EDSAC

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

EDSAC (angļu: Electronic Delay Storage Automatic Calculator) bija pirmā britu skaitļojamā mašīna. Iekārta tika uzbūvēta Kembridžas Universitātes matemātikas laboratorijā. To veica Moriss Vilkes un viņa komanda. Šis bija tikai otrais elektroniski digitālais dators, kurš varēja uzglabāt programmatūru, kurš nonāca regulārā lietošanā.

Vēlāk šo projektu atbalstīja J. Lyons & Co. Ltd., Britu kompānija, kas izstrādāja pirmo komerciāli izmantojamo datoru LEO I, kas tika balstīts uz EDSAC dizaina. Darbs pie EDSAC sākās 1947.gadā., pirmās programmas tika palaistas 1949. gada 6. maijā, kad dators aprēķināja kvadrātu tabulu un pirmskaitļu rindu. EDSAC 1 pārtrauca izmantot 1958. gada 11.jūlijā, kad to aizvietoja EDSAC 2, kas tika izmantots līdz 1965. gadam.

Tehniskā specifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fizikālās komponentes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiklīdz EDSAC bija gatavs, to sāka izmantot universitātes pētījumiem. Tas izmantoja dzīvsudraba aizkaves līnijas kā atmiņu. Strāvas patēriņš bija 11kW. Cikla laiks bija 1,5 ms visām vienkāršajām funkcijām, bet 6 ms reizināšanas funkcijām. Datu ievade bija izmantojot 5 caurumu pārklāto lentu un izvadei tika izmantots teleprinteris.

Magnētiskās lentas rakstītājs tika pievienots 1952. gadā, bet tas nestrādāja pietiekami veiksmīgi, lai tam būtu kāda reāla izmantošanas iespēja.

Līdz 1952. gadam pieejamā galvenā atmiņa (darbībām un datiem), bija 512 18-bit vārdi. Aizkaves līnijas tika izkārtotas divās baterijās, kas deva 512 vārdus katra. Otrā baterija tika ieviesta 1952. gadā. Pilnā 1024 vārdu līnija, nebija pieejama līdz 1955. gadam, līdz tam bija jāiztiek ar 800 vārdu līnijām.

Atmiņa un darbības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

EDSAC galvenā atmiņa sastāvēja no 1024 vietām, bet sākotnēji tika ievietotas tikai 512. Katra saturēja 18 bitus, bet maksimālie biti nebija pieejami laika nobīdes dēļ, tāpēc tika izmantoti tikai 17 biti. Darbība sastāvēja no 5 bitu instrukcijas koda, viena brīvā bita, 10 bitu atmiņas adreses, un garuma bita, kas kontrolēja, vai darbība izmantoja 17 bitus vai 35 bitus (divi apvienoti vārdi).

Sākotnēji EDSAC izmantoja divkomponentu bināros kodus. Kodi bija vai nu 17 bitu (1 vārds) vai 35 bitu (2 vārdi). Neparasti, reizināšanas darbības tika veidotas, lai skaitļus uztvertu kā fiksētu skaitļu frakciju intervālā −1 ≤ x < 1. Reizināšanas darbības varēja veikt ar divām 35 bitu līnijām vienlaicīgi.

Pieejamās darbības bija:

  • Saskaitīt
  • Atņemt
  • Reizināt un saskaitīt
  • Pārvietot pa kreisi
  • Aritmētiski pārvietot pa labi
  • Ielādēt reizinātāju reģistru
  • Nolasīt ievades lentu
  • Izdrukāt
  • Stop.

EDSAC izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1950. gadā EDSAC tika izmantots tika izmantots, lai aprēķinātu diferenciālvienādojumus saistībā ar gēnu frekvencēm, Ronalda Fišera darbā. Tas tiek uzskatīts par pirmo reizi, kad dators ticis izmantots bioloģijas nozarē.
  • 1951. gadā tika izmantots, lai atklātu 79 ciparu pirmskaitli, lielāko, kāds bija atklāts līdz tam.
  • u.c.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]