc lidojuma līmenis vienmēr beidzās ar 0 vai 5. Lidojumu līmeņus parasti pieraksta kā FL XXX, kur XXX — divu vai trīsciparu skaitlis. Instrumentālos lidojumos — t.i. vadoties tikai pēc gaisa kuģa mēraparātiem, gaisa kuģiem iedala katru 10. lidojuma līmeni, kas beidzas ar 0 — FL: 40; 50; ... ; līdz 510 un augstāk (troposfēra / stratosfēra / ozonasfēra). Bet vizuālos lidojumos iedala tāpat — katru 10. lidojuma līmeni, kas beidzas ar 5 pēc shēmas — FL: 35; 45; ...; 195 (tikai troposfērā).

Noteiktiem gaisa kuģu pārvietošanās virzieniem uz rietumiem vai — austrumiem piešķir attiecīgi pāra un nepāra lidojumu līmeņa numerāciju. Lidojumi uz rietumiem būs pāra līmeņos: FL 40; 60; ...; 480; 500; ... . Lidojumi uz austrumiem būs nepāra līmeņos: FL 30; 50; ...; 490; 510; ... . Vizuālajiem lidojumiem analoģiski — uz rietumiem pāra līmeņos: FL 45; 65; ...; 165; 185. Vizuālie Lidojumi uz austrumiem būs nepāra līmeņos: FL 35; 55; ...; 175; 195.

Informēšanai pa radiosakariem, piemēram, lidojuma līmeni FL 290 verbāli izrunā: "Lidojuma līmenis divi deviņi nulle".

Pārejas augstums un pārejas lidojuma līmenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai nodrošinātu gaisa kuģa pacelšanos no skrejceļa uz noteikto lidošanas līmeni, kā arī, lai gaisa kuģis no ieņemtā lidošanas līmeņa nosēstos uz skrejceļa, tam jāšķērso aeronavigācijā noteiktās augstuma robežas.

Pacelšanās laikā tas ir pārejas augstums (no angļu: Transition altitude; TA), zemāk par kuru atrodas faktisko laik apstākļu lidojumu līmeņi (QFF) un augstāk par kuru atrodas jau paredzētie lidojumu līmeņi pēc standarta atmosfēras (QNE).

Nolaišanās laikā no lidojuma līmeņa tas ir pārejas lidojuma līmenis.

Gaisa kuģim uzņemot pārejas augstumu altimetrā kalibrē standarta atmosfēru (QNE) — 1013,25 hPa = 29,92 in Hg un gaisa kuģis, citu gaisa kuģu netraucēts, aizņem tam paredzēto lidojuma līmeni un turpina drošu lidojumu tajā. Savukārt gaisa kuģa nosēšanās laikā, sasniedzot pārejas lidojuma līmeni, altimetrā kalibrē skrejceļa faktisko atmosfēras spiedienu (QFE) tekošajā momentā, ko saņem no zemes mērstacijas. Tad altimetrs precīzi pilotam rāda, kādā augstumā virs konkrētā skrejceļa gala lido gaisa kuģis.

Eiropā pārejas augstums ievērojami variējas un var būt pat no 3000 ft. Eiro kontroles zonā spriež par pārejas augstuma standartizāciju un plašu unifikāciju. Pašlaik pārejas augstumu nosaka katras valsts tiesību akti. Informāciju par pārejas augstumu katrreiz var iegūt radio navigācijas shēmās. Piemēram, ASV un Kanādā pārejas augstums ir noteikts 18 000 ft. Krievijā pārejas augstumu katram lidlaukam nosaka saskaņā ar apstiprinātajiem noteikumiem.

Gaisa kuģa lidojuma līmenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa kuģa lidojuma līmeņu augstums atkarīgs no gaisa kuģa tipa, modeļa, tā lieluma, noteikta aprīkojuma un funkciju pieejamības. Nelielas civilās lidmašīnas un dažas mazas reaktīvās lidmašīnas lido ne augstāk kā 6 km (līdz FL 200). Lielas un ātrgaitas lidmašīnas lido augšējos slāņos 7 — 13 km (FL no 230 — 430).

Nelielas, vieglas lidmašīnas bez skābekļa barošanas salonā vai ar skābekļa maskām parasti nepaceļas augstāk par 2 km (FL 70) augstuma slimības (augstuma hipoksija) iespējamības palielināšanās dēļ.

Komerciālās pasažieru lidmašīnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komerciālo pasažieru lidmašīnu ideālais augstums ir 10 — 12 km (FL no 330 — 400). Šajā augstumā gandrīz nav vertikālas gaisa plūsmas. Tieši šajā augstumā lidmašīna lido vienmērīgi gaisa blīvuma zemās pretestības dēļ. Šajā augstumā sasniedz maksimālo degvielas ekonomiju, pārvietojoties lielā ātrumā. Tieši šajā augstumā pasažieru lidmašīnas lido ar lielu ātrumu.

Biznesa džeti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biznesa džets Gulfstream G650 (praktiskie augstuma griesti 15,5 km)

Biznesa džeti lido pat 15 km (FL 500) augstumā. Tas ir nepieciešams maksimālai degvielas ekonomijai. Parasti biznesa džetiem ir mazas degvielas bākas. Tāpēc piloti meklē vismazāko kreisēšanas pretestību.

Virsskaņas militārās lidmašīnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virsskaņas militārās lidmašīnas paceļ līdz 13,5 — 18,0 km augstumā vai pat vēl augstāk. Tas ir nepieciešams, lai samazinātu gaisa pretestību. Lidojuma augstuma rekords pieder North American X-15 hiperskaņas militārajai lidmašīnai, kura spēj pacelties līdz 108 km.


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]