E. T. A. Hofmanis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no E.T.A. Hofmanis)
E. T. A. Hofmanis
E. T. A. Hoffmann
E. T. A. Hofmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1776. gada 24. janvārī
Kēnigsberga, Karogs: Prūsijas karaliste Prūsijas karaliste
Miris 1822. gada 25. jūnijā (46 gadi)
Berlīne, Karogs: Prūsijas karaliste Prūsijas karaliste
Tautība vācietis
Literārā darbība
Nodarbošanās jurists, rakstnieks, komponists, kritiķis, karikatūrists
Valoda vācu valoda
Rakstīšanas laiks 1809—1822
Literatūras virzieni romantisms
Augstskola Kēnigsbergas Universitāte

Ernests Teodors Vilhelms Hofmanis (vācu: Ernst Theodor Wilhelm Hoffmann), biežāk pazīstams pēc pseidonīma E. T. A. Hofmanis (vācu: E. T. A. Hoffmann/Ernst Theodor Amadeus Hoffmann, dzimis 1776. gada 24. janvārī, miris 1822. gada 25. jūnijā) bija vācu rakstnieks, komponists, jurists, mūzikas kritiķis, zīmētājs, karikatūrists. Hofmanis tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem vācu romantiķiem un vienu no ietekmīgākajiem XIX gs. autoriem.

Dzimis jurista ģimenē Kēnigsbergā, kur pavadījis arī bērnību. Beidza Kēnigsbergas Universitāti, vēlāk strādāja par ierēdni vairākās Prūsijas (tagad Polijas) pilsētās — Glogavā, Pozenē, Plockā. Strādāja par ierēdni Varšavā, kas tolaik bija Prūsijas sastāvā, līdz to 1806. gadā ieņēma Napoleona karaspēks un prūšu ierēdņi zaudēja darbu. Neilgu laiku padzīvojis Berlīnē, Hofmanis 1808. gadā devās uz Bambergu, kur strādāja vietējā teātrī. Šeit dzīvodams, viņš sāka gūt pirmos panākumus kā literāts. 1813.—1814. gadā strādāja par kapelmeistaru Jozefa Zekundas (Joseph Seconda) orķestrī Leipcigā un Drēzdenē (laikā, kad tur notika Drēzdenes kauja). No 1814. gada līdz savai nāvei 1822. gadā strādāja par ierēdni Berlīnē. Šajā, Berlīnes periodā, radīja daudzus no saviem pazīstamākajiem darbiem.

Hofmaņa literārajiem darbiem raksturīga ciešs reālistiskā un fantastiskā savijums, groteska un ironija. Tie atstājuši lielu ietekmi uz tādiem nozīmīgiem autoriem kā Nikolajs Gogolis, Čārlzs Dikenss, Edgars Alans Po, Francs Kafka. Latviešu literatūrā no Hofmaņa spēcīgi ietekmējies, piemēram, Marģeris Zariņš.

Nozīmīgi Hofmaņa literārie darbi ir romāni "Velna eliksīri" (Die Elixiere des Teufels, 1815—16), "Runča Mura dzīves uzskati" (Die Lebensansichten des Katers Murr, 1819—21), stāsti "Smilšu vīrs" (Der Sandmann), "Mazais Cahejs, saukts par Cinoberu" (Klein Zaches, genannt Zinnober, 1819) u.c. Plaši pazīstama ir pēc Hofmaņa stāstu motīviem veidotā Ofenbaha opera "Hofmaņa stāsti" (Les contes d'Hoffmann), kā arī Čaikovska balets "Riekskodis" (Щелкунчик) un Delība balets "Kopēlija" (Coppélia).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]